Galileo Galilejs un Gravitācija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Galileo Galilejs un Gravitācija

Galileo Galilejs vs. Gravitācija

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs. Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Aristotelis un Galileo Galilejs · Aristotelis un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Fizika un Galileo Galilejs · Fizika un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Galileo Galilejs un Johanness Keplers · Gravitācija un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Galileo Galilejs un Mēness · Gravitācija un Mēness · Redzēt vairāk »

Mehānika

Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Galileo Galilejs un Mehānika · Gravitācija un Mehānika · Redzēt vairāk »

Nikolajs Koperniks

Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.

Galileo Galilejs un Nikolajs Koperniks · Gravitācija un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Galileo Galilejs un Saule · Gravitācija un Saule · Redzēt vairāk »

Tiho Brahe

Tiho Brahe (dzimis Knutstrupā, Dānijā, miris Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis.

Galileo Galilejs un Tiho Brahe · Gravitācija un Tiho Brahe · Redzēt vairāk »