Grēdica un Vācijas pilsētu uzskaitījums

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Grēdica un Vācijas pilsētu uzskaitījums

Grēdica vs. Vācijas pilsētu uzskaitījums

Grēdica ir pilsēta Vācijā, Saksijas federālajā zemē, Meisenes apriņķī. Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Brandenburga un Grēdica · Brandenburga un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Elsterverda

Elsterverda jeb Vikova ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī pie Švarce Elsteres upes, 48 kilometrus uz ziemelrietumiem no Drēzdenes.

Elsterverda un Grēdica · Elsterverda un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rīza

Rīza ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Meisenes apriņķī pie Elbas upes, apmēram 40 km uz ziemeļrietumiem no Drēzdenes.

Grēdica un Rīza · Rīza un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Grēdica un Saksija · Saksija un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Grēdica un Vācija · Vācija un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācijas administratīvais iedalījums

Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.

Grēdica un Vācijas administratīvais iedalījums · Vācijas administratīvais iedalījums un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »