88 attiecības: Abinieki, Acs, Aste, Augsne, Auss, Šrilanka, Ģints (bioloģija), Ķīna, Čehija, Āfrika, Ārstniecības pienene, Āzija, Banāni, Brūnā krāsa, Circeņi, Citoplazma, Dārza salāti, Dievlūdzēji, Dzeltenā krāsa, Dzimumdimorfisms, Eiropa, Florida, Fosilijas, Gaisma, Gekonu dzimta, Gliemeži, Grieķija, Grieķu valoda, Havaju salas, Hercs, Iguānveidīgie, Indija, Itālija, Jaunā pasaule, Kalifornija, Kāja, Kenija, Koks, Kolagēns, Krāsa, Kukaiņi, Lapas, Lapsenes, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Madagaskara, Mātīte, Mēle, Mēles kauls, ..., Melanīni, Melnā krāsa, Milimetrs, Miocēns, Nags, Nīderlandieši, Oga, Ola, Olas dzeltenums, Oranžā krāsa, Paleocēns, Pēda, Pigments, Pirksts, Putni, Rāpuļi, Redze, Sahāra, Saule, Sekunde, Skaņa, Skudru dzimta, Smadzenes, Spānija, Suga, Tauriņi, Tārpi, Tēviņš, Temperatūra, Tomāts, Tuksnesis, Ultravioletais starojums, Vācija, Vidējie Austrumi, Zaļā krāsa, Ziemeļāfrika, Zilā krāsa, Zvīņrāpuļi. Izvērst indekss (38 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Hameleoni un Abinieki · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Hameleoni un Acs · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Hameleoni un Aste · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Hameleoni un Augsne · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Hameleoni un Auss · Redzēt vairāk »
Šrilanka
Šrilanka (śrī laṃkāva,, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972.
Jaunums!!: Hameleoni un Šrilanka · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Hameleoni un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Hameleoni un Ķīna · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Hameleoni un Čehija · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Hameleoni un Āfrika · Redzēt vairāk »
Ārstniecības pienene
Ārstniecības pienene jeb cūkpiene (Taraxacum officinale).
Jaunums!!: Hameleoni un Ārstniecības pienene · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Hameleoni un Āzija · Redzēt vairāk »
Banāni
Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.
Jaunums!!: Hameleoni un Banāni · Redzēt vairāk »
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Jaunums!!: Hameleoni un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »
Circeņi
Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Hameleoni un Circeņi · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Hameleoni un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Dārza salāti
Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis.
Jaunums!!: Hameleoni un Dārza salāti · Redzēt vairāk »
Dievlūdzēji
Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.
Jaunums!!: Hameleoni un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Jaunums!!: Hameleoni un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Jaunums!!: Hameleoni un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Hameleoni un Eiropa · Redzēt vairāk »
Florida
Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.
Jaunums!!: Hameleoni un Florida · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Hameleoni un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Hameleoni un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gekonu dzimta
Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.
Jaunums!!: Hameleoni un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Hameleoni un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Hameleoni un Grieķija · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Hameleoni un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Havaju salas
Havaju salas ir ap 2400 km gara salu virkne (arhipelāgs) Klusajā okeānā, Polinēzijā.
Jaunums!!: Hameleoni un Havaju salas · Redzēt vairāk »
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Jaunums!!: Hameleoni un Hercs · Redzēt vairāk »
Iguānveidīgie
Iguānveidīgie (Iguania) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārtām vai infrakārtām, atkarībā kurai no jaunākajām zvīņrāpuļu sistemātikām seko.
Jaunums!!: Hameleoni un Iguānveidīgie · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Hameleoni un Indija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Hameleoni un Itālija · Redzēt vairāk »
Jaunā pasaule
Jaunā pasaule iekrāsota zaļā krāsā Jaunā pasaule ir termins, kuru sāka izmantot Amerikas, Austrālijas un Okeānijas (vēlāk arī Antarktīdas) dēvēšanai Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā, jo Vecās pasaules iedzīvotāji šajās zemēs sastapās ar daudzām jaunām un nepazīstamām lietām: sveša daba, nepazīstamas dzīvnieku sugas, jauni kultūraugi, citādāki cilvēki, jaunas zelta un citu dārgmetālu raktuves.
Jaunums!!: Hameleoni un Jaunā pasaule · Redzēt vairāk »
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Hameleoni un Kalifornija · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Hameleoni un Kāja · Redzēt vairāk »
Kenija
Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā.
Jaunums!!: Hameleoni un Kenija · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Hameleoni un Koks · Redzēt vairāk »
Kolagēns
Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido dzīvnieku saistaudus.
Jaunums!!: Hameleoni un Kolagēns · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Hameleoni un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Hameleoni un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Hameleoni un Lapas · Redzēt vairāk »
Lapsenes
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.
Jaunums!!: Hameleoni un Lapsenes · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Hameleoni un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Hameleoni un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Hameleoni un Latvija · Redzēt vairāk »
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).
Jaunums!!: Hameleoni un Madagaskara · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Hameleoni un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Jaunums!!: Hameleoni un Mēle · Redzēt vairāk »
Mēles kauls
Mēles kauls (os hyoideum) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas atrodas kakla daļā un pie galvaskausa piestiprinās ar saišu palīdzību.
Jaunums!!: Hameleoni un Mēles kauls · Redzēt vairāk »
Melanīni
Eimelanīna struktūrformulas daļa Melanīni ir augstmolekulāri pigmenti, kas ir indola vai tam līdzīgu vielu atvasinājumu polimēri.
Jaunums!!: Hameleoni un Melanīni · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Hameleoni un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Hameleoni un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Hameleoni un Miocēns · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Hameleoni un Nags · Redzēt vairāk »
Nīderlandieši
Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.
Jaunums!!: Hameleoni un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Hameleoni un Oga · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Hameleoni un Ola · Redzēt vairāk »
Olas dzeltenums
Vistas olas dzeltenums Olas dzeltenums (Vitellus) ir barības vielu saturošā olas daļa, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt uzturvielas embrija attīstībai.
Jaunums!!: Hameleoni un Olas dzeltenums · Redzēt vairāk »
Oranžā krāsa
Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.
Jaunums!!: Hameleoni un Oranžā krāsa · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Hameleoni un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Pēda
Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.
Jaunums!!: Hameleoni un Pēda · Redzēt vairāk »
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Jaunums!!: Hameleoni un Pigments · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Hameleoni un Pirksts · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Hameleoni un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Hameleoni un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Hameleoni un Redze · Redzēt vairāk »
Sahāra
Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa Sahāra ((ṣaḥrā) — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas.
Jaunums!!: Hameleoni un Sahāra · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Hameleoni un Saule · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Hameleoni un Sekunde · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Hameleoni un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Hameleoni un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Hameleoni un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Hameleoni un Spānija · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Hameleoni un Suga · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Hameleoni un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Hameleoni un Tārpi · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Hameleoni un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Hameleoni un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tomāts
Ēdamais tomāts (Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs.
Jaunums!!: Hameleoni un Tomāts · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Hameleoni un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Hameleoni un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hameleoni un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidējie Austrumi
Vidējo Austrumu reģions vācu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējo Austrumu reģions angļu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.
Jaunums!!: Hameleoni un Vidējie Austrumi · Redzēt vairāk »
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Jaunums!!: Hameleoni un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Hameleoni un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Jaunums!!: Hameleoni un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »
Zvīņrāpuļi
Zvīņrāpuļi, zvīņrāpuļu kārta, arī zvīņaiņu kārta (Squamata) pieder pie lepidozauru virskārtas (Lepidosatiria).
Jaunums!!: Hameleoni un Zvīņrāpuļi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Chamaeleonidae, Hameleonu dzimta.