Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Alēles, Bioloģiskā daudzveidība, Dezoksiribonukleīnskābe, Epiģenētika, Epistāze, Fenotips, Genoms, Hromosoma, Iedzimtība, Informācija, Mitohondrijs, Molekula, Mutācija, Nukleotīdi, Olbaltumvielas, Ribonukleīnskābe, Sintēze.
Alēles
Alēles (no (állos) — 'cits') ir dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību.
Jaunums!!: Gēns un Alēles · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Jaunums!!: Gēns un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Gēns un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Epiģenētika
Epiģenētika ir mūsdienu bioloģijas zinātne, kas pēta gēnu aktivitātes, kuras nav saistītas ar DNS primārās struktūras izmaiņām.
Jaunums!!: Gēns un Epiģenētika · Redzēt vairāk »
Epistāze
Epistāze ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažkārt novēro starp dažādu gēnu alēlēm.
Jaunums!!: Gēns un Epistāze · Redzēt vairāk »
Fenotips
gliemeņu īpatņu atšķirīgās čaulas, atkarībā no to fenotipa Fenotips ir organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums.
Jaunums!!: Gēns un Fenotips · Redzēt vairāk »
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Jaunums!!: Gēns un Genoms · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Gēns un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Iedzimtība
Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.
Jaunums!!: Gēns un Iedzimtība · Redzēt vairāk »
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Jaunums!!: Gēns un Informācija · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Gēns un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Gēns un Molekula · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Gēns un Mutācija · Redzēt vairāk »
Nukleotīdi
Nozīmīgākie nukleotīdi (angļu valodā) Nukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Gēns un Nukleotīdi · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Gēns un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Gēns un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Sintēze
Sintēze ir kādu sastāvdaļu apvienošanu, lai radītu ko jaunu.
Jaunums!!: Gēns un Sintēze · Redzēt vairāk »
