Atvērt Google MapsSatura rādītājs
24 attiecības: Austrumprūsija, Žemaitija, Jagailis, Jans Matejko, Latvijas PSR, Lejasvācu valoda, Lietuvas lielkņaziste, Mazūrija, Moldāvija, Padomju Savienība, Polijas Karaliste (1385—1569), Prūsija, Smoļenska, Tatāri, Toruņa, Varšavas hercogiste, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vācu valoda, Vītauts Dižais, Zelta Orda, 1410. gads, 15. jūlijs.
- Kaujas ar Polijas piedalīšanos
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Grunvaldes kauja un Austrumprūsija
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Grunvaldes kauja un Žemaitija
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Skatīt Grunvaldes kauja un Jagailis
Jans Matejko
Jans Aloīzijs Matejko (dzimis, miris) bija poļu gleznotājs, kurš pazīstams ar Polijas vēstures batālo un vēsturisko ainu glezniecību, tā stiprinādams poļu nacionālo garu laikā, kad nepastāvēja Polijas valsts.
Skatīt Grunvaldes kauja un Jans Matejko
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Grunvaldes kauja un Latvijas PSR
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Skatīt Grunvaldes kauja un Lejasvācu valoda
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Grunvaldes kauja un Lietuvas lielkņaziste
Mazūrija
Viens no Mazūrijas ezeriem Mazūrija ir Polijas vēsturiskais novads tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā.
Skatīt Grunvaldes kauja un Mazūrija
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Grunvaldes kauja un Moldāvija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Grunvaldes kauja un Padomju Savienība
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Skatīt Grunvaldes kauja un Polijas Karaliste (1385—1569)
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Grunvaldes kauja un Prūsija
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Grunvaldes kauja un Smoļenska
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Grunvaldes kauja un Tatāri
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Skatīt Grunvaldes kauja un Toruņa
Varšavas hercogiste
Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.
Skatīt Grunvaldes kauja un Varšavas hercogiste
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Skatīt Grunvaldes kauja un Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Skatīt Grunvaldes kauja un Vācu ordeņa valsts
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Grunvaldes kauja un Vācu ordenis
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Grunvaldes kauja un Vācu valoda
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Grunvaldes kauja un Vītauts Dižais
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Grunvaldes kauja un Zelta Orda
1410. gads
1410.
Skatīt Grunvaldes kauja un 1410. gads
15. jūlijs
15.
Skatīt Grunvaldes kauja un 15. jūlijs
Skatīt arī
Kaujas ar Polijas piedalīšanos
- Borodinas kauja
- Cediņas kauja
- Grunvaldes kauja
- Kauja pie Vorsklas
- Kokneses kauja (1601)
- Leipcigas kauja
- Mohāčas kauja
- Pabaiskas kauja
- Salaspils kauja
- Trīspadsmitgadu karš
- Varšavas geto sacelšanās
Zināms kā Grunvaldes-Tannenbergas kauja, Grīnvaldes kauja, Grīnvaldes-Tannenbergas kauja, Žalgiras kauja, Žalgires kauja, Žaļģiras kauja.