Atvērt Google MapsSatura rādītājs
339 attiecības: Aisti, Alars Kariss, Alnis, Alus, Amerikāņi (nācija), Andruss Vērpalu, Angļi, Antons Hansens Tammsāre, Apses, Apvienotā Baltijas hercogiste, Armēņi, Arvo Perts, Asinsdesa, Atlantijas siļķe, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Austrumviru apriņķis, Autorallijs, Avāri, Azerbaidžāņi, Baškīri, Balti, Baltijas jūra, Baltijas landesvērs, Baltijas provinces, Baltijas somi, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baptisti, Bērzi, Bezdelīga, Brūnais lācis, Brestļitovskas miera līgums, Bulgāri, Cīņas sports olimpiskajās spēlēs, Cūkgaļa, Cēsis, Cēsu kaujas, Dabas aizsardzība, Dabas rezervāts, Dabiskā vide, Darba svētki, Dāņi, Dāņu Igaunija, Dānija, Degslāneklis, Demokrātija, Derīgie izrakteņi, Devons, Dižakmens, ... Izvērst indekss (289 vairāk) »
- Eiropas Savienības dalībvalstis
Aisti
1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē.
Skatīt Igaunija un Aisti
Alars Kariss
Alars Kariss (dzimis Tartu) ir igauņu biologs un ierēdnis, pašreizējais Igaunijas prezidents.
Skatīt Igaunija un Alars Kariss
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Skatīt Igaunija un Alnis
Alus
Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.
Skatīt Igaunija un Alus
Amerikāņi (nācija)
Amerikāņi (American people) ir nācija, Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu kopums.
Skatīt Igaunija un Amerikāņi (nācija)
Andruss Vērpalu
Andruss Vērpalu (dzimis Pērnavā) ir bijušais igauņu distanču slēpotājs, kas specializējās klasiskā stila slēpošanā, trīs Olimpisko spēļu medaļu īpašnieks.
Skatīt Igaunija un Andruss Vērpalu
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Angļi
Antons Hansens Tammsāre
Antons Hansens Tammsāre (dzimis, miris), īstajā vārdā Antons Hansens (Anton Hansen), pazīstams arī kā A. H. Tammsāre, bija igauņu rakstnieks.
Skatīt Igaunija un Antons Hansens Tammsāre
Apses
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.
Skatīt Igaunija un Apses
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Igaunija un Apvienotā Baltijas hercogiste
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Skatīt Igaunija un Armēņi
Arvo Perts
Arvo Perts (dzimis Paidē, Igaunijā) ir igauņu klasiskās mūzikas komponists.
Skatīt Igaunija un Arvo Perts
Asinsdesa
Krāsnī ceptas asinsdesas Asinsdesa ir desu veids, kam galvenā sastāvdaļa ir asinis (parasti cūkas).
Skatīt Igaunija un Asinsdesa
Atlantijas siļķe
Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.
Skatīt Igaunija un Atlantijas siļķe
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Igaunija un Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Skatīt Igaunija un Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumviru apriņķis
Austrumviru apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Austrumviru apriņķis
Autorallijs
Jari-Matti Latvala 2010. gadā ar Ford Focus RS WRC 09 Autorallijs (ikdienā saukts vienkārši - rallijs) ir autosporta disciplīna, kurā ekipāžas trasē dodas atsevišķi.
Skatīt Igaunija un Autorallijs
Avāri
Avāri (pašnosaukums: аварал, магIарулал) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, lielākais no Dagestānas etnosiem.
Skatīt Igaunija un Avāri
Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņi jeb azeri (Azərilər) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā.
Skatīt Igaunija un Azerbaidžāņi
Baškīri
Baškīri (Başqorttar,, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem.
Skatīt Igaunija un Baškīri
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Igaunija un Balti
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Igaunija un Baltijas jūra
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Igaunija un Baltijas landesvērs
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Igaunija un Baltijas provinces
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Igaunija un Baltijas somi
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Igaunija un Baltijas valstis
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Baltkrievi
Baptisti
Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.
Skatīt Igaunija un Baptisti
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Igaunija un Bērzi
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Skatīt Igaunija un Bezdelīga
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Igaunija un Brūnais lācis
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Igaunija un Brestļitovskas miera līgums
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Skatīt Igaunija un Bulgāri
Cīņas sports olimpiskajās spēlēs
Cīņas sports Cīņas sports pirmoreiz tika iekļauts 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās un no tā laika ir katru nākamo spēļu programmā, izņemot 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē.
Skatīt Igaunija un Cīņas sports olimpiskajās spēlēs
Cūkgaļa
Cūkgaļas gabals Cūkgaļa ir gaļa, kas iegūta no cūkām.
Skatīt Igaunija un Cūkgaļa
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Igaunija un Cēsis
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Igaunija un Cēsu kaujas
Dabas aizsardzība
Liela uzmanība ir pievērsta Hopetoun Falls (Austrālija) dabisko īpašību saglabāšanai, vienlaikus nodrošinot piekļuvi apmeklētājiem. Dabas aizsardzība ir vides zinātnes apakšnozare, kas pēta un izstrādā ieteikumus dabas daudzveidības, unikālu dabas pieminekļu un visas biosfēras aizsardzībai uz dažādu cilvēka saimnieciskās darbības ietekmju fona.
Skatīt Igaunija un Dabas aizsardzība
Dabas rezervāts
Teiču dabas rezervātā Dabas rezervāts ir cilvēka darbības neskarta vai maz pārveidota teritorija, kurā nodrošināta dabisko norišu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas.
Skatīt Igaunija un Dabas rezervāts
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Skatīt Igaunija un Dabiskā vide
Darba svētki
Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti.
Skatīt Igaunija un Darba svētki
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Dāņi
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Igaunija un Dāņu Igaunija
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Igaunija un Dānija
Degslāneklis
Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).
Skatīt Igaunija un Degslāneklis
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Skatīt Igaunija un Demokrātija
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Skatīt Igaunija un Derīgie izrakteņi
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Igaunija un Devons
Dižakmens
Nīcgales Lielais akmens Dižakmens ir laukakmens, kura izmēri pārsniedz noteiktus parametrus un uz kuriem parasti attiecas noteikumi par dabas pieminekļu aizsardzību.
Skatīt Igaunija un Dižakmens
Distanču slēpošana
Distanču slēpošana Distanču slēpošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas pa sniegā izveidotu trasi, izmantojot slēpes un nūjas.
Skatīt Igaunija un Distanču slēpošana
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Igaunija un Dolomīts
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Igaunija un Dzimtbūšana
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Igaunija un Ebreji
Eduards Vīralts
Eduards Vīralts (-) bija igauņu grafiķis.
Skatīt Igaunija un Eduards Vīralts
Eirāzijas lūsis
Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Skatīt Igaunija un Eirāzijas lūsis
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Igaunija un Eiro
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Igaunija un Eiropa
Eiropas čempionāts basketbolā
Eiropas čempionāts basketbolā ir galvenais vīriešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība.
Skatīt Igaunija un Eiropas čempionāts basketbolā
Eiropas čempionāts futbolā
Eiropas čempionāts futbolā (pazīstams arī kā UEFA Eiropas čempionāts) ir UEFA valstu galvenais futbola turnīrs.
Skatīt Igaunija un Eiropas čempionāts futbolā
Eiropas ūdele
Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.
Skatīt Igaunija un Eiropas ūdele
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Skatīt Igaunija un Eiropas ūdrs
Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums
Šajā sarakstā apkopoti Eiropas 50.
Skatīt Igaunija un Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Igaunija un Eiropas Savienība
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Skatīt Igaunija un Eiropas Savienības valodas
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Skatīt Igaunija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Eksports
Eksports ir vienā vai vairākās valstīs saražotu preču izvešana, pārdošana uz citām ārvalstīm.
Skatīt Igaunija un Eksports
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Igaunija un Ezers
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Igaunija un Februāra revolūcija
FIFA Pasaules kauss
1978. gada FIFA Pasaules kauss FIFA Pasaules kauss, bieži vienkārši Pasaules kauss, ir starptautisks futbola turnīrs, ko organizē FIFA un tajā piedalās nacionālās futbola izlases.
Skatīt Igaunija un FIFA Pasaules kauss
Formula 1
Formula 1 (saīsinājumā F1), pazīstama arī kā Pirmā formula jeb oficiāli kā FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts, ir Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) rīkotas pasaules mēroga autosporta sacīkstes.
Skatīt Igaunija un Formula 1
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Skatīt Igaunija un Franči
Frīdrihs Reinholds Kreicvalds
Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald; dzimis, miris) bija igauņu rakstnieks un folklorists.
Skatīt Igaunija un Frīdrihs Reinholds Kreicvalds
Gagauzi
Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.
Skatīt Igaunija un Gagauzi
Gaisa piesārņojums
230px Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos.
Skatīt Igaunija un Gaisa piesārņojums
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs.
Skatīt Igaunija un Glezniecība
Gobas
Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.
Skatīt Igaunija un Gobas
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Skatīt Igaunija un Goti
Grafika
Fricis fon Dardels, zīmējums Ādolfs fon Mencels, litogrāfija Alberts Megnē, gravīra Daniels Hopfers, oforts Kokgrebums Kokgriezums Ekslibris Plakāts, krāsaina litogrāfija Grafika (— 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.
Skatīt Igaunija un Grafika
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Grieķi
Gruzīni
Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Gruzīni
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Igaunija un Gustavs II Ādolfs
Harju apriņķis
Harju apriņķis (jeb Harjumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Harju apriņķis
Hānjas augstiene
Hānjas augstiene ir dabas apgabals Igaunijas dienvidaustrumos un augstākā reljefa forma Igaunijā un Baltijas valstīs, kurā atrodas Igaunijas augstākais paugurs — Lielais Munameģis (317,4 m).
Skatīt Igaunija un Hānjas augstiene
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Igaunija un Hījumā
Hījumā apriņķis
Hījumā apriņķis (jeb Hiiumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Hījumā apriņķis
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Skatīt Igaunija un Hektārs
Hindi
Hindi (devanāgarī: हिन्दी vai हिंदी, SSTA:, IPA) ir ziemeļu un centrālajā Indijā runātas valodas (vai dialektu saimes) nosaukums (tā sauktā "Hindi josla").
Skatīt Igaunija un Hindi
Ižori
Ižoru tautas karogs Senā ižoru apdzīvotā teritorija ar somiskajiem vietvārdiem Kingisepas rajonā Ižori (pašnosaukums: inkeroin, ižoralain) ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā un Pēterburgā.
Skatīt Igaunija un Ižori
Iedzīvotāju blīvums
2006 Iedzīvotāju blīvums jeb apdzīvotība ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo iedzīvotāju skaita attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km²).
Skatīt Igaunija un Iedzīvotāju blīvums
Iedzīvotāju skaits
Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
Skatīt Igaunija un Iedzīvotāju skaits
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Skatīt Igaunija un Iekšzemes kopprodukts
Ievārījums
Zemeņu ievārījums Ievārījums jeb sarunvalodā zapte (no — 'sula') ir līdz plūstošai konsistencei savārīta veselu vai gabaliņos sagrieztu augļu vai ogu un cukura masa.
Skatīt Igaunija un Ievārījums
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Igaunija un Igauņi
Igauņu dziesmu svētki
XXV igauņu dziesmu svētki Tallinas estrādē Igauņu dziesmu svētki ir tradicionāls igauņu kultūras pasākums, kas norisinās reizi piecos gados Tallinā.
Skatīt Igaunija un Igauņu dziesmu svētki
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Igaunija un Igauņu valoda
Igauņu virtuve
kama ar jogurtu Igauņu virtuve ir igauņiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Skatīt Igaunija un Igauņu virtuve
Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 28 reizes, debitējot 1994. gada konkursā.
Skatīt Igaunija un Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Igaunija olimpiskajās spēlēs
Igaunija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1920. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Beļģijas pilsētā Atverpenē.
Skatīt Igaunija un Igaunija olimpiskajās spēlēs
Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunijas novietojums Igaunijas administratīvo iedalījumu veido 15 apriņķi.
Skatīt Igaunija un Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunijas Aizsardzības spēki
Igaunijas Aizsardzības spēki ir vienots Igaunijas bruņoto spēku, kuros ietilpst armija (Kaitsevägi), flote, gaisa spēki (ohuvägi), kā arī zemessardze (kaitseliit), nosaukums.
Skatīt Igaunija un Igaunijas Aizsardzības spēki
Igaunijas apriņķi
Apriņķi ir Igaunijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums.
Skatīt Igaunija un Igaunijas apriņķi
Igaunijas basketbola izlase
Igaunijas basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Igauniju tādās starptautiskās basketbola sacensībās kā olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts.
Skatīt Igaunija un Igaunijas basketbola izlase
Igaunijas Brīvdabas muzejs
Igaunijas brīvdabas muzejs ir etnogrāfijas muzejs, kurā atrodas dabisku izmēru dažādas 18.
Skatīt Igaunija un Igaunijas Brīvdabas muzejs
Igaunijas futbola izlase
Igaunijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Igaunijas valsti starptautiskās futbola sacensībās.
Skatīt Igaunija un Igaunijas futbola izlase
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Igaunija un Igaunijas guberņa
Igaunijas himna
„Mana tēvzeme, mana laime un prieks” ir Igaunijas Republikas valsts himna, kuras vārdu autors ir Johans Voldemārs Jansens (1819—1890), bet mūzikas autors — Fredriks Paciuss (Fredrik Pacius; 1809—1891).
Skatīt Igaunija un Igaunijas himna
Igaunijas krievi
Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.
Skatīt Igaunija un Igaunijas krievi
Igaunijas Nacionālais muzejs
Igaunijas Tautas muzeja galvenā ekspozīcija Pirmais izmantotais Igaunijas karogs Igaunijas Nacionālais muzejs (— 'Igaunijas Tautas muzejs') ir 1909.
Skatīt Igaunija un Igaunijas Nacionālais muzejs
Igaunijas okupācija (1940)
Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Igaunijas okupāciju veica tajā stacionētais Sarkanās armijas kontingents un PSRS 8. armijas vienības. Igaunijas okupācija (1940) bija PSRS 1940.
Skatīt Igaunija un Igaunijas okupācija (1940)
Igaunijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas.
Skatīt Igaunija un Igaunijas pilsētu uzskaitījums
Igaunijas premjerministrs
Igaunijas premjerministrs ir Igaunijas Republikas valdības galva.
Skatīt Igaunija un Igaunijas premjerministrs
Igaunijas prezidents
Igaunijas prezidents ir Igaunijas valsts vadītājs.
Skatīt Igaunija un Igaunijas prezidents
Igaunijas PSR
Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR;, ENSV;, ЭССР) bija 1940.
Skatīt Igaunija un Igaunijas PSR
Igaunijas rokmūzika
Igaunijas rokmūzikas skatuve izveidojās 1960.
Skatīt Igaunija un Igaunijas rokmūzika
Igaunijas upju uzskaitījums
Šeit ir uzskaitītas visas Igaunijas upes ar garumu virs 100 km.
Skatīt Igaunija un Igaunijas upju uzskaitījums
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Igaunija un Igaunijas vēsture
Imports
Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū).
Skatīt Igaunija un Imports
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Igaunija un Indoeiropiešu valodas
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Igaunija un Indriķa hronika
Itāļi
Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.
Skatīt Igaunija un Itāļi
Jaunais gads
Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.
Skatīt Igaunija un Jaunais gads
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Igaunija un Jānis Endzelīns
Jāns Kirsipū
Jāns Kirsipū (dzimis Tartu) ir igauņu riteņbraucējs, savulaik dzīvoja un sportoja Francijā.
Skatīt Igaunija un Jāns Kirsipū
Jāns Kross
Jāns Kross (1920-2007) bija visvairāk tulkotais Igaunijas rakstnieks.
Skatīt Igaunija un Jāns Kross
Jegevas apriņķis
Jegevas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Jegevas apriņķis
Jervas apriņķis
Jervas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Jervas apriņķis
Johans Kēlers
Johans Kēlers (dzimis, miris) bija igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs.
Skatīt Igaunija un Johans Kēlers
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Skatīt Igaunija un Jurģa nakts sacelšanās
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Skatīt Igaunija un Kaļķakmens
Kadiķi
Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.
Skatīt Igaunija un Kadiķi
Kaja Kallasa
Kaja Kallasa (dzimusi) ir Igaunijas politiķe.
Skatīt Igaunija un Kaja Kallasa
Kalevipoegs
Oskara Kallisa ilustrācija "Kalevipoegs". Kalevipoegs (latviskojot — Kaleva dēls"Latvijas Kareivis" (24.02.1938.)) ir igauņu eposs, kuru uz tautas dziesmu un teiku pamata 19. gadsimta vidū izveidoja igauņu literāts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.
Skatīt Igaunija un Kalevipoegs
Karēļi
Karēļi (pašnosaukums: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Karēļi
Karulas nacionālais parks
Karulas nacionālais parks atrodas Karulas augstienē, kas ir 5—8 km plata pakalnu drumlinu josla.
Skatīt Igaunija un Karulas nacionālais parks
Kauja pie Paju
Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Igaunija un Kauja pie Paju
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Skatīt Igaunija un Kazahi
Kazari
Kazari ir upe Igaunijas rietumos, Raplas un Lēnes apriņķī.
Skatīt Igaunija un Kazari
Kāposti
Kāposti (Brassica) ir krustziežu dzimtas ģints.
Skatīt Igaunija un Kāposti
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Skatīt Igaunija un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kūdra
Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.
Skatīt Igaunija un Kūdra
Kļavas
Kļavas (Acer) ir ziepjkoku dzimtas (agrāk bija kļavu dzimtas) koki un krūmi.
Skatīt Igaunija un Kļavas
Kirgīzi
Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Kirgīzi
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Skatīt Igaunija un Klints
Komieši
Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.
Skatīt Igaunija un Komieši
Korejieši
Korejieši ir tauta, kas apdzīvo Korejas pussalu un Mandžūriju.
Skatīt Igaunija un Korejieši
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Igaunija un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Igaunija un Krievija
Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs
Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs piedalījās no 1900.
Skatīt Igaunija un Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Igaunija un Krievijas PFSR
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Igaunija un Krievu valoda
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Skatīt Igaunija un Kristāliskais pamatklintājs
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Igaunija un Kristietība
Kristina Šmiguna-Vehi
Kristina Šmiguna-Vehi (dzimusi Tartu, Igaunijā) ir bijusī igauņu distanču slēpotāja.
Skatīt Igaunija un Kristina Šmiguna-Vehi
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Igaunija un Krusta kari
Lahemā nacionālais parks
Lahemā nacionālais parks ir Igaunijā vecākais nacionālais parks, kas atrodas valsts ziemeļu daļā, pie Somu līča, 70 km austrumos no Tallinas.
Skatīt Igaunija un Lahemā nacionālais parks
Lasis
Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).
Skatīt Igaunija un Lasis
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Igaunija un Latīņu valoda
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Igaunija un Latgaļi
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Igaunija un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Igaunija un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Igaunija un Latvija
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Igaunija un Lauksaimniecība
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Igaunija un Lībieši
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Igaunija un Lībiešu valoda
Lēnes apriņķis
Lēnes apriņķis (— ‘Rietumu apriņķis’) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Lēnes apriņķis
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Igaunija un Ledus laikmets
Lennarts Meri
Lennarts Meri (dzimis Tallinā, Igaunijā, miris, Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, kurš bija Igaunijas prezidents no 1992.
Skatīt Igaunija un Lennarts Meri
Lezgīni
Lezgīni ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.
Skatīt Igaunija un Lezgīni
Lielais Munameģis
Lielais Munameģis ir paugurs Igaunijas dienvidaustrumos, Hānjas augstienē Veru apriņķī.
Skatīt Igaunija un Lielais Munameģis
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Igaunija un Lielais Ziemeļu karš
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Skatīt Igaunija un Lieldienas
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Igaunija un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Igaunija un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Igaunija un Lietuvieši
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Igaunija un Livonijas karaliste
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Igaunija un Livonijas karš
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Igaunija un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Igaunija un Livonijas ordenis
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Igaunija un Luterisms
Maltiešu valoda
Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē.
Skatīt Igaunija un Maltiešu valoda
Marieši
Marieši (mariešu: Марий-влак), agrāk čeremisi (çармăс, черемис) ir somugru tauta, kas apdzīvo Krievijas Federācijas Marijelas Republiku Pievolgas reģionā.
Skatīt Igaunija un Marieši
Marko Asmers
Marko Asmers (dzimis, Tallinā, Igaunijā) ir igauņu autosportists.
Skatīt Igaunija un Marko Asmers
Marko Mertins
Marko Mertins (dzimis) ir bijušais igauņu rallija pilots.
Skatīt Igaunija un Marko Mertins
Marts Poms
Marts Poms (dzimis) ir bijušais Igaunijas futbolists, vārtsargs, pēc spēlētāja karjeras beigām — treneris.
Skatīt Igaunija un Marts Poms
Matsalu nacionālais parks
Matsalu nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, kas atrodas valsts rietumu daļā, Baltijas jūras Matsalu līcī un apkārtnē, netālu no Lihulas pilsētas.
Skatīt Igaunija un Matsalu nacionālais parks
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Igaunija un Māls
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Skatīt Igaunija un Meža cūka
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Igaunija un Mežs
Melnais stārķis
Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.
Skatīt Igaunija un Melnais stārķis
Menca
Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.
Skatīt Igaunija un Menca
Metālapstrāde
Metāla stieņa pagriešana uz virpas Metālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas.
Skatīt Igaunija un Metālapstrāde
Moldāvi
Moldāvi, arī moldāvieši (moldāvu un), ir romāņu tauta Austrumeiropā.
Skatīt Igaunija un Moldāvi
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt Igaunija un Molotova—Ribentropa pakts
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Skatīt Igaunija un Monzunda arhipelāgs
Morēna
Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.
Skatīt Igaunija un Morēna
Mordvieši
Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.
Skatīt Igaunija un Mordvieši
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Igaunija un Muhu
Nacionālais parks
Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
Skatīt Igaunija un Nacionālais parks
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Igaunija un Narva
Narva (upe)
Narva ir Igaunijas un Krievijas robežupe visā tās garumā.
Skatīt Igaunija un Narva (upe)
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Igaunija un NATO
Nīderlandieši
Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.
Skatīt Igaunija un Nīderlandieši
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Skatīt Igaunija un Nogulumieži
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Igaunija un Novembra revolūcija
Oši
Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).
Skatīt Igaunija un Oši
Ondatra
Ondatra jeb bizamžurka (Ondatra zibethicus) ir vienīgā ondatru ģints suga.
Skatīt Igaunija un Ondatra
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Skatīt Igaunija un Ordoviks
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Igaunija un Otrais pasaules karš
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Skatīt Igaunija un Ozoli
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Igaunija un Padomju Latvijas armija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Igaunija un Padomju Savienība
Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs
Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs piedalījās no 1952.
Skatīt Igaunija un Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Skatīt Igaunija un Pagānisms
Pandiveres augstiene
Skats no Emumegi skatu torņa Skats no Ebaveres paugura Pandiveres augstiene ir viena no četrām plašākajām augstienēm Igaunijas centrālajā un ziemeļu daļā.
Skatīt Igaunija un Pandiveres augstiene
Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Skatīt Igaunija un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Parastā egle
Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Skatīt Igaunija un Parastā egle
Parastā priede
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Skatīt Igaunija un Parastā priede
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Igaunija un Pareizticība
Parlamentāra republika
Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).
Skatīt Igaunija un Parlamentāra republika
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Igaunija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārtikas rūpniecība
"Dobeles dzirnavnieks" Pārtikas rūpniecība ir apstrādes rūpniecības nozare, kas ražo gatavus pārtikas produktus vai to pusfabrikātus.
Skatīt Igaunija un Pārtikas rūpniecība
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Igaunija un Pļava
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Igaunija un Pērnava
Pērnavas apriņķis
Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Pērnavas apriņķis
Pedja (upe)
Pedja ir upe Igaunijā.
Skatīt Igaunija un Pedja (upe)
Peipusa-Pleskavas ezers
Peipusa-Pleskavas ezers ir liela saldūdens ezeru sistēma uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Skatīt Igaunija un Peipusa-Pleskavas ezers
Peipuss
Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Skatīt Igaunija un Peipuss
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Skatīt Igaunija un Pelēkais zaķis
Peltsamā (upe)
Peltsamā ir upe Igaunijā, kas iztek no Ērina ciema, tad tek cauri Jegevas, Jervas un Rietumviru apriņķim, līdz tā ietek Pedjas upē ziemeļaustrumos no Vertsjerva ezera.
Skatīt Igaunija un Peltsamā (upe)
Pelvas apriņķis
Pelvas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Pelvas apriņķis
Pernu
Pernu ir otra garākā Igaunijas upe, tā tek virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, šķērsojot Jerves un Pērnavas apriņķi.
Skatīt Igaunija un Pernu
Piekraste
Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.
Skatīt Igaunija un Piekraste
Piparkūkas
Piparkūkas ir tradicionālie Ziemassvētku cepumi Latvijā, Igaunijā, Somijā un Skandināvijā.
Skatīt Igaunija un Piparkūkas
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Poļi
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Igaunija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Igaunija un Polijas—Lietuvas ūnija
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Skatīt Igaunija un Poltavas kauja
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Igaunija un Purvs
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Igaunija un Putni
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Skatīt Igaunija un Rakvere
Raplas apriņķis
Raplas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Raplas apriņķis
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Igaunija un Rīgas līcis
Rīgikogu
Rīgikogu ir Igaunijas likumdevējvara — vienpalātas parlaments.
Skatīt Igaunija un Rīgikogu
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Skatīt Igaunija un Rieksts
Rietumviru apriņķis
Rietumviru apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Rietumviru apriņķis
Rija
Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.
Skatīt Igaunija un Rija
Riteņbraukšana
Protestētāji uz divriteņiem 2003. gadā Francijas pilsētā Šamonī Riteņbraukšana ir pārvietošanās ar velosipēdu.
Skatīt Igaunija un Riteņbraukšana
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Igaunija un Romas Katoļu baznīca
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Skatīt Igaunija un Rudā lapsa
Rumāņi
Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Rumāņi
Rupjmaize
Rupjmaizes šķēles Rupjmaize ir latviešu tradicionālais rudzu maizes veids, ko cep ar malku kurinātā krāsnī uz klona no rupjajiem (1740. un 1800. tipa) rudzu miltiem, mīklai pievienojot iesalu un ķimenes, kas sniedz rupjmaizei raksturīgo garšu un smaržu.
Skatīt Igaunija un Rupjmaize
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Skatīt Igaunija un Saksija
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Skatīt Igaunija un Sala
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Igaunija un Sarkanā armija
Sāgas
rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.
Skatīt Igaunija un Sāgas
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Skatīt Igaunija un Sāmi
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Igaunija un Sāmsala
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Igaunija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Sāremā apriņķis
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Igaunija un Senā Roma
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Skatīt Igaunija un Siļķes
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Igaunija un Skandināvija
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Skatīt Igaunija un Skola
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Igaunija un Smilšakmens
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Igaunija un Smiltis
Somā nacionālais parks
Somā nacionālais parks ir pēc platības otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā; dibināts 1993.
Skatīt Igaunija un Somā nacionālais parks
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Somi
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Igaunija un Somija
Somu līcis
Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.
Skatīt Igaunija un Somu līcis
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Igaunija un Somu valoda
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Skatīt Igaunija un Somugru valodas
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Skatīt Igaunija un Staltbriedis
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Skatīt Igaunija un Stirna
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.
Skatīt Igaunija un Strūves ģeodēziskais loks
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Skatīt Igaunija un Tacits
Tadžiki
Tadžiki (dari) ir vispārējs nosaukums plašai persiešu valodā (tadžiku valodā un dari) runājošai cilvēku grupai, kas mūsdienās galvenokārt dzīvo Afganistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
Skatīt Igaunija un Tadžiki
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Igaunija un Tallina
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Igaunija un Tartu
Tartu apriņķis
Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Tartu apriņķis
Tartu līgums (Krievija–Igaunija)
Tartu līguma parakstīšana Tartu līgums jeb Igaunijas—Krievijas miera līgums ir miera līgums, kas, pēc Igaunijas brīvības cīņām, tika noslēgts starp Krievijas PFSR un Igauniju.
Skatīt Igaunija un Tartu līgums (Krievija–Igaunija)
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Igaunija un Tartu Universitāte
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Igaunija un Tatāri
Tauta
Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts vai citas politiskas vienības iedzīvotāju (pilsoņu) kopumu, vai arī etnisku grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture.
Skatīt Igaunija un Tauta
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Skatīt Igaunija un Tūrisms
Tēlotāja māksla
Pie tēlotājas mākslas pieder mākslas žanri, kur radītos darbus var novērtēt, vizuāli aplūkojot to skaistumu Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.
Skatīt Igaunija un Tēlotāja māksla
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Igaunija un Tērbatas bīskapija
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Skatīt Igaunija un Teātris
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Igaunija un Temperatūra
Tenu Ennepalu
Tenu Ennepalu (dzimis), pazīstams arī ar pseidonīmiem Emīls Tode un Antons Nigovs ir igauņu dzejnieks un rakstnieks.
Skatīt Igaunija un Tenu Ennepalu
Tour de France
Tour de France ir šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, viena no trim riteņbraukšanas lielajām tūrēm kopā ar Giro d'Italia un Vuelta a Espana.
Skatīt Igaunija un Tour de France
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Igaunija un Trešais reihs
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Skatīt Igaunija un Turki
Turkmēņi
Turkmēņi (turkmēņu: Türkmenler) ir viena no tjurku tautām un Turkmenistānas pamatiedzīvotāji, kā arī ievērojama minoritāte vairākās citās Centrālāzijas valstīs kā Afganistāna un Irāna.
Skatīt Igaunija un Turkmēņi
Udmurti
Udmurti ir somugru tauta, kura dzīvo Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kā arī tās kaimiņu republikās.
Skatīt Igaunija un Udmurti
UEFA jubilejas apbalvojumi
Lai atzīmētu UEFA 50.
Skatīt Igaunija un UEFA jubilejas apbalvojumi
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Igaunija un Ugaunija
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Igaunija un Ukraiņi
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Skatīt Igaunija un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Skatīt Igaunija un Ungāri
Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.
Skatīt Igaunija un Ungāru valoda
Unitāra valsts
Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.
Skatīt Igaunija un Unitāra valsts
Uzbeki
Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Igaunija un Uzbeki
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Skatīt Igaunija un Valdemārs II Estridsens
Valgas apriņķis
Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Valgas apriņķis
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Skatīt Igaunija un Valsts valoda
Vanemuine
Vanemuine ir vecākais igauņu profesionālais teātris, dibināts 1870.
Skatīt Igaunija un Vanemuine
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Igaunija un Vācieši
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Igaunija un Vācija
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Igaunija un Vācijas Impērija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Igaunija un Vācu ordenis
Vehandu
Vehandu ir garākā upe, kas pilnībā plūst Igaunijas teritorijā.
Skatīt Igaunija un Vehandu
Vepsi
Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.
Skatīt Igaunija un Vepsi
Vertsjervs
Vertsjervs (arī Vircezers) ir liels ezers Igaunijas centrālajā daļā, otrs lielākais ezers valstī (lielākais, kas atrodas tikai Igaunijas teritorijā).
Skatīt Igaunija un Vertsjervs
Veru apriņķis
Veru apriņķis, arī Veravas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Veru apriņķis
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Igaunija un Vidzemes guberņa
Viljandi apriņķis
Viljandi apriņķis, arī Vīlandes apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Igaunija un Viljandi apriņķis
Vilsandi nacionālais parks
Vilsandi nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, Sārema apriņķī.
Skatīt Igaunija un Vilsandi nacionālais parks
Vormsi
Vormsi (no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Igaunija un Vormsi
Voti
Votu karogs Votu apdzīvotais areāls ''(krievu val.)'' Voti (pašnosaukums: vadjalain) neliela somugru tauta, kas dzīvo Ingrijas rietumu daļā, tagadējā Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Skatīt Igaunija un Voti
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Igaunija un Zīdītāji
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Skatīt Igaunija un Ziemassvētki
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Igaunija un Ziemeļeiropa
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Igaunija un Ziemeļu krusta kari
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Skatīt Igaunija un Ziemeļvalstis
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Igaunija un Zivis
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Igaunija un Zobenbrāļu ordenis
Zutis
Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.
Skatīt Igaunija un Zutis
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Igaunija un Zviedri
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Igaunija un Zviedrija
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Skatīt Igaunija un Zviedru Igaunija
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Skatīt Igaunija un Zviedru laiki
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Igaunija un Zviedru Vidzeme
.ee
.ee ir Igaunijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Igaunija un .ee
.eu
.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.
Skatīt Igaunija un .eu
13. gadsimts
13.
Skatīt Igaunija un 13. gadsimts
19. gadsimts
19.
Skatīt Igaunija un 19. gadsimts
1924. gada vasaras olimpiskās spēles
1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.
Skatīt Igaunija un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles
1936. gada vasaras olimpiskās spēles
1936.
Skatīt Igaunija un 1936. gada vasaras olimpiskās spēles
Skatīt arī
Eiropas Savienības dalībvalstis
- Austrija
- Beļģija
- Bulgārija
- Dānija
- Eiropas Savienības dalībvalsts
- Francija
- Grieķija
- Horvātija
- Igaunija
- Itālija
- Kipra
- Latvija
- Lietuva
- Luksemburga
- Malta
- Nīderlande
- Nīderlandes Karaliste
- Polija
- Portugāle
- Rumānija
- Slovākija
- Slovēnija
- Somija
- Spānija
- Ungārija
- Vācija
- Zviedrija
- Čehija
- Īrija
Zināms kā Eesti, Eesti Vabariik, Estija, Igaunijas Republika.
, Distanču slēpošana, Dolomīts, Dzimtbūšana, Ebreji, Eduards Vīralts, Eirāzijas lūsis, Eiro, Eiropa, Eiropas čempionāts basketbolā, Eiropas čempionāts futbolā, Eiropas ūdele, Eiropas ūdrs, Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Eksports, Ezers, Februāra revolūcija, FIFA Pasaules kauss, Formula 1, Franči, Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, Gagauzi, Gaisa piesārņojums, Glezniecība, Gobas, Goti, Grafika, Grieķi, Gruzīni, Gustavs II Ādolfs, Harju apriņķis, Hānjas augstiene, Hījumā, Hījumā apriņķis, Hektārs, Hindi, Ižori, Iedzīvotāju blīvums, Iedzīvotāju skaits, Iekšzemes kopprodukts, Ievārījums, Igauņi, Igauņu dziesmu svētki, Igauņu valoda, Igauņu virtuve, Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Igaunija olimpiskajās spēlēs, Igaunijas administratīvais iedalījums, Igaunijas Aizsardzības spēki, Igaunijas apriņķi, Igaunijas basketbola izlase, Igaunijas Brīvdabas muzejs, Igaunijas futbola izlase, Igaunijas guberņa, Igaunijas himna, Igaunijas krievi, Igaunijas Nacionālais muzejs, Igaunijas okupācija (1940), Igaunijas pilsētu uzskaitījums, Igaunijas premjerministrs, Igaunijas prezidents, Igaunijas PSR, Igaunijas rokmūzika, Igaunijas upju uzskaitījums, Igaunijas vēsture, Imports, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Itāļi, Jaunais gads, Jānis Endzelīns, Jāns Kirsipū, Jāns Kross, Jegevas apriņķis, Jervas apriņķis, Johans Kēlers, Jurģa nakts sacelšanās, Kaļķakmens, Kadiķi, Kaja Kallasa, Kalevipoegs, Karēļi, Karulas nacionālais parks, Kauja pie Paju, Kazahi, Kazari, Kāposti, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kūdra, Kļavas, Kirgīzi, Klints, Komieši, Korejieši, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Kristāliskais pamatklintājs, Kristietība, Kristina Šmiguna-Vehi, Krusta kari, Lahemā nacionālais parks, Lasis, Latīņu valoda, Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Lauksaimniecība, Lībieši, Lībiešu valoda, Lēnes apriņķis, Ledus laikmets, Lennarts Meri, Lezgīni, Lielais Munameģis, Lielais Ziemeļu karš, Lieldienas, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Luterisms, Maltiešu valoda, Marieši, Marko Asmers, Marko Mertins, Marts Poms, Matsalu nacionālais parks, Māls, Meža cūka, Mežs, Melnais stārķis, Menca, Metālapstrāde, Moldāvi, Molotova—Ribentropa pakts, Monzunda arhipelāgs, Morēna, Mordvieši, Muhu, Nacionālais parks, Narva, Narva (upe), NATO, Nīderlandieši, Nogulumieži, Novembra revolūcija, Oši, Ondatra, Ordoviks, Otrais pasaules karš, Ozoli, Padomju Latvijas armija, Padomju Savienība, Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs, Pagānisms, Pandiveres augstiene, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Parastā egle, Parastā priede, Pareizticība, Parlamentāra republika, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pārtikas rūpniecība, Pļava, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pedja (upe), Peipusa-Pleskavas ezers, Peipuss, Pelēkais zaķis, Peltsamā (upe), Pelvas apriņķis, Pernu, Piekraste, Piparkūkas, Poļi, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Poltavas kauja, Purvs, Putni, Rakvere, Raplas apriņķis, Rīgas līcis, Rīgikogu, Rieksts, Rietumviru apriņķis, Rija, Riteņbraukšana, Romas Katoļu baznīca, Rudā lapsa, Rumāņi, Rupjmaize, Saksija, Sala, Sarkanā armija, Sāgas, Sāmi, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sāremā apriņķis, Senā Roma, Siļķes, Skandināvija, Skola, Smilšakmens, Smiltis, Somā nacionālais parks, Somi, Somija, Somu līcis, Somu valoda, Somugru valodas, Staltbriedis, Stirna, Strūves ģeodēziskais loks, Tacits, Tadžiki, Tallina, Tartu, Tartu apriņķis, Tartu līgums (Krievija–Igaunija), Tartu Universitāte, Tatāri, Tauta, Tūrisms, Tēlotāja māksla, Tērbatas bīskapija, Teātris, Temperatūra, Tenu Ennepalu, Tour de France, Trešais reihs, Turki, Turkmēņi, Udmurti, UEFA jubilejas apbalvojumi, Ugaunija, Ukraiņi, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, Ungāri, Ungāru valoda, Unitāra valsts, Uzbeki, Valdemārs II Estridsens, Valgas apriņķis, Valsts valoda, Vanemuine, Vācieši, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu ordenis, Vehandu, Vepsi, Vertsjervs, Veru apriņķis, Vidzemes guberņa, Viljandi apriņķis, Vilsandi nacionālais parks, Vormsi, Voti, Zīdītāji, Ziemassvētki, Ziemeļeiropa, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļvalstis, Zivis, Zobenbrāļu ordenis, Zutis, Zviedri, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru laiki, Zviedru Vidzeme, .ee, .eu, 13. gadsimts, 19. gadsimts, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, 1936. gada vasaras olimpiskās spēles.