Ātrāk nekā pārlūku!
79 attiecības: Adrasteja (pavadonis), Amalteja (pavadonis), Amerikas Savienotās Valstis, Amonjaks, Aptumsuma maiņzvaigzne, Asteroīds, Astronomija, Atlantis (kosmoplāns), Atmosfēra (mērvienība), Šūmeikera—Levi komēta 9, Ņūmeksika, Brīvās krišanas paātrinājums, Buru Delta, Celsija grāds, Centaur (raķešpakāpe), Eiropa (pavadonis), Eksosfēra, Elektriskais lauks, Fotogrāfija, Ganimēds (pavadonis), Gravitācijas manevrs, Hēlijs, Hlorofils, Izpletnis, Jo (pavadonis), Jupitera pavadoņi, Jupiters (planēta), Kalifornija, Kallisto (pavadonis), Karls Seigans, Kelvins, Kosmiskais aparāts, Kosmiskais velkonis, Kosmoplāns, Krāsa, Kurināmais, Lādiņpārneses ierīce, Lāzers, Maha skaitlis, Masa, Metāns, Metīda (pavadonis), Mols, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nolaižamais aparāts, Orbīta, Plutonijs, Radioizotopiskais termoelektroģenerators, Reaktīvās kustības laboratorija, Redzamā gaisma, ..., Skābeklis, Space Shuttle, Spiediens, Starpplanētu zonde, Tēbe (pavadonis), Teleskops, Trajektorija, Vats, Venera (planēta), Zeme, Zvaigžņlielums, Zvaigzne, 13. jūlijs, 17. janvāris, 18. oktobris, 1989. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1995. gads, 2000. gads, 2003. gads, 21. septembris, 28. augusts, 29. oktobris, 7. decembris, 951 Gaspra. Izvērst indekss (29 vairāk) »
Adrasteja (pavadonis)
Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Adrasteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Amalteja (pavadonis)
Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Aptumsuma maiņzvaigzne
Aptumsuma maiņzvaigznes komponenti aptumšo viens otru (apakšā - spožuma izmaiņu līkne) Par aptumsuma maiņzvaigznēm tiek sauktas maiņzvaigznes, kuras rodas dubultzvaigžņu sistēmās.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Aptumsuma maiņzvaigzne · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Astronomija · Redzēt vairāk »
Atlantis (kosmoplāns)
''Space Shuttle Atlantis'' Atlantis bija viens no ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Space Shuttle kosmoplāniem.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Atlantis (kosmoplāns) · Redzēt vairāk »
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Šūmeikera—Levi komēta 9
Šūmeikera—Levi komētas fragmentu attēli, fotogrāfēti 1994. gada 17. maijā. Šūmeikera—Levi komēta 9 (SL9, D/1993 F2) ir komēta, kura 1994.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Šūmeikera—Levi komēta 9 · Redzēt vairāk »
Ņūmeksika
Ņūmeksika ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidrietumu reģionā.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Ņūmeksika · Redzēt vairāk »
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »
Buru Delta
Buru Delta (δ Vel, δ Velorum, Buru δ, Delta Velorum) ir zvaigžņu sistēma Buru zvaigznājā.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Buru Delta · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Centaur (raķešpakāpe)
Centaur-2A kā Atlas IIA augšējā pakāpe Centaur ir raķešpakāpe, kuru izmanto kā nesējraķešu augšējo pakāpi.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Centaur (raķešpakāpe) · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eksosfēra
Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Eksosfēra · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Fotogrāfija
Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (— gaisma, γράφειν (graphein) — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska attēlu iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Gravitācijas manevrs
Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Izpletnis
ASV desantnieks ar ''MC1-1C'' sērijas apaļo izpletni Izpletnis ir līdzeklis, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Izpletnis · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jupitera pavadoņi
Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Kalifornija · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Karls Seigans
Karls Seigans (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV astronoms, astroķīmiķis, zinātnes popularizētājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Karls Seigans · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kosmiskais aparāts
Kosmiskais aparāts (KA) ir pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Kosmiskais aparāts · Redzēt vairāk »
Kosmiskais velkonis
Kosmiskais velkonis, arī starporbitālais buksieris - nesējraķetes pakāpe vai raķešbloku komplekss, kas paredzēts derīgās kravas - kosmiskā aparāta pārvietošanai no vienas orbītas uz citu vai trajektorijā uz citām planētām.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Kosmiskais velkonis · Redzēt vairāk »
Kosmoplāns
X-37 kosmoplāns Kosmoplāns — kosmosa kuģis, kas lidojuma posmus atmosfērā (vai nu pacelšanos, vai nolaišanos, vai abus) veic kā lidmašīna, izmantojot aerodinamisko cēlējspēku.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Kosmoplāns · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kurināmais
Viens no izplatītākajiem kurināmajiem ir malka Kurināmais jeb degviela ir jebkura viela, kuru dedzinot iegūst enerģiju.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Kurināmais · Redzēt vairāk »
Lādiņpārneses ierīce
Lādiņpārneses ierīce jeb lādiņsaites matrica (saīsināti CCD) ir starojuma uztvērējs — fotoelektrisku pusvadītāju matrica ar ļoti augstu jutību.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Lādiņpārneses ierīce · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Lāzers · Redzēt vairāk »
Maha skaitlis
Maha skaitlis (Ma) ir ātruma relatīvā mērvienība.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Maha skaitlis · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Masa · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Metāns · Redzēt vairāk »
Metīda (pavadonis)
Metīda, arī Mētida ir Jupiteram tuvākais pavadonis.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Metīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Mols · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Nolaižamais aparāts
''Surveyor 3'' uz Mēness Nolaižamais aparāts — kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Nolaižamais aparāts · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Orbīta · Redzēt vairāk »
Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Plutonijs · Redzēt vairāk »
Radioizotopiskais termoelektroģenerators
Kosmiskajās zondēs izmantojamā RITEG šķērsgriezums Kolas pussalā Radioizotopiskais termoelektroģenerators (saīsinājumā RTG vai RITEG) ir ierīce, kas paredzēta radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalītā siltuma pārvēršanai elektriskajā enerģijā ar termoelektroģeneratora palīdzību.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Radioizotopiskais termoelektroģenerators · Redzēt vairāk »
Reaktīvās kustības laboratorija
Reaktīvas kustības laboratorija ((JPL)) ir NASA pētniecības centrs, kas izvietots Pasadīnā un La Cañada Flintridge Kalifornijā, ASV, netālu no Losandželosas.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Reaktīvās kustības laboratorija · Redzēt vairāk »
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Space Shuttle
thumb Space Shuttle (no ‘kosmiskā atspole’), oficiāli saukta par Space Transportation System (STS) ("kosmiskā transportēšanas sistēma") bija ASV daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa jeb kosmoplāna programma.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Space Shuttle · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Spiediens · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Tēbe (pavadonis)
Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Teleskops · Redzēt vairāk »
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Trajektorija · Redzēt vairāk »
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Vats · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigžņlielums
Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
13. jūlijs
13.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »
17. janvāris
17.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 17. janvāris · Redzēt vairāk »
18. oktobris
18.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 18. oktobris · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 1993. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 1994. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 1995. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 2003. gads · Redzēt vairāk »
21. septembris
21.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 21. septembris · Redzēt vairāk »
28. augusts
28.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 28. augusts · Redzēt vairāk »
29. oktobris
29.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 29. oktobris · Redzēt vairāk »
7. decembris
7.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 7. decembris · Redzēt vairāk »
951 Gaspra
951 Gaspra ir S tipa asteroīds, kurš riņķo tuvu asteroīdu joslas iekšmalai.
Jaunums!!: Galileo (starpplanētu zonde) un 951 Gaspra · Redzēt vairāk »
