Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Galvenie autoceļi Polijā un Polija
Galvenie autoceļi Polijā un Polija ir 56 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Augustova, Ščecina, Ļubļina, Žešova, Čehija, Čenstohova, Baltkrievija, Bartošice, Bidgošča, Bjalistoka, Braņevo, Elblonga, Gņezno, Gdaņska, Gdiņa, Gmina, Gožova Velkopolska, Goldapa, Grifino, Helma, Kališa, Katovice, Kelce, Koņske, Kolobžega, Krakova, Krievija, Kudovazdroja, Laņcuta, Lidzbarka Varmiņska, ..., Lietuva, Lodza, Lomža, Malborka, Meņdzizdroje, Nova Sola, Olština, Opole, Osvencima, Pšemisla, Poznaņa, Sandomeža, Slovākija, Suvalki, Svinoujsce, Toruņa, Uņejova, Ukraina, Varšava, Vācija, Vengoževo, Vlodava, Vroclava, Zakopane, Zamosca, Zelona Gura. Izvērst indekss (26 vairāk) »
Augustova
Augustova jeb Augustava ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem.
Augustova un Galvenie autoceļi Polijā · Augustova un Polija ·
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Ščecina un Galvenie autoceļi Polijā · Ščecina un Polija ·
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Ļubļina · Polija un Ļubļina ·
Žešova
Žešova ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Žešova · Polija un Žešova ·
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Galvenie autoceļi Polijā un Čehija · Polija un Čehija ·
Čenstohova
Čenstohova ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē pie Vartas upes.
Galvenie autoceļi Polijā un Čenstohova · Polija un Čenstohova ·
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Baltkrievija un Galvenie autoceļi Polijā · Baltkrievija un Polija ·
Bartošice
Bartošice, vēsturiski Bārtenšteina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Olštinas pie Linas upes, netālu no Krievijas (Kaļiņingradas apgabala) robežas.
Bartošice un Galvenie autoceļi Polijā · Bartošice un Polija ·
Bidgošča
Bidgošča, vēsturiskā kontekstā dažkārt lietots vāciskais nosaukums Bromberga ir Polijas pilsēta valsts centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Brdas upes krastos.
Bidgošča un Galvenie autoceļi Polijā · Bidgošča un Polija ·
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Bjalistoka un Galvenie autoceļi Polijā · Bjalistoka un Polija ·
Braņevo
Braņevo, agrāk Braunsberga, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.
Braņevo un Galvenie autoceļi Polijā · Braņevo un Polija ·
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Elblonga un Galvenie autoceļi Polijā · Elblonga un Polija ·
Gņezno
Gņezno, vēsturiskais vācu nosaukums Gnēzene ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lielpolijas vojevodistē.
Galvenie autoceļi Polijā un Gņezno · Gņezno un Polija ·
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Galvenie autoceļi Polijā un Gdaņska · Gdaņska un Polija ·
Gdiņa
Gdiņa (kašūbu: Gdiniô) ir pilsēta Polijas ziemeļos pie Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.
Galvenie autoceļi Polijā un Gdiņa · Gdiņa un Polija ·
Gmina
Mūsdienu Polijas gminu karte (robežas zaļā krāsā). Gmina (poļu: gmina, no vācu: gemeinde, "kopiena") ir mazākā administratīvā vienība Polijā.
Galvenie autoceļi Polijā un Gmina · Gmina un Polija ·
Gožova Velkopolska
Gožova Velkopolska ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Gožova Velkopolska · Gožova Velkopolska un Polija ·
Goldapa
Goldapa ir pilsēta Varmijas-Mazūrijas vojevodistē Polijas ziemeļaustrumos, uz ziemeļiem no Olecko.
Galvenie autoceļi Polijā un Goldapa · Goldapa un Polija ·
Grifino
Grifino ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Ščecinas, Odras (Austrumu Odras (Odra Wschodnia)) krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Grifino · Grifino un Polija ·
Helma
Helma ir sena pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, apmēram 20 km no Ukrainas robežas.
Galvenie autoceļi Polijā un Helma · Helma un Polija ·
Kališa
Kališa ir pilsēta Polijas rietumdaļā, Lielpolijas vojevodistē Prosnas upes krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Kališa · Kališa un Polija ·
Katovice
Katovice ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistes centrs.
Galvenie autoceļi Polijā un Katovice · Katovice un Polija ·
Kelce
Kelce ir pilsēta un apriņķis Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes centrs.
Galvenie autoceļi Polijā un Kelce · Kelce un Polija ·
Koņske
Koņske ir pilsēta, apriņķa un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes ziemeļos.
Galvenie autoceļi Polijā un Koņske · Koņske un Polija ·
Kolobžega
Kolobžega ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē.
Galvenie autoceļi Polijā un Kolobžega · Kolobžega un Polija ·
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Krakova · Krakova un Polija ·
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Galvenie autoceļi Polijā un Krievija · Krievija un Polija ·
Kudovazdroja
Kudovazdroja (vēsturiski arī Bādkudova) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz rietumiem no Klodzko, pie pašas Čehijas robežas, iepretim Nāhodai.
Galvenie autoceļi Polijā un Kudovazdroja · Kudovazdroja un Polija ·
Laņcuta
Laņcuta ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz austrumiem no Žešovas.
Galvenie autoceļi Polijā un Laņcuta · Laņcuta un Polija ·
Lidzbarka Varmiņska
Lidzbarka Varmiņska ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Olštinas pie Linas upes.
Galvenie autoceļi Polijā un Lidzbarka Varmiņska · Lidzbarka Varmiņska un Polija ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Galvenie autoceļi Polijā un Lietuva · Lietuva un Polija ·
Lodza
Lodza ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs.
Galvenie autoceļi Polijā un Lodza · Lodza un Polija ·
Lomža
Lomža ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē pie Narevas upes.
Galvenie autoceļi Polijā un Lomža · Lomža un Polija ·
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Galvenie autoceļi Polijā un Malborka · Malborka un Polija ·
Meņdzizdroje
Meņdzizdroje ir pilsēta Polijas galējos ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz austrumiem no Svinoujsces Volinas salā.
Galvenie autoceļi Polijā un Meņdzizdroje · Meņdzizdroje un Polija ·
Nova Sola
Nova Sola ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistes dienvidos pie Odras upes.
Galvenie autoceļi Polijā un Nova Sola · Nova Sola un Polija ·
Olština
Olština, agrāk Allenšteina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos — Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs.
Galvenie autoceļi Polijā un Olština · Olština un Polija ·
Opole
Opole ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistes centrs Odras krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Opole · Opole un Polija ·
Osvencima
Osvencima ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē uz rietumiem no Krakovas pie Vislas upes.
Galvenie autoceļi Polijā un Osvencima · Osvencima un Polija ·
Pšemisla
Pšemisla ir sena pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē Sanas krastos pie Ukrainas robežas.
Galvenie autoceļi Polijā un Pšemisla · Pšemisla un Polija ·
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Poznaņa · Polija un Poznaņa ·
Sandomeža
Sandomeža, vecākos avotos Sandomira ir pilsēta, gmina un apriņķa centrs Polijas dienviddaļā Vislas krastos, Sventokšiskas vojevodistes austrumos.
Galvenie autoceļi Polijā un Sandomeža · Polija un Sandomeža ·
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Galvenie autoceļi Polijā un Slovākija · Polija un Slovākija ·
Suvalki
Suvalki ir pilsēta Polijas galējos ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē seno jātvingu zemē — Sūduvā apmēram 30 km no Lietuvas robežas.
Galvenie autoceļi Polijā un Suvalki · Polija un Suvalki ·
Svinoujsce
Svinoujsce ir pilsēta Polijas galējos ziemeļrietumos Rietumpomožes vojevodistē.
Galvenie autoceļi Polijā un Svinoujsce · Polija un Svinoujsce ·
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Galvenie autoceļi Polijā un Toruņa · Polija un Toruņa ·
Uņejova
Uņejova - pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistē uz ziemeļrietumiem no Podembices pie Vartas upes.
Galvenie autoceļi Polijā un Uņejova · Polija un Uņejova ·
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Galvenie autoceļi Polijā un Ukraina · Polija un Ukraina ·
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Galvenie autoceļi Polijā un Varšava · Polija un Varšava ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Galvenie autoceļi Polijā un Vācija · Polija un Vācija ·
Vengoževo
Vengoževo ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Gižicko, netālu no Krievijas (Kaļiņingradas apgabala) robežas uz ziemeļiem no Mamri ezera.
Galvenie autoceļi Polijā un Vengoževo · Polija un Vengoževo ·
Vlodava
Vlodava - pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, uz ziemeļiem no Helmas pie Rietumu Bugas, vietā, kur satiekas Polijas, Baltkrievijas un Ukrainas robežas.
Galvenie autoceļi Polijā un Vlodava · Polija un Vlodava ·
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Galvenie autoceļi Polijā un Vroclava · Polija un Vroclava ·
Zakopane
Zakopane ir pilsēta Polijas galējos dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Podhales reģionā, Tatru kalnu piekājē.
Galvenie autoceļi Polijā un Zakopane · Polija un Zakopane ·
Zamosca
Zamosca ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, apmēram 60 km no Ukrainas robežas.
Galvenie autoceļi Polijā un Zamosca · Polija un Zamosca ·
Zelona Gura
Zelona Gura ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistēs centrs.
Galvenie autoceļi Polijā un Zelona Gura · Polija un Zelona Gura ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Galvenie autoceļi Polijā un Polija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Galvenie autoceļi Polijā un Polija
Salīdzinājums starp Galvenie autoceļi Polijā un Polija
Galvenie autoceļi Polijā ir 387 attiecības, bet Polija ir 288. Tā kā viņi ir kopīgs 56, Jaccard indekss ir 8.30% = 56 / (387 + 288).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Galvenie autoceļi Polijā un Polija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
