Satura rādītājs
48 attiecības: Absolūtā nulle, Aleksejs Abrikosovs, Alfa daļiņa, Alfa sabrukšana, Atmosfēra, Atommasa, Blīvums, Deitērijs, Dolārs, Elektronvolts, Gāzu planēta, Geigera skaitītājs, Grams, Hēlijs, Izlāde, Izotops, Kelvins, Kilograms, Kodolsintēze, Kosmiskais starojums, Litijs, Luiss Alvaress, Masas skaitlis, Mēness, Nafta, Neitrons, Nobela prēmija, Protons, Regolīts, Saule, Saules vējš, Supravadītspēja, Tonna, Torijs, Tritijs, Tritons (atoma kodols), Urāns (elements), Viršanas temperatūra, Vitālijs Ginzburgs, Vulkāns, Zeme, Zemes garoza, Zemes mantija, 1934. gads, 1939. gads, 1943. gads, 1972. gads, 2003. gads.
Absolūtā nulle
Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.
Skatīt Hēlijs-3 un Absolūtā nulle
Aleksejs Abrikosovs
Aleksejs Abrikosovs (dzimis, miris) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis.
Skatīt Hēlijs-3 un Aleksejs Abrikosovs
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Skatīt Hēlijs-3 un Alfa daļiņa
Alfa sabrukšana
Alfa sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols.
Skatīt Hēlijs-3 un Alfa sabrukšana
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Hēlijs-3 un Atmosfēra
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Skatīt Hēlijs-3 un Atommasa
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Hēlijs-3 un Blīvums
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Skatīt Hēlijs-3 un Deitērijs
Dolārs
ASV dolāra banknote Dolārs (bieži tiek apzīmēta ar dolāra zīmi $) ir oficiālā valūta vairākās valstīs.
Skatīt Hēlijs-3 un Dolārs
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Skatīt Hēlijs-3 un Elektronvolts
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Skatīt Hēlijs-3 un Gāzu planēta
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Skatīt Hēlijs-3 un Geigera skaitītājs
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Hēlijs-3 un Grams
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Hēlijs-3 un Hēlijs
Izlāde
Zibens izlāde Izlāde ir atbrīvošanās no kādā sistēmā uzkrātās elektriskās enerģijas.
Skatīt Hēlijs-3 un Izlāde
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Hēlijs-3 un Izotops
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Hēlijs-3 un Kelvins
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Hēlijs-3 un Kilograms
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Skatīt Hēlijs-3 un Kodolsintēze
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Skatīt Hēlijs-3 un Kosmiskais starojums
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Skatīt Hēlijs-3 un Litijs
Luiss Alvaress
Luiss Volters Alvaress ( —) — bija ASV fiziķis.
Skatīt Hēlijs-3 un Luiss Alvaress
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Skatīt Hēlijs-3 un Masas skaitlis
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Hēlijs-3 un Mēness
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Hēlijs-3 un Nafta
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Hēlijs-3 un Neitrons
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Skatīt Hēlijs-3 un Nobela prēmija
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Hēlijs-3 un Protons
Regolīts
Regolīts ir irdens materiāls, kas klāj atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmu un veidojas mikrometeorītu erozijas rezultātā.
Skatīt Hēlijs-3 un Regolīts
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Hēlijs-3 un Saule
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Skatīt Hēlijs-3 un Saules vējš
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Skatīt Hēlijs-3 un Supravadītspēja
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Skatīt Hēlijs-3 un Tonna
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Skatīt Hēlijs-3 un Torijs
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Skatīt Hēlijs-3 un Tritijs
Tritons (atoma kodols)
Tritons ir ūdeņraža pārsmagā izotopa — tritija — atoma kodols.
Skatīt Hēlijs-3 un Tritons (atoma kodols)
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Skatīt Hēlijs-3 un Urāns (elements)
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Skatīt Hēlijs-3 un Viršanas temperatūra
Vitālijs Ginzburgs
Vitālijs Ginzburgs (dzimis 1916. gada 4.oktobrī, miris 2009. gada 8. novembrī) bija ebreju tautības PSRS un Krievijas fiziķis teorētiķis.
Skatīt Hēlijs-3 un Vitālijs Ginzburgs
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Hēlijs-3 un Vulkāns
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Hēlijs-3 un Zeme
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Hēlijs-3 un Zemes garoza
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Skatīt Hēlijs-3 un Zemes mantija
1934. gads
1934.
Skatīt Hēlijs-3 un 1934. gads
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Skatīt Hēlijs-3 un 1939. gads
1943. gads
1943.
Skatīt Hēlijs-3 un 1943. gads
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Skatīt Hēlijs-3 un 1972. gads
2003. gads
2003.
Skatīt Hēlijs-3 un 2003. gads