Atvērt Google MapsSatura rādītājs
65 attiecības: Adrijas jūra, Andrejs Plenkovičs, ANO Drošības padome, Audums, Austroungārija, Avāri (senie), Balkānu pussala, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas karš, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Citrusaugi, Dalmācija (province), Dienvidslāvija, Dienvidslāvijas Karaliste, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Diokletiāns, Eiro, Eiropa, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības dalībvalsts, Futbols, GNK Dinamo Zagreb, Hābsburgu monarhija, HNK Hajduk Split, Horvātijas Futbola federācija, Horvātijas karš, Horvātijas Neatkarīgā valsts, Horvātijas pilsētu uzskaitījums, Horvātijas prezidentu uzskaitījums, Horvātu valoda, Istras pussala, Itāļu valoda, Itālija, Kartupelis, Kontinentālā hokeja līga, Kuģis, Kurināmais, Melnkalne, Metālapstrāde, NATO, Olīvkoki, Osmaņu impērija, Otrais pasaules karš, Panonija, Personālūnija, Rijeka, Romas impērija, Saulgriezes, Serbija, ... Izvērst indekss (15 vairāk) »
- Eiropas Savienības dalībvalstis
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Skatīt Horvātija un Adrijas jūra
Andrejs Plenkovičs
Andrējs Plēnkovičs (dzimis) ir Horvātijas politiķis.
Skatīt Horvātija un Andrejs Plenkovičs
ANO Drošības padome
Apvienoto Nāciju Drošības padomes sēde. Apvienoto Nāciju Drošības padome ir viena no galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kura ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, kā arī citiem uzdevumiem.
Skatīt Horvātija un ANO Drošības padome
Audums
atlass, zīds, maisaudekls un polikokvilna Audums, drāna, drēbe jeb audekls ir materiāls, kas galvenokārt tiek izmantots trikotāžas preču un apģērba veidošanā.
Skatīt Horvātija un Audums
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Horvātija un Austroungārija
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Skatīt Horvātija un Avāri (senie)
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Skatīt Horvātija un Balkānu pussala
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Skatīt Horvātija un Bosnija un Hercegovina
Bosnijas karš
Bosnijas karš bija starptautisks bruņots konflikts, kas notika Bosnijā un Hercegovinā no 1992.
Skatīt Horvātija un Bosnijas karš
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Horvātija un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Horvātija un Centrāleiropas vasaras laiks
Citrusaugi
Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints.
Skatīt Horvātija un Citrusaugi
Dalmācija (province)
Romas impērija. Dalmācijas province iekrāsota sarkanā krāsā. Dalmācija (Dalmatia) bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Adrijas jūras ziemeļu krastu.
Skatīt Horvātija un Dalmācija (province)
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Skatīt Horvātija un Dienvidslāvija
Dienvidslāvijas Karaliste
Dienvidslāvijas Karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918.
Skatīt Horvātija un Dienvidslāvijas Karaliste
Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.
Skatīt Horvātija un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Diokletiāns
Diokletiāns, pilnā vārdā Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns, (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus, dzimis,Barnes, New Empire, pp. 30, 46. miris Barnes, "Lactantius and Constantine", pp. 32—35; Barnes, New Empire, pp. 31—32.) bija Romas impērijas imperators no 284.
Skatīt Horvātija un Diokletiāns
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Horvātija un Eiro
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Horvātija un Eiropa
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Horvātija un Eiropas Savienība
Eiropas Savienības dalībvalsts
Eiropas Savienības dalībvalsts ir jebkura no 27 suverēnajām valstīm, kura ir iestājusies Eiropas Savienībā.
Skatīt Horvātija un Eiropas Savienības dalībvalsts
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Skatīt Horvātija un Futbols
GNK Dinamo Zagreb
GNK Dinamo Zagreb ir Horvātijas futbola klubs no Zagrebas.
Skatīt Horvātija un GNK Dinamo Zagreb
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Skatīt Horvātija un Hābsburgu monarhija
HNK Hajduk Split
HNK Najduk Split ir Horvātijas futbola klubs no Splitas.
Skatīt Horvātija un HNK Hajduk Split
Horvātijas Futbola federācija
Horvātijas Futbola federācija (HNS) (horvātu val.: Hrvatski nogometni savez) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Horvātijā.
Skatīt Horvātija un Horvātijas Futbola federācija
Horvātijas karš
Horvātijas karš ( — 'Tēvzemes karš', — 'Karš Horvātijā') bija bruņots konflikts no 1991.
Skatīt Horvātija un Horvātijas karš
Horvātijas Neatkarīgā valsts
Horvātijas Neatkarīgā valsts, bija Trešā reiha un Fašistiskās Itālijas marionešu valsts Otrā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1941.
Skatīt Horvātija un Horvātijas Neatkarīgā valsts
Horvātijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskatījumā apkopotas visas Horvātijas pilsētas.
Skatīt Horvātija un Horvātijas pilsētu uzskaitījums
Horvātijas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Horvātijas prezidenti kopš 1990.
Skatīt Horvātija un Horvātijas prezidentu uzskaitījums
Horvātu valoda
Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbhorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti.
Skatīt Horvātija un Horvātu valoda
Istras pussala
Istras pussala (slovēņu un), arī Istrija, ir pussala Adrijas jūras ziemeļos.
Skatīt Horvātija un Istras pussala
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Skatīt Horvātija un Itāļu valoda
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Horvātija un Itālija
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Skatīt Horvātija un Kartupelis
Kontinentālā hokeja līga
Kontinentālā hokeja līga (KHL) ir starptautiska hokeja līga, kura dibināta 2008.
Skatīt Horvātija un Kontinentālā hokeja līga
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Skatīt Horvātija un Kuģis
Kurināmais
Viens no izplatītākajiem kurināmajiem ir malka Kurināmais jeb degviela ir jebkura viela, kuru dedzinot iegūst enerģiju.
Skatīt Horvātija un Kurināmais
Melnkalne
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Skatīt Horvātija un Melnkalne
Metālapstrāde
Metāla stieņa pagriešana uz virpas Metālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas.
Skatīt Horvātija un Metālapstrāde
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Horvātija un NATO
Olīvkoki
Olīvkoki (Olea) ir olīvu dzimtas augu ģints.
Skatīt Horvātija un Olīvkoki
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Horvātija un Osmaņu impērija
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Horvātija un Otrais pasaules karš
Panonija
Panonijas provinces atrašanās vieta Romas impērijas teritorijā (iekrāsota sarkanā krāsā). Ungārijā, kas kādu laiku kalpoja par vienu no Panonijas galvaspilsētām. Panonija, oficiāli pazīstama kā Panonijas province, bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Donavas labā krasta līdzenumu mūsdienu Vidusdonavas zemienē Centrāleiropas dienvidu daļā.
Skatīt Horvātija un Panonija
Personālūnija
Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Skatīt Horvātija un Personālūnija
Rijeka
Rijeka (slovēņu: Reka), vēsturiski bieži pazīstama ar itāļu nosaukumu Fiume ir pilsēta Horvātijas rietumos, Dalmācijas ziemeļos pie Adrijas jūras, Kvarnera līcī.
Skatīt Horvātija un Rijeka
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Horvātija un Romas impērija
Saulgriezes
Saulgriezes (Helianthus) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugu ģints.
Skatīt Horvātija un Saulgriezes
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Skatīt Horvātija un Serbija
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Horvātija un Slāvi
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Skatīt Horvātija un Slovēnija
Soja
Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.
Skatīt Horvātija un Soja
Splita
Splita ir pilsēta Horvātijā, Dalmācijas vidusdaļā pie Adrijas jūras.
Skatīt Horvātija un Splita
Tihomirs Oreškovičs
Tihomirs Oreškovičs (Tihomir Orešković, dzimis) ir Horvātijas politiķis.
Skatīt Horvātija un Tihomirs Oreškovičs
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.
Skatīt Horvātija un UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Horvātija un Ungārija
Vīnkoki
Vīnkoki (Vitis) ir vīnkoku dzimtas ģints, kas ir vienīgā dzimta vīnkoku rindā.
Skatīt Horvātija un Vīnkoki
Venēcijas Republika
Venēcijas Republika aptuvens nosaukums valstij, kas izveidojās tagadējās Venēcijas teritorijā un gadsimtu laikā savu varu izpleta Veneto, Dalmācijā un Vidusjūras reģionā.
Skatīt Horvātija un Venēcijas Republika
Zadara
Sv. Donāta baznīca un romiešu forums Zadarā Zadara ir ostas pilsēta Horvātijā, Dalmācijā pie Adrijas jūras.
Skatīt Horvātija un Zadara
Zagreba
Zagreba ir Horvātijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts ziemeļu daļā, Medvednicas kalna dienvidu nogāzē pie Savas upes.
Skatīt Horvātija un Zagreba
Zagrebas "Medveščak"
Zagrebas "Medveščak" (KHL Medveščak) ir hokeja klubs, kas bāzēts Zagrebā, Horvātijā un pašlaik spēlē EBEL līgā.
Skatīt Horvātija un Zagrebas "Medveščak"
.hr
.hr ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Horvātiju.
Skatīt Horvātija un .hr
2008. gads
2008.
Skatīt Horvātija un 2008. gads
7. gadsimts
7.
Skatīt Horvātija un 7. gadsimts
Skatīt arī
Eiropas Savienības dalībvalstis
- Austrija
- Beļģija
- Bulgārija
- Dānija
- Eiropas Savienības dalībvalsts
- Francija
- Grieķija
- Horvātija
- Igaunija
- Itālija
- Kipra
- Latvija
- Lietuva
- Luksemburga
- Malta
- Nīderlande
- Nīderlandes Karaliste
- Polija
- Portugāle
- Rumānija
- Slovākija
- Slovēnija
- Somija
- Spānija
- Ungārija
- Vācija
- Zviedrija
- Čehija
- Īrija
Zināms kā HRV, Horvātijas Republika, Horvātijas SR, Horvātijas valsts, Kroacija, Kroātija.