5 attiecības: Astronomija, Fizikāla konstante, Henrijs Kevendišs, Laiks, Masa.
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Gravitācijas konstante un Astronomija · Redzēt vairāk »
Fizikāla konstante
Fizikāla konstante ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus objektus, bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā.
Jaunums!!: Gravitācijas konstante un Fizikāla konstante · Redzēt vairāk »
Henrijs Kevendišs
Henrijs Kevendišs (dzimis Nicā, miris Londonā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, Londonas karaliskās biedrības loceklis no 1760.
Jaunums!!: Gravitācijas konstante un Henrijs Kevendišs · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Gravitācijas konstante un Laiks · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Gravitācijas konstante un Masa · Redzēt vairāk »