Gaļēdāji un Rāpuļi

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Gaļēdāji un Rāpuļi

Gaļēdāji vs. Rāpuļi

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu. Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Bezastainie abinieki un Gaļēdāji · Bezastainie abinieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Bruņrupuči un Gaļēdāji · Bruņrupuči un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Dzīvnieki un Gaļēdāji · Dzīvnieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Gaļēdāji un Gliemji · Gliemji un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Krokodilu dzimta

Distrubition of crocodiles Krokodilu dzimta (Crocodylidae) ir krokodilu kārtas dzimta.

Gaļēdāji un Krokodilu dzimta · Krokodilu dzimta un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Krokodilu kārta

Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Gaļēdāji un Krokodilu kārta · Krokodilu kārta un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Gaļēdāji un Kukaiņi · Kukaiņi un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Lapsas

Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.

Gaļēdāji un Lapsas · Lapsas un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Gaļēdāji un Lasis · Lasis un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Gaļēdāji un Mugurkaulnieki · Mugurkaulnieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Gaļēdāji un Putni · Putni un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Gaļēdāji un Vēžveidīgie · Rāpuļi un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Gaļēdāji un Zīdītāji · Rāpuļi un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Gaļēdāji un Zivis · Rāpuļi un Zivis · Redzēt vairāk »