Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Kaļiņingradas apgabals

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Kaļiņingradas apgabals

Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) vs. Kaļiņingradas apgabals

Gurjevska (līdz 1946. gadam - Neihauzene) ir strauji augoša pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no Kaļiņingradas. Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Austrumprūsija un Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) · Austrumprūsija un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Baltijska

Baltijska (līdz 1946. gadam Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Baltijska un Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) · Baltijska un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Gurjevskas rajons

Gurjevskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Gurjevskas rajons · Gurjevskas rajons un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Kaļiņingradas apgabals · Kaļiņingradas apgabals un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Karaļauči · Karaļauči un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums (2014). Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma.

Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums · Kaļiņingradas apgabals un Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Padomju Savienība · Kaļiņingradas apgabals un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) un Vācija · Kaļiņingradas apgabals un Vācija · Redzēt vairāk »