Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Igaunija un Latvija
Igaunija un Latvija ir 82 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alnis, Apvienotā Baltijas hercogiste, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Balti, Baltijas jūra, Baltijas somi, Baltijas valstis, Bērzi, Brūnais lācis, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Cēsu kaujas, Dāņi, Dānija, Devons, Eiro, Eiropa, Eiropas čempionāts basketbolā, Eiropas Savienība, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Igauņi, Igauņu valoda, Indriķa hronika, Jaunais gads, Krievija, Krievijas PFSR, Kristietība, Krusta kari, Latīņu valoda, ..., Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Lībieši, Lībiešu valoda, Ledus laikmets, Lielais Ziemeļu karš, Lieldienas, Lietuva, Lietuvieši, Livonijas karaliste, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Luterisms, Meža cūka, Molotova—Ribentropa pakts, NATO, Ordoviks, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Parastā egle, Parastā priede, Pareizticība, Parlamentāra republika, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Putni, Rīgas līcis, Romas Katoļu baznīca, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Staltbriedis, Stirna, Tērbatas bīskapija, Temperatūra, Trešais reihs, Unitāra valsts, Valsts valoda, Vācija, Vācijas Impērija, Vidzemes guberņa, Zīdītāji, Ziemassvētki, Ziemeļeiropa, Zivis, Zviedri, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, .eu, 13. gadsimts, 19. gadsimts, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles. Izvērst indekss (52 vairāk) »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Alnis un Igaunija · Alnis un Latvija ·
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Igaunija · Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvija ·
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Austrumeiropas laiks un Igaunija · Austrumeiropas laiks un Latvija ·
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Austrumeiropas vasaras laiks un Igaunija · Austrumeiropas vasaras laiks un Latvija ·
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Balti un Igaunija · Balti un Latvija ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Igaunija · Baltijas jūra un Latvija ·
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Baltijas somi un Igaunija · Baltijas somi un Latvija ·
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Baltijas valstis un Igaunija · Baltijas valstis un Latvija ·
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Bērzi un Igaunija · Bērzi un Latvija ·
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Brūnais lācis un Igaunija · Brūnais lācis un Latvija ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Igaunija · Brestļitovskas miera līgums un Latvija ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Igaunija · Cēsis un Latvija ·
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Cēsu kaujas un Igaunija · Cēsu kaujas un Latvija ·
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Dāņi un Igaunija · Dāņi un Latvija ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Igaunija · Dānija un Latvija ·
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Devons un Igaunija · Devons un Latvija ·
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Eiro un Igaunija · Eiro un Latvija ·
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Eiropa un Igaunija · Eiropa un Latvija ·
Eiropas čempionāts basketbolā
Eiropas čempionāts basketbolā ir galvenais vīriešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība.
Eiropas čempionāts basketbolā un Igaunija · Eiropas čempionāts basketbolā un Latvija ·
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Eiropas Savienība un Igaunija · Eiropas Savienība un Latvija ·
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Igaunija · Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Latvija ·
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Igaunija un Igauņi · Igauņi un Latvija ·
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Igaunija un Igauņu valoda · Igauņu valoda un Latvija ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Igaunija un Indriķa hronika · Indriķa hronika un Latvija ·
Jaunais gads
Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.
Igaunija un Jaunais gads · Jaunais gads un Latvija ·
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Igaunija un Krievija · Krievija un Latvija ·
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Igaunija un Krievijas PFSR · Krievijas PFSR un Latvija ·
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Igaunija un Kristietība · Kristietība un Latvija ·
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Igaunija un Krusta kari · Krusta kari un Latvija ·
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Igaunija un Latīņu valoda · Latvija un Latīņu valoda ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Igaunija un Latgaļi · Latgaļi un Latvija ·
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Igaunija un Latvieši · Latvieši un Latvija ·
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Igaunija un Latviešu valoda · Latviešu valoda un Latvija ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Igaunija un Lībieši · Latvija un Lībieši ·
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Igaunija un Lībiešu valoda · Latvija un Lībiešu valoda ·
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Igaunija un Ledus laikmets · Latvija un Ledus laikmets ·
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Igaunija un Lielais Ziemeļu karš · Latvija un Lielais Ziemeļu karš ·
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Igaunija un Lieldienas · Latvija un Lieldienas ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Igaunija un Lietuva · Latvija un Lietuva ·
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Igaunija un Lietuvieši · Latvija un Lietuvieši ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Igaunija un Livonijas karaliste · Latvija un Livonijas karaliste ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Igaunija un Livonijas krusta kari · Latvija un Livonijas krusta kari ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Igaunija un Livonijas ordenis · Latvija un Livonijas ordenis ·
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Igaunija un Luterisms · Latvija un Luterisms ·
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Igaunija un Meža cūka · Latvija un Meža cūka ·
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Igaunija un Molotova—Ribentropa pakts · Latvija un Molotova—Ribentropa pakts ·
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Igaunija un NATO · Latvija un NATO ·
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Igaunija un Ordoviks · Latvija un Ordoviks ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Igaunija un Otrais pasaules karš · Latvija un Otrais pasaules karš ·
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Igaunija un Padomju Savienība · Latvija un Padomju Savienība ·
Parastā egle
Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Igaunija un Parastā egle · Latvija un Parastā egle ·
Parastā priede
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Igaunija un Parastā priede · Latvija un Parastā priede ·
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Igaunija un Pareizticība · Latvija un Pareizticība ·
Parlamentāra republika
Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).
Igaunija un Parlamentāra republika · Latvija un Parlamentāra republika ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Igaunija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Latvija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Igaunija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Latvija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Igaunija un Polijas—Lietuvas ūnija · Latvija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Igaunija un Putni · Latvija un Putni ·
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Igaunija un Rīgas līcis · Latvija un Rīgas līcis ·
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Igaunija un Romas Katoļu baznīca · Latvija un Romas Katoļu baznīca ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Igaunija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Latvija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Igaunija un Staltbriedis · Latvija un Staltbriedis ·
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Igaunija un Stirna · Latvija un Stirna ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Igaunija un Tērbatas bīskapija · Latvija un Tērbatas bīskapija ·
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Igaunija un Temperatūra · Latvija un Temperatūra ·
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Igaunija un Trešais reihs · Latvija un Trešais reihs ·
Unitāra valsts
Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.
Igaunija un Unitāra valsts · Latvija un Unitāra valsts ·
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Igaunija un Valsts valoda · Latvija un Valsts valoda ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Igaunija un Vācija · Latvija un Vācija ·
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Igaunija un Vācijas Impērija · Latvija un Vācijas Impērija ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Igaunija un Vidzemes guberņa · Latvija un Vidzemes guberņa ·
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Igaunija un Zīdītāji · Latvija un Zīdītāji ·
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Igaunija un Ziemassvētki · Latvija un Ziemassvētki ·
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Igaunija un Ziemeļeiropa · Latvija un Ziemeļeiropa ·
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Igaunija un Zivis · Latvija un Zivis ·
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Igaunija un Zviedri · Latvija un Zviedri ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Igaunija un Zviedrija · Latvija un Zviedrija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Igaunija un Zviedru Vidzeme · Latvija un Zviedru Vidzeme ·
.eu
.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.
.eu un Igaunija · .eu un Latvija ·
13. gadsimts
13.
13. gadsimts un Igaunija · 13. gadsimts un Latvija ·
19. gadsimts
19.
19. gadsimts un Igaunija · 19. gadsimts un Latvija ·
1924. gada vasaras olimpiskās spēles
1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.
1924. gada vasaras olimpiskās spēles un Igaunija · 1924. gada vasaras olimpiskās spēles un Latvija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Igaunija un Latvija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Igaunija un Latvija
Salīdzinājums starp Igaunija un Latvija
Igaunija ir 339 attiecības, bet Latvija ir 520. Tā kā viņi ir kopīgs 82, Jaccard indekss ir 9.55% = 82 / (339 + 520).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Igaunija un Latvija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
