Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Džordžs Bērklijs, Deivids Hjūms, Duālisms, Epistemoloģija, Filozofija, Frīdrihs Šellings, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Gotfrīds Leibnics, Imanuels Kants, Indijas vēsture, Johans Gotlībs Fihte, Materiālisms, Ontoloģija, Platons, Psihe, Senā Grieķija, 18. gadsimts, 5. gadsimts p.m.ē..
Džordžs Bērklijs
Džordžs Bērklijs (—), pazīstams arī kā bīskaps Bērklijs, bija Īrijas Karalistē dzimis un angļu valodā rakstošs filozofs, kura būtiskākais sasniegums filozofijā ir subjektīvā ideālisma iedibināšana.
Jaunums!!: Ideālisms un Džordžs Bērklijs · Redzēt vairāk »
Deivids Hjūms
Deivids Hjūms (dzimis, miris) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu — skepticisma un empīrisma — attīstībā.
Jaunums!!: Ideālisms un Deivids Hjūms · Redzēt vairāk »
Duālisms
Renē Dekarta duālisma ilustrācija. Ievade pāriet no maņu orgāniem uz epifīzi smadzenēs un tad uz nemateriālo garu. Prāta filosofijā, duālisms (no latīņu vārda duo — "divi") ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski.
Jaunums!!: Ideālisms un Duālisms · Redzēt vairāk »
Epistemoloģija
''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.
Jaunums!!: Ideālisms un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Ideālisms un Filozofija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Šellings
Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings (dzimis, miris) bija vācu ideālisma filozofs.
Jaunums!!: Ideālisms un Frīdrihs Šellings · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.
Jaunums!!: Ideālisms un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »
Gotfrīds Leibnics
Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.
Jaunums!!: Ideālisms un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Ideālisms un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Indijas vēsture
Indijas vēsture sākas ar Indas ielejas civilizāciju, kas izplatījās un uzplauka Indijas subkontinenta ziemeļrietumu daļā no 3300.
Jaunums!!: Ideālisms un Indijas vēsture · Redzēt vairāk »
Johans Gotlībs Fihte
Johans Gotlībs Fihte (dzimis, miris) bija vācu klasiskās filozofijas pārstāvis, viens no vācu ideālisma aizsācējiem un Imanuela Kanta sekotājs.
Jaunums!!: Ideālisms un Johans Gotlībs Fihte · Redzēt vairāk »
Materiālisms
Materiālisms (— "nekustīgs") ir zinātniska filozofijas kustība, kas matēriju atzīst par primāru, bet apziņu par sekundāru.
Jaunums!!: Ideālisms un Materiālisms · Redzēt vairāk »
Ontoloģija
Pirmā Mozus grāmata pārrakstīta uz olas Ontoloģija (no (ontos) — 'esošais' un λόγος (logos) — 'vārds, mācība') filozofijas zinātnē ir mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm.
Jaunums!!: Ideālisms un Ontoloģija · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Ideālisms un Platons · Redzēt vairāk »
Psihe
Psihe Psihe ((psychē) — 'dvēsele') ir cilvēka, arī augstāko dzīvnieku, īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just.
Jaunums!!: Ideālisms un Psihe · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Ideālisms un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Ideālisms un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
5. gadsimts p.m.ē.
5.
Jaunums!!: Ideālisms un 5. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
