Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Arveds Mihelsons, Depkini, Gustavs II Ādolfs, Jezuīti, Kārlis Sebris, Luterisms, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Doma skola, Rīgas Doms, Rīgas Kinostudija, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Romas Katoļu baznīca, Rostokas Universitāte, Teoloģija, Vācbaltieši, Vella kalpi, Vella kalpi Vella dzirnavās, Vidzemes superintendents, Vitrāža, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme, 1605. gads Latvijā, 1608. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1885. gads.
Arveds Mihelsons
Arveds Mihelsons jeb Rutku Tēvs (1886—1961) bija latviešu aktieris, humorists, prozaiķis un dramaturgs.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Arveds Mihelsons · Redzēt vairāk »
Depkini
Depkinu dzimtas kapenes Rīgas Domā. Depkini bija Rīgas patriciešu un Vidzemes luterāņu mācītāju dzimta.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Depkini · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Kārlis Sebris
Kārlis Sebris (dzimis Sinoles pagastā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Kārlis Sebris · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas Kinostudija
Rīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Rīgas Kinostudija · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Rostokas Universitāte
Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vella kalpi
"Vella kalpi" ir 1970.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Vella kalpi · Redzēt vairāk »
Vella kalpi Vella dzirnavās
"Vella kalpi Vella dzirnavās" ir 1972.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Vella kalpi Vella dzirnavās · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Vitrāža
Vitrāža Kanterberijas katedrālē Vitrāža Carlo Roccella. Vitrāža (— stiklojums, no — stikls) ir no krāsainiem stikla gabaliem veidota glezna vai ornamentālā kompozīcija.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Vitrāža · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1605. gads Latvijā
Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1608. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1608.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un 1608. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1611. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1611.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1621. gads Latvijā
Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un 1621. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1622. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1622.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1631. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1631.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Hermanis Samsons un 1885. gads · Redzēt vairāk »
