Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Agregātstāvoklis, Ampērs, Anods, Atmosfēra (mērvienība), Atmosfēras spiediens, Atoma kodols, Atoms, Attālums, Blīvums, Dielektriķis, Dzīvsudraba staba milimetrs, Dzirksteļizlāde, Elektriskais lauks, Elektriskā strāva, Elektrods, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Elektrovadītspēja, Fāžu stāvokļa diagramma, Gaiss, Gāzizlāde, Ideāla gāze, Jonizācija, Jons, Katods, Koncentrācija, Koronizlāde, Kvadrātcentimetrs, Laiks, Lokizlāde, Mehāniskā enerģija, Metāli, Metrs, Mirdzizlāde, Molekula, Molekulārie spēki, Paskāls, Plazma, Sekunde, Siltums, Smarža, Spiediens, Spriegums, Stikls, Strāvas stiprums, Telpa, Tilpums, Viela, Viskozitāte.
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Gāze un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Ampērs
Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.
Jaunums!!: Gāze un Ampērs · Redzēt vairāk »
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Jaunums!!: Gāze un Anods · Redzēt vairāk »
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Jaunums!!: Gāze un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Gāze un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Gāze un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Gāze un Atoms · Redzēt vairāk »
Attālums
Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.
Jaunums!!: Gāze un Attālums · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Gāze un Blīvums · Redzēt vairāk »
Dielektriķis
Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Gāze un Dielektriķis · Redzēt vairāk »
Dzīvsudraba staba milimetrs
Spiedienu mēra, ceļoties dzīvsudraba šķidrumam graduētā traukā Dzīvsudraba staba milimetrs (mm Hg, dz. st. mm) ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur.
Jaunums!!: Gāze un Dzīvsudraba staba milimetrs · Redzēt vairāk »
Dzirksteļizlāde
Dzirksteļizlāde jeb elektriskā dzirkstele ir nestacionārs elektriskās izlādes veids gāzēs.
Jaunums!!: Gāze un Dzirksteļizlāde · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Gāze un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Gāze un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Jaunums!!: Gāze un Elektrods · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Gāze un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Gāze un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Gāze un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »
Fāžu stāvokļa diagramma
Vienkāršas vielas fāžu stāvokļa diagrammaFāžu stāvokļa diagramma ir diagramma, kur attēloti līdzsvara stāvokļi starp atšķirīgām termodinamiskajām fāzēm.
Jaunums!!: Gāze un Fāžu stāvokļa diagramma · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Gāze un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gāzizlāde
Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.
Jaunums!!: Gāze un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »
Ideāla gāze
Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.
Jaunums!!: Gāze un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Gāze un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Gāze un Jons · Redzēt vairāk »
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Jaunums!!: Gāze un Katods · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Gāze un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Koronizlāde
spoles virsmas Koronizlāde (no — 'vainags') ir mirdzizlādes veids gāzēs atmosfēras spiedienā.
Jaunums!!: Gāze un Koronizlāde · Redzēt vairāk »
Kvadrātcentimetrs
Kvadrātcentimetrs ir viena no laukuma mērvienībām.
Jaunums!!: Gāze un Kvadrātcentimetrs · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Gāze un Laiks · Redzēt vairāk »
Lokizlāde
Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.
Jaunums!!: Gāze un Lokizlāde · Redzēt vairāk »
Mehāniskā enerģija
Fizikā mehāniskā enerģija apzīmē potenciālās un kinētiskās enerģijas summu, kas sastopamas mehānisko sistēmu komponentēs.
Jaunums!!: Gāze un Mehāniskā enerģija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Gāze un Metāli · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Gāze un Metrs · Redzēt vairāk »
Mirdzizlāde
Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs.
Jaunums!!: Gāze un Mirdzizlāde · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Gāze un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulārie spēki
Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.
Jaunums!!: Gāze un Molekulārie spēki · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Gāze un Paskāls · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Gāze un Plazma · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Gāze un Sekunde · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Gāze un Siltums · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Gāze un Smarža · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Gāze un Spiediens · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Gāze un Spriegums · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Gāze un Stikls · Redzēt vairāk »
Strāvas stiprums
Strāvas stiprums jeb vienkārši strāva ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi.
Jaunums!!: Gāze un Strāvas stiprums · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Gāze un Telpa · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Gāze un Tilpums · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Gāze un Viela · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Gāze un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
