31 attiecības: Astrahaņa, Brandenburgas Vilhelms, Cēsu pils, Grothusi, Johans fon der Reke, Kandavas fogteja, Kazaņa, Kokneses pils, Kuldīgas komturi, Lībeka, Livonija, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Maskavas lielkņazi, Paide, Piltenes fogtu saraksts, Polija, Rīgas arhibīskapija, Rusova Livonijas hronika, Smiltene, Tērbatas bīskapija, Valmiera, Vilhelms fon Firstenbergs, Vrangeļi, Ziemeļreina-Vestfālene, Zviedrija, 1480. gads, 1551. gads, 1556. gads, 1557. gads.
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Grothusi
Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Grothusi · Redzēt vairāk »
Johans fon der Reke
šiliņa. Johans fon der Reke jeb Jānis Reke (latīņu: Johannes von der Rekke; dzimis ap 1480; miris 1551) bija Livonijas ordeņa mestrs 1549.II-1551.18.V. Cēlies no fon der Rekes dzimtas.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Johans fon der Reke · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Lībeka · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Paide
Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Paide · Redzēt vairāk »
Piltenes fogtu saraksts
Piltenes fogti bija Kurzemes bīskapijas laicīgās pārvaldes un tiesas kungi no 1424.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Piltenes fogtu saraksts · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Polija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Smiltene · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1480. gads
1480.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un 1480. gads · Redzēt vairāk »
1551. gads
1551.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un 1551. gads · Redzēt vairāk »
1556. gads
1556.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un 1556. gads · Redzēt vairāk »
1557. gads
1557.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un 1557. gads · Redzēt vairāk »