Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Ščecina, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Cisterciešu ordenis, Ernsts Morics Arnts, Gerhards Domagks, Greifsvaldes Universitāte, Hanss Fallada, Hanzas savienība, Jahta, Johanness Štarks, Kaspars Dāvids Frīdrihs, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Nord Stream, Pomerānijas valdnieku uzskaitījums, Prūsija, Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis, Rostoka, Saules baterija, Sāls, Teodors Bilrots, Tonijs Kross, Trīsdesmitgadu karš, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vīnes kongress, Zviedrija, Zviedru Pomerānija.
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: Greifsvalde un Ščecina · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Greifsvalde un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Greifsvalde un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Jaunums!!: Greifsvalde un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »
Ernsts Morics Arnts
Ernsts Morics Arnts (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, pamfletists un rakstnieks.
Jaunums!!: Greifsvalde un Ernsts Morics Arnts · Redzēt vairāk »
Gerhards Domagks
Gerhards Johanness Pauls Domagks (dzimis, miris) bija vācu patologs un bakteriologs, kurš, strādādams kompānijā IG Farben, izveidoja pirmo komerciāli pieejamo antibiotiku - Prontosil, par ko 1939.
Jaunums!!: Greifsvalde un Gerhards Domagks · Redzēt vairāk »
Greifsvaldes Universitāte
Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Greifsvaldē, Vācijā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Greifsvaldes Universitāte · Redzēt vairāk »
Hanss Fallada
Hanss Fallada (īstajā vārdā Rūdolfs Vilhelms Frīdrihs Dīcens; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.
Jaunums!!: Greifsvalde un Hanss Fallada · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Jahta
''Hanse 461'' tipa "ģimenes" kreiserjahtas zīmējums: 1- vantis; 2 — zāliņi; 3 — fokbura; 4 — grotbura; 5 — grotmasts; 6 — grotbomis; 7 — reliņi; 8 — štagas; 9 — ķīlis; 10 — korpuss; 11 — stūre Jahta (no — 'iedzīt', 'noķert') ir sportam, atpūtai vai tūrismam paredzēts kuģošanas līdzeklis ar burām vai dzinēju vai ar burām un dzinēju, ar ūdensizspaidu līdz 80 tonnām.
Jaunums!!: Greifsvalde un Jahta · Redzēt vairāk »
Johanness Štarks
Johanness Štarks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Greifsvalde un Johanness Štarks · Redzēt vairāk »
Kaspars Dāvids Frīdrihs
Kaspars Dāvids Frīdrihs (dzimis, miris) bija vācu romantisma ainavu gleznotājs.
Jaunums!!: Greifsvalde un Kaspars Dāvids Frīdrihs · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Greifsvalde un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Nord Stream
Gāzes cauruļvada "Nord Stream" atrašanās vieta Baltijas jūras dzelmē. Gāzes cauruļvads Nord Stream jeb "Ziemeļu straume" ir 1220 kilometru garš zemūdens cauruļvads, kas pa Baltijas jūras dibenu savieno Viborgas ostu Krievijā ar Greifsvaldes ostu Vācijā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Nord Stream · Redzēt vairāk »
Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Grifs - Pomerānijas valdnieku heraldiskā zīme. Pomerānijas sadalīšanās dalienu valstīs (ap 1400). Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Pomerānijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Greifsvalde un Prūsija · Redzēt vairāk »
Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis · Redzēt vairāk »
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Greifsvalde un Rostoka · Redzēt vairāk »
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Saules baterija · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Greifsvalde un Sāls · Redzēt vairāk »
Teodors Bilrots
Kristiāns Alberts Teodors Bilrots (dzimis, miris) bija Prūsijā dzimis austriešu ķirurgs un mūziķis - amatieris.
Jaunums!!: Greifsvalde un Teodors Bilrots · Redzēt vairāk »
Tonijs Kross
Tonijs Kross (dzimis Greifsvaldē, Austrumvācijā) ir profesionāls vācu futbolists, spēlē pussarga pozīcijā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Tonijs Kross · Redzēt vairāk »
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Jaunums!!: Greifsvalde un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Greifsvalde un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.
Jaunums!!: Greifsvalde un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Greifsvalde un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Greifsvalde un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Greifsvalde un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
