Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Anglija, Anna Leopoldovna, Braunšveiga, Cūku tauki, Daugavgrīvas cietoksnis, Dunteni, Elizabete Petrovna, Getingene, Ivans VI Romanovs, Katrīna II Lielā, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1735—1739), Lejassaksija, Mārtiņš Zīverts, Pēteris III, Poručiks, Rīga, Ukraina, Vācbaltieši, Vācija, 1720. gads, 1735. gads, 1737. gads, 1738. gads, 1739. gads, 1740. gads, 1744. gads, 1761. gads, 1781. gads, 1783. gads, 1785. gads, 1786. gads, 1790. gads, 1797. gads.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Anglija · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Braunšveiga
Braunšveiga ir pilsēta Vācijas vidienē, Lejassaksijas zemē, tās otra lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Braunšveiga · Redzēt vairāk »
Cūku tauki
No cūkgaļas speķa muguras iegūtie mitrie kausētie tauki Cūku tauki ir pusciets balto tauku produkts, ko iegūst, kausējot cūkas taukaudus (speķi).
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Cūku tauki · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Dunteni
Duntenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Duntenu dzimtas ģerbonis. Dunteni, agrāk Duntes ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči 16.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Dunteni · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Getingene · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Zīverts
Mārtiņš Zīverts (1903-1990) bija latviešu dramaturgs.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Mārtiņš Zīverts · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Poručiks
Krievijas Impērijas armijas poručika uzplecis (1855—1917) Frīdrihs Briedis Krievijas Impērijas armijas poručika formas tērpā. Poručiks (no — ‘ uzdevumiem’) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe vairāku slāvvalodīgo valstu bruņotajos spēkos.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Poručiks · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Rīga · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un Vācija · Redzēt vairāk »
1720. gads
1720.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1720. gads · Redzēt vairāk »
1735. gads
1735.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1735. gads · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1737. gads · Redzēt vairāk »
1738. gads
1738.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1738. gads · Redzēt vairāk »
1739. gads
1739.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1739. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1744. gads
1744.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1744. gads · Redzēt vairāk »
1761. gads
1761.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1761. gads · Redzēt vairāk »
1781. gads
1781.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1781. gads · Redzēt vairāk »
1783. gads
1783.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1783. gads · Redzēt vairāk »
1785. gads
1785.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1785. gads · Redzēt vairāk »
1786. gads
1786.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1786. gads · Redzēt vairāk »
1790. gads
1790.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1790. gads · Redzēt vairāk »
1797. gads
1797.
Jaunums!!: Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens un 1797. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baron Munchausen, Baron Münchhausen, Barons Minhauzens, Hieronymus Carl Friedrich von Münchhausen, Munchausen.
