Atvērt Google MapsSatura rādītājs
68 attiecības: Abhāzija, Abhāzu valoda, Adžārija, Aizkaukāza SFPR, Armēņi, Armēņu apustuliskā baznīca, Armēņu valoda, Armēnija, Austrumu partnerība, Azerbaidžāņi, Azerbaidžāņu valoda, Azerbaidžāna, Šhara, Citrusaugi, Dienvidosetija, Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona, Eiropa, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienība, Gruzīni, Gruzīnu valoda, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gruzijas himna, Gruzijas Karaliste, Gruzijas lars, Gruzijas premjerministru uzskaitījums, Gruzijas prezidentu uzskaitījums, Gruzijas PSR, Gruzijas vēsture, Irakli Garibašvili, Islāms, Kartli-Kahetijas karaliste, Kaspijas jūra, Kolektivizācija PSRS, Krievi, Krievija, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Impērija, Krievijas—Gruzijas karš (2008), Krievu valoda, Kristietība, Kvieši, Lielais Kaukāzs, Mazais Kaukāzs, Melnā jūra, Mieži, NATO, Padomju Savienība, Pareizticība, ... Izvērst indekss (18 vairāk) »
- Kaukāzs
- Āzijas valstis
Abhāzija
Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.
Skatīt Gruzija un Abhāzija
Abhāzu valoda
Abhāzu valoda ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā galvenokārt abhāzi Abhāzijā un Turcijā.
Skatīt Gruzija un Abhāzu valoda
Adžārija
Adžārijas Autonomā Republika (Acharis Avtonomiuri Respublika) ir autonoma republika Gruzijas dienvidrietumos Melnās jūras krastā.
Skatīt Gruzija un Adžārija
Aizkaukāza SFPR
Aizkaukāza SFPR jeb Aizkaukāza Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad 1920. — 1921.
Skatīt Gruzija un Aizkaukāza SFPR
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Skatīt Gruzija un Armēņi
Armēņu apustuliskā baznīca
Armēņu apustuliskā baznīca ir viena no senākajām kristīgajām baznīcām, kas veidojusies armēņu apdzīvotajās zemēs.
Skatīt Gruzija un Armēņu apustuliskā baznīca
Armēņu valoda
Armēņu valoda (հայերեն) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē.
Skatīt Gruzija un Armēņu valoda
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Skatīt Gruzija un Armēnija
Austrumu partnerība
Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstis Austrumu partnerība ir Eiropas Savienības sadarbības programma ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju (līdz 2021), Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Skatīt Gruzija un Austrumu partnerība
Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņi jeb azeri (Azərilər) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā.
Skatīt Gruzija un Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņu valoda
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.
Skatīt Gruzija un Azerbaidžāņu valoda
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Skatīt Gruzija un Azerbaidžāna
Šhara
Šhara ir trešā augstākā virsotne Kaukāzā un augstākā Gruzijas virsotne.
Skatīt Gruzija un Šhara
Citrusaugi
Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints.
Skatīt Gruzija un Citrusaugi
Dienvidosetija
Dienvidosetija (Khussar Iryston;, Samxret Oseti;, Yuzhnaya Osetiya) ir Gruzijas reģions, kas pēc PSRS sabrukuma pasludināja neatkarību, ko neatzīst lielākā daļa pasaules valstu.
Skatīt Gruzija un Dienvidosetija
Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona
Eiropas Savienības Muitas savienība Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona ir brīvās tirdzniecības telpa, kurā ietilpst Eiropas Savienības (ES) valstis un trīs Austrumu partnerības valstis (Gruzija, Moldova un Ukraina).
Skatīt Gruzija un Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Gruzija un Eiropa
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamenta loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Parlaments (saīsinājumā EP vai Eiroparlaments) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija,"".
Skatīt Gruzija un Eiropas Parlaments
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Gruzija un Eiropas Savienība
Gruzīni
Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Gruzija un Gruzīni
Gruzīnu valoda
Gruzīnu valoda (Kartuli) ir kartvelu grupas valoda.
Skatīt Gruzija un Gruzīnu valoda
Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.
Skatīt Gruzija un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Skatīt Gruzija un Gruzijas Demokrātiskā Republika
Gruzijas himna
Gruzijas himnas notis ar vārdiem. Gruzijas valsts himna ( — 'brīvība') ir Gruzijas valsts himna.
Skatīt Gruzija un Gruzijas himna
Gruzijas Karaliste
Gruzija ar vasaļteritorijām 13.gs. sākumā Karalistes zemes 13.gs. sākumā Gruzijas Karaliste bija viduslaiku valsts kas pastāvēja no 1008.
Skatīt Gruzija un Gruzijas Karaliste
Gruzijas lars
Gruzijas lars ir Gruzijas nacionālā valūta.
Skatīt Gruzija un Gruzijas lars
Gruzijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Gruzijas premjerministri, kopš 1918.
Skatīt Gruzija un Gruzijas premjerministru uzskaitījums
Gruzijas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Gruzijas prezidenti kopš 1991.
Skatīt Gruzija un Gruzijas prezidentu uzskaitījums
Gruzijas PSR
Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika (sakartvelos sabch'ota sotsialist'uri resp'ublik'a) bija padomju republika un Aizkaukāza PFSR (1922-1936), vēlāk tieša Padomju Savienības sastāvdaļa (1936-1991).
Skatīt Gruzija un Gruzijas PSR
Gruzijas vēsture
Gruzīnu valstis 15. gadsimtā. Gruzijas vēsture ir Āzijas un Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Gruzijas teritorijā.
Skatīt Gruzija un Gruzijas vēsture
Irakli Garibašvili
Irakli Garibašvili (dzimis) ir Gruzijas uzņēmējs, politiķis.
Skatīt Gruzija un Irakli Garibašvili
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Skatīt Gruzija un Islāms
Kartli-Kahetijas karaliste
Kartli-Kahetijas karaliste 18. gadsimtā Kartli-Kahetijas karaliste (gruzīnu: ქართლ-კახეთის სამეფო, kartl-kakhetis samepo) bija gruzīnu valsts veidojums, kas izveidots 1762.
Skatīt Gruzija un Kartli-Kahetijas karaliste
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Gruzija un Kaspijas jūra
Kolektivizācija PSRS
Kolektivizācija PSRS bija Josifa Staļina režīma īstenots process, kas sākot ar 1928.
Skatīt Gruzija un Kolektivizācija PSRS
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Gruzija un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Gruzija un Krievija
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Skatīt Gruzija un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Gruzija un Krievijas Impērija
Krievijas—Gruzijas karš (2008)
Krievijas—Gruzijas kara norises karte Krievijas—Gruzijas karš bija oficiāli nepieteikta karadarbība no 2008.
Skatīt Gruzija un Krievijas—Gruzijas karš (2008)
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Gruzija un Krievu valoda
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Gruzija un Kristietība
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Skatīt Gruzija un Kvieši
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs ir lielākā un augstākā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā uz Āzijas un Eiropas robežas starp Melno jūru un Kaspijas jūru.
Skatīt Gruzija un Lielais Kaukāzs
Mazais Kaukāzs
Mazais Kaukāzs ir otra galvenā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā.
Skatīt Gruzija un Mazais Kaukāzs
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Gruzija un Melnā jūra
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Skatīt Gruzija un Mieži
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Gruzija un NATO
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Gruzija un Padomju Savienība
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Gruzija un Pareizticība
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Gruzija un Pirmais pasaules karš
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Skatīt Gruzija un PSRS sabrukums
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Skatīt Gruzija un Reliģija
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Skatīt Gruzija un Republika
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Gruzija un Romas impērija
Salome Zurabišvili
Salome Zurabišvili (dzimusi) ir Gruzijas politiķe, bijusī Francijas diplomāte.
Skatīt Gruzija un Salome Zurabišvili
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Skatīt Gruzija un Sengrieķu mitoloģija
Tēja
Zaļā tēja Tēja ir dzēriens, ko pagatavo ar karstu ūdeni, aplejot tējas koka (Camellia sinensis) daļas un ļaujot tām dažas minūtes ievilkties.
Skatīt Gruzija un Tēja
Tbilisi
Tbilisi (izrunā), līdz 1936.
Skatīt Gruzija un Tbilisi
The World Factbook
The World Factbook, pazīstams arī kā CIA World Factbook, ir uzziņu materiāls, ko veidojusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde almanaha veidā apkopojot informāciju par pasaules valstīm.
Skatīt Gruzija un The World Factbook
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Gruzija un Turcija
Vīnogas
Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.
Skatīt Gruzija un Vīnogas
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Gruzija un Viļņa
.ge
.ge ir Gruzijas augstākā līmeņa domēns.
Skatīt Gruzija un .ge
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Skatīt Gruzija un 1917. gada Krievijas revolūcija
1991. gads
1991.
Skatīt Gruzija un 1991. gads
1995. gads
1995.
Skatīt Gruzija un 1995. gads
2013. gads
2013.
Skatīt Gruzija un 2013. gads
Skatīt arī
Kaukāzs
- Aizkaukāzs
- Alazani
- Armēnija
- Autoceļš R217 (Krievija)
- Azerbaidžāna
- Baku—Tbilisi—Džeihanas naftas vads
- Gruzija
- Ingušija
- Kaukāzs
- Kaukāzs (kalni)
- Kumikija
- Mingrelija
- Svanetija
- Ziemeļkaukāzs
- Čečenija
Āzijas valstis
- Šrilanka
- Afganistāna
- Apvienotie Arābu Emirāti
- Armēnija
- Austrumtimora
- Azerbaidžāna
- Bahreina
- Bangladeša
- Bruneja
- Butāna
- Filipīnas
- Gruzija
- Indija
- Indonēzija
- Irāka
- Irāna
- Izraēla
- Jemena
- Jordānija
- Kambodža
- Katara
- Kazahstāna
- Kipra
- Kirgizstāna
- Krievija
- Kuveita
- Laosa
- Libāna
- Malaizija
- Maldīvija
- Mjanma
- Mongolija
- Nepāla
- Omāna
- Pakistāna
- Palestīnas Valsts
- Saūda Arābija
- Singapūra
- Sīrija
- Tadžikistāna
- Taizeme
- Turcija
- Uzbekistāna
- Vjetnama
- Ēģipte
- Ķīna
Zināms kā Georgia (country), Georgija.