Ātrāk nekā pārlūku!
89 attiecības: ABINIA, Alberts fon Bukshēvdens, Attēls, Žurnāls, Balāde, Bībele, Bibliotēka, Daiļliteratūra, Dainas, Dramaturģija, Drāma, Dzeja, Einhorns, Elēģija, Elektroniskā grāmata, Epigramma, Eposs, Ernsts Gliks, Eseja, Fabula, Georgs Mancelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Haiku, Himna, Historia Lettica, Humoreska, Idille, Indriķa hronika, Jaunpils bibliotēka, Jēdziens, Johans Gūtenbergs, Katehisms, Katoļticība, Kaupo, Klosteris, Kodekss, Komēdija, Krievija, Kristīgā baznīca, Liroepika, Miniatūra, Nikolajs Mollīns, Novele, Oda, Papīrs, Pergaments, Poēma, Proza, Rīga, Romas pāvests, ..., Romāns, Sāgas, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Slāvi, Sonets, Stāsts, Svētie raksti, Teksts, Teoderihs no Turaidas, Tipogrāfija, Traģēdija, Tradīcija, Turaida (zeme), Valoda, Vārdnīca, Vēsture, Viduslaiki, Zelta griezums, 1203. gads, 1225. gads, 1227. gads, 13. gadsimts, 15. gadsimts, 1500. gads, 1501. gads, 1524. gads, 1550. gads, 1585. gads, 1588. gads, 1615. gads, 1638. gads, 1649. gads, 1685. gads, 1691. gads, 1782. gads, 1807. gads, 1808. gads, 19. gadsimts. Izvērst indekss (39 vairāk) »
ABINIA
ABINIA (dibināta 1989. gada 14. decembrī) ir Latīņamerikas Nacionālo bibliotēku asociācija.
Jaunums!!: Grāmata un ABINIA · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Grāmata un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Attēls
Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.
Jaunums!!: Grāmata un Attēls · Redzēt vairāk »
Žurnāls
Žurnālu stends Žurnāls ir periodisks izdevums, kas satur informatīvus rakstus un attēlus.
Jaunums!!: Grāmata un Žurnāls · Redzēt vairāk »
Balāde
Balāde ir liroepikas žanrs, sižetisks dzejas darbs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums.
Jaunums!!: Grāmata un Balāde · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Grāmata un Bībele · Redzēt vairāk »
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Jaunums!!: Grāmata un Bibliotēka · Redzēt vairāk »
Daiļliteratūra
Daiļliteratūra jeb beletristika (no — 'smalkā rakstniecība') ir mākslas forma, kur kā izteiksmes līdzeklis tiek lietota valoda.
Jaunums!!: Grāmata un Daiļliteratūra · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Grāmata un Dainas · Redzēt vairāk »
Dramaturģija
Dramaturģija (— ‘darbība’) ir daiļliteratūras veids.
Jaunums!!: Grāmata un Dramaturģija · Redzēt vairāk »
Drāma
Drāma ir luga, daiļliteratūras žanrs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
Jaunums!!: Grāmata un Drāma · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Grāmata un Dzeja · Redzēt vairāk »
Einhorns
Einhorns (— 'vienradzis', no Eine — 'viens' un Horn — 'rags'; sieviešu dzimtē Einhorne) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Grāmata un Einhorns · Redzēt vairāk »
Elēģija
Elēģija ir viens no galvenajiem lirikas žanriem.
Jaunums!!: Grāmata un Elēģija · Redzēt vairāk »
Elektroniskā grāmata
Elektronisko grāmatu lasāmierīce Elektroniskā grāmata (saīsinājumā e-grāmata) jeb digitāla grāmata ir tekstu un attēlu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma speciālā iekārtā, datorā vai citā iekārtā, kura spēj attēlot tekstu.
Jaunums!!: Grāmata un Elektroniskā grāmata · Redzēt vairāk »
Epigramma
Epigramma ir īss satīrisks dzejolis.
Jaunums!!: Grāmata un Epigramma · Redzēt vairāk »
Eposs
Eposs (— ‘vārds, vēstījums’) ir liroepikas paveids, varoņpoēma, kura vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē un kuras centrā parasti ir dižens varonis, kas aizstāv tautas (cilts) intereses.
Jaunums!!: Grāmata un Eposs · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Grāmata un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Eseja
Eseja (cēlies no — 'izmēģinājums, pārbaude') ir neliela apjoma prozas darbs, kurā pausta attieksme pret kādu literatūras vai mākslas parādību.
Jaunums!!: Grāmata un Eseja · Redzēt vairāk »
Fabula
Fabulists Ēzops Fabula ( — ‘vēstījums’, ‘stāsts’) ir sižeta atklāšanas līdzeklis, kas palīdz noskaidrot notikumu secību un saprast mērķus, kādi bijuši rakstniekam un ir neaizvietojams prozas literatūras paņēmiens.
Jaunums!!: Grāmata un Fabula · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Grāmata un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Grāmata un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Haiku
Haiku arī hoku (hokku) jeb haikas ir Japānai raksturīga, īpaša, īsa bezatskaņu dzejas forma, kas savas uzbūves ziņā līdzinās tankai, tikai bez divām pēdējām rindām, tātad tā sastāv tikai no 17 zilbēm, veidojot 5 — 7 — 5 zilbju trīsrindi.
Jaunums!!: Grāmata un Haiku · Redzēt vairāk »
Himna
Himna ir svinīga dziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
Jaunums!!: Grāmata un Himna · Redzēt vairāk »
Historia Lettica
Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.
Jaunums!!: Grāmata un Historia Lettica · Redzēt vairāk »
Humoreska
Humoreska ir neliels dzejas vai prozas sacerējums, kurā autors labsirdīgi pazobojas par atsevišķām sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
Jaunums!!: Grāmata un Humoreska · Redzēt vairāk »
Idille
Gane'', Vilijama-Ādolfes Bouguero idille, 1889. gads Idille (sengrieķu eidyllion - glezniņa) ir īsa poēma vai glezna, kurā atveido vieglas, saulainas dzīves ainas, novēršanos no nemiera un rūpēm.
Jaunums!!: Grāmata un Idille · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Grāmata un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jaunpils bibliotēka
Jaunpils novada Jaunpils bibliotēka ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras mērķis ir visu pagasta iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana, kura veic iespieddarbu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu un saglabāšanu.
Jaunums!!: Grāmata un Jaunpils bibliotēka · Redzēt vairāk »
Jēdziens
Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm Jēdziens, arī priekšstats, ir cilvēka apziņā izveidots vispārinājums, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās, būtiskās pazīmes.
Jaunums!!: Grāmata un Jēdziens · Redzēt vairāk »
Johans Gūtenbergs
Johans Gūtenbergs, pilnā vārdā Johanness Gensfleišs Lādenē no Gūtenbergiem (dzimis 1394. gadā, miris), ir vācu kalējs, izgudrotājs, inženieris un grāmatu iespiedējs, tiek uzskatīts par grāmatu iespiešanas tehnoloģijas atklājēju Eiropā.
Jaunums!!: Grāmata un Johans Gūtenbergs · Redzēt vairāk »
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Jaunums!!: Grāmata un Katehisms · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Grāmata un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Grāmata un Kaupo · Redzēt vairāk »
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Jaunums!!: Grāmata un Klosteris · Redzēt vairāk »
Kodekss
Vīsbādenes kodekss 13.gs, Bingenes Hildegardes kopotie raksti, ievērojams ar savu izmēru. Glabājas Vīsbādenes Valsts bibliotēkā Kodekss (no — 'koka stumbrs, koka gabals, grāmata'; daudzskaitlī codices) ir rakstu darbu forma, kas veidota no vairākām ar roku aprakstītām papīra, pergamenta, papirusa vai līdzīga materiāla lapām, kas bieži ir sastiprinātas vienā malā un vākos, kas ir biezāki par lapām.
Jaunums!!: Grāmata un Kodekss · Redzēt vairāk »
Komēdija
Komēdija ir luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus.
Jaunums!!: Grāmata un Komēdija · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Grāmata un Krievija · Redzēt vairāk »
Kristīgā baznīca
Kristīgā baznīca ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē Pasaules kristiešu kopienu.
Jaunums!!: Grāmata un Kristīgā baznīca · Redzēt vairāk »
Liroepika
Liroepika ir daiļliteratūras veids, dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienojas epikas jeb prozas un lirikas jeb dzejas, un dažreiz arī dramaturģijas, iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir vēstījoša, sižetiska.
Jaunums!!: Grāmata un Liroepika · Redzēt vairāk »
Miniatūra
Miniatūra ir īsa, maza apjoma prozas darbs (stāsts, luga, apraksts), kam raksturīgas pārdomas vai jūtu tēlojums, parasti bez noteikta sižeta.
Jaunums!!: Grāmata un Miniatūra · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: Grāmata un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Novele
Novele ir neliela apjoma prozas sacerējums, kura pamatā ir raksturīgs spraigs sižeta risinājums ar neparastu komisku vai traģisku notikumu centrā, bieži ar negaidītu atrisinājumu.
Jaunums!!: Grāmata un Novele · Redzēt vairāk »
Oda
Oda ir cildinošs, svinīgs dzejolis, kas veltīts kādam nozīmīgam notikumam vai personai.
Jaunums!!: Grāmata un Oda · Redzēt vairāk »
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Jaunums!!: Grāmata un Papīrs · Redzēt vairāk »
Pergaments
Pergaments no kazas ādas Pergaments ir no dzīvnieku ādas veidots materiāls, uz kura rakstīja pirms papīra izgudrošanas.
Jaunums!!: Grāmata un Pergaments · Redzēt vairāk »
Poēma
Poēma ir liroepikas sacerējums, kas no liriska dzejoļa atšķiras ar lielāku apjomu, tam nereti ir sižeta iezīmes.
Jaunums!!: Grāmata un Poēma · Redzēt vairāk »
Proza
Proza (— ‘tiešs’) jeb epika (— ‘vēstījošs’) ir daiļliteratūras veids, kas rakstīts nesaistītā valodā.
Jaunums!!: Grāmata un Proza · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Grāmata un Rīga · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Grāmata un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Romāns
Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.
Jaunums!!: Grāmata un Romāns · Redzēt vairāk »
Sāgas
rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.
Jaunums!!: Grāmata un Sāgas · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Grāmata un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Grāmata un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Grāmata un Slāvi · Redzēt vairāk »
Sonets
Sonets ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām.
Jaunums!!: Grāmata un Sonets · Redzēt vairāk »
Stāsts
Stāsts ir prozas darbs vai sacerējums, žanrisks apzīmējums visiem tiem literārajiem darbiem, kuros atainotā un tēlotā viena vai dažādu cilvēku rīcība ir neliels posms vairākos notikumos galvenā tēla darbībās, rīcībā un dzīvē.
Jaunums!!: Grāmata un Stāsts · Redzēt vairāk »
Svētie raksti
Svētie raksti ir raksti, kas aptver reliģijas un to kultus.
Jaunums!!: Grāmata un Svētie raksti · Redzēt vairāk »
Teksts
Teksts ir mutvārdos izteikts vai rakstveidā fiksēts loģiski strukturēts, funkcionāli vienots jēdzieniski saistītu izteikumu kopums vai atsevišķs izteikums.
Jaunums!!: Grāmata un Teksts · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Grāmata un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
Tipogrāfija
Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.
Jaunums!!: Grāmata un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »
Traģēdija
Traģēdija ir luga, kuras pamatā nesamierināms konflikts ar neuzvaramu pretinieku (likteni, dievu vai dieviem, morāles normām, pārdabiskiem spēkiem u.tml.), kas varonim sagādā traģiskas ciešanas vai liek iet bojā.
Jaunums!!: Grāmata un Traģēdija · Redzēt vairāk »
Tradīcija
Daudzās rietumu pasaules kultūrās, kad satiekas divi vīrieši, viena no tradīcijām ir rokasspiediens Tradīcija ( — ‘nodošana tālāk’), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.
Jaunums!!: Grāmata un Tradīcija · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Grāmata un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Grāmata un Valoda · Redzēt vairāk »
Vārdnīca
Dažādas vārdnīcas. Vārdnīca ir grāmata, kurā alfabētiskā secībā ir sakārtoti kādas valodas vārdi un doti to tulkojums citā valodā, skaidrojums, izruna un cita informācija.
Jaunums!!: Grāmata un Vārdnīca · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Grāmata un Vēsture · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Grāmata un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Zelta griezums
ikosaedrā ievilkti "zelta taisnstūri" Zelta griezums (pazīstams arī ar nosaukumiem zelta šķēlums un dievišķā proporcija) ir matemātiska konstante, kas vienāda ar Visbiežāk zelta griezums ir sastopams ģeometrijā — tas parādās gan plaknes figūrās, piemēram, pentagrammā un logaritmiskajā spirālē, gan telpiskās figūrās, piemēram, dodekaedrā un ikosaedrā — taču tas sastopams arī algebrā, piemēram, saistībā ar Fibonači skaitļiem.
Jaunums!!: Grāmata un Zelta griezums · Redzēt vairāk »
1203. gads
1203.
Jaunums!!: Grāmata un 1203. gads · Redzēt vairāk »
1225. gads
1225.
Jaunums!!: Grāmata un 1225. gads · Redzēt vairāk »
1227. gads
1227.
Jaunums!!: Grāmata un 1227. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Grāmata un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Grāmata un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1500. gads
1500.
Jaunums!!: Grāmata un 1500. gads · Redzēt vairāk »
1501. gads
1501.
Jaunums!!: Grāmata un 1501. gads · Redzēt vairāk »
1524. gads
1524.
Jaunums!!: Grāmata un 1524. gads · Redzēt vairāk »
1550. gads
1550.
Jaunums!!: Grāmata un 1550. gads · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Grāmata un 1585. gads · Redzēt vairāk »
1588. gads
1588.
Jaunums!!: Grāmata un 1588. gads · Redzēt vairāk »
1615. gads
1615.
Jaunums!!: Grāmata un 1615. gads · Redzēt vairāk »
1638. gads
1638.
Jaunums!!: Grāmata un 1638. gads · Redzēt vairāk »
1649. gads
1649.
Jaunums!!: Grāmata un 1649. gads · Redzēt vairāk »
1685. gads
1685.
Jaunums!!: Grāmata un 1685. gads · Redzēt vairāk »
1691. gads
1691.
Jaunums!!: Grāmata un 1691. gads · Redzēt vairāk »
1782. gads
1782.
Jaunums!!: Grāmata un 1782. gads · Redzēt vairāk »
1807. gads
1807.
Jaunums!!: Grāmata un 1807. gads · Redzēt vairāk »
1808. gads
1808.
Jaunums!!: Grāmata un 1808. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Grāmata un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
