Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Anna I, Augusts III Saksis, Austrija, Berlīne, Blīdene, Drēzdene, Ernsts Johans Bīrons, Firksi, Francis Ādams Feihtners, Frīdrihs II Lielais, Johans Sebastiāns Bahs, Karaļauči, Keizerlingi, Krievija, Krievijas Impērija, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Leipciga, Lestene, Manteifeļi, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Saksija, Staņislavs Poņatovskis, Varšava, Vācbaltieši, Vīne, 1696. gads, 1736. gads, 1764. gads, 1869. gads.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Anna I · Redzēt vairāk »
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Austrija · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Berlīne · Redzēt vairāk »
Blīdene
Blīdene (agrāk arī Blīdiene, Lielblīdiene) ir ciems Saldus novada Blīdenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Blīdene · Redzēt vairāk »
Drēzdene
Drēzdene ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Drēzdene · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Firksi · Redzēt vairāk »
Francis Ādams Feihtners
Francis Ādams Feihtners (1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Francis Ādams Feihtners · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Johans Sebastiāns Bahs
Johans Sebastiāns Bahs (dzimis, miris) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Johans Sebastiāns Bahs · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Keizerlingi
Keizerlingu dzimtas ģerbonis Keizerlingi (vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Keizerlingi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Leipciga · Redzēt vairāk »
Lestene
Lestene ir ciems Tukuma novada Lestenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Lestene · Redzēt vairāk »
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Manteifeļi · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Prūsija · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Saksija · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Varšava · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un Vīne · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un 1696. gads · Redzēt vairāk »
1736. gads
1736.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un 1736. gads · Redzēt vairāk »
1764. gads
1764.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un 1764. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: Hermanis Kārlis fon Keizerlings un 1869. gads · Redzēt vairāk »
