Satura rādītājs
172 attiecības: Alūksnes viduslaiku pils, Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs Ņevskis, Apvienotā Baltijas hercogiste, Auklas keramikas kultūra, Autonomā Igaunijas guberņa, Baltijas landesvērs, Boriss Šeremetjevs, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Cēsu kaujas, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219), Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dzimtbūšana, Eiro, Eiropas Savienība, Emajegi, Estonia (prāmis), Februāra revolūcija, Frīdrihs II Hoenštaufens, Gauja, Gustavs II Ādolfs, Hanzas savienība, Harija, Hāpsalu, Hījumā, Hermans Balke, Honorijs III, Igauņi, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas guberņa, Igaunijas karogs, Igaunijas premjerministrs, Igaunijas prezidents, Igaunijas PSR, Imera, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Jans Zamoiskis, Jaroslavs Vladimirovičs, Jervas zeme, Jiri Uluotss, Jurģa nakts sacelšanās, Kauja pie Omuļiem, Kauja pie Paju, ... Izvērst indekss (122 vairāk) »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Skatīt Igaunijas vēsture un Alūksnes viduslaiku pils
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Igaunijas vēsture un Alberts fon Bukshēvdens
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Skatīt Igaunijas vēsture un Aleksandrs Ņevskis
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Igaunijas vēsture un Apvienotā Baltijas hercogiste
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Skatīt Igaunijas vēsture un Auklas keramikas kultūra
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī.
Skatīt Igaunijas vēsture un Autonomā Igaunijas guberņa
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Igaunijas vēsture un Baltijas landesvērs
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Boriss Šeremetjevs
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Igaunijas vēsture un Brestļitovskas miera līgums
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Cēsis
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Igaunijas vēsture un Cēsu kaujas
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Igaunijas vēsture un Dāņu Igaunija
Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)
1219.
Skatīt Igaunijas vēsture un Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Dānija
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Igaunijas vēsture un Dānijas karaļu uzskaitījums
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Igaunijas vēsture un Dzimtbūšana
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Igaunijas vēsture un Eiro
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Igaunijas vēsture un Eiropas Savienība
Emajegi
Emajegi ir upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Emajegi
Estonia (prāmis)
Estonia, iepriekš Viking Sally (1980—1990), Silja Star (1990—1991) un Wasa King (1991—1993), bija kruīza prāmis, kas būvēts 1979.
Skatīt Igaunijas vēsture un Estonia (prāmis)
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Igaunijas vēsture un Februāra revolūcija
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Frīdrihs II Hoenštaufens
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Igaunijas vēsture un Gauja
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Gustavs II Ādolfs
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Hanzas savienība
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Harija
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Hāpsalu
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Igaunijas vēsture un Hījumā
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Skatīt Igaunijas vēsture un Hermans Balke
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Igaunijas vēsture un Honorijs III
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igauņi
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunijas bruņniecība
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunijas guberņa
Igaunijas karogs
Igaunijas karogs Igaunijas karogs tika pieņemts 1990.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunijas karogs
Igaunijas premjerministrs
Igaunijas premjerministrs ir Igaunijas Republikas valdības galva.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunijas premjerministrs
Igaunijas prezidents
Igaunijas prezidents ir Igaunijas valsts vadītājs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunijas prezidents
Igaunijas PSR
Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR;, ENSV;, ЭССР) bija 1940.
Skatīt Igaunijas vēsture un Igaunijas PSR
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Skatīt Igaunijas vēsture un Imera
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Igaunijas vēsture un Indoeiropiešu valodas
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Igaunijas vēsture un Indriķa hronika
Jans Zamoiskis
Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.
Skatīt Igaunijas vēsture un Jans Zamoiskis
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Jaroslavs Vladimirovičs
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Jervas zeme
Jiri Uluotss
Jiri Uluotss (1890—1945) bija igauņu jurists un sabiedriskais darbinieks, Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes romiešu un igauņu likumdošanas docētājs (1919—1944) un dekāns.
Skatīt Igaunijas vēsture un Jiri Uluotss
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Skatīt Igaunijas vēsture un Jurģa nakts sacelšanās
Kauja pie Omuļiem
Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kauja pie Omuļiem
Kauja pie Paju
Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kauja pie Paju
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kaupo
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kijivas lielkņazi
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kokneses pils
Konstantīns Grēvinks
Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Konstantīns Grēvinks
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Krievijas cariste
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Igaunijas vēsture un Krievijas Pagaidu valdība
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kristietība
Kunda
Kunda ir pilsēta Igaunijas Rietumviru apriņķī.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kunda
Kundas kultūra
Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.
Skatīt Igaunijas vēsture un Kundas kultūra
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Igaunijas vēsture un Latgaļi
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Skatīt Igaunijas vēsture un Latviešu Indriķis
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Lībieši
Leales bīskapija
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Leales bīskapija
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Igaunijas vēsture un Ledus kauja
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Igaunijas vēsture un Ledus laikmets
Lembits
Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.
Skatīt Igaunijas vēsture un Lembits
Lennarts Meri
Lennarts Meri (dzimis Tallinā, Igaunijā, miris, Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, kurš bija Igaunijas prezidents no 1992.
Skatīt Igaunijas vēsture un Lennarts Meri
Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)
1215.
Skatīt Igaunijas vēsture un Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš
Lihula
Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Skatīt Igaunijas vēsture un Lihula
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Livonijas karaliste
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Igaunijas vēsture un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Igaunijas vēsture un Livonijas Konfederācija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Igaunijas vēsture un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Igaunijas vēsture un Livonijas ordenis
Lundas arhibīskapi
Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.
Skatīt Igaunijas vēsture un Lundas arhibīskapi
Magnuss Gabriels Delagardijs
Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.
Skatīt Igaunijas vēsture un Magnuss Gabriels Delagardijs
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Skatīt Igaunijas vēsture un Mesli
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Skatīt Igaunijas vēsture un Mezolīts
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt Igaunijas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts
Muhammads el Idrīsi
Muhammads el Idrīsi (dzimis aptuveni 1100. gadā, miris 1165. gadā) bija arābu ģeogrāfs, kartogrāfs un ēģiptologs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Muhammads el Idrīsi
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Igaunijas vēsture un Narva
Narvas kauja (1700)
1700.
Skatīt Igaunijas vēsture un Narvas kauja (1700)
Narvas kultūra
Narvas kultūrai raksturīgā keramika. Narvas kultūra bija jaunākā akmens laikmeta sākuma (agrīnā neolīta) kultūra (4.-3. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, kas attīstījās no mezolīta laikā radušās Kundas kultūras.
Skatīt Igaunijas vēsture un Narvas kultūra
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Igaunijas vēsture un NATO
Nācija
Nācija (no — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.
Skatīt Igaunijas vēsture un Nācija
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Skatīt Igaunijas vēsture un Nīštates miera līgums
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Skatīt Igaunijas vēsture un Neolīts
Normaņi
Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.
Skatīt Igaunijas vēsture un Normaņi
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Igaunijas vēsture un Novembra revolūcija
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Igaunijas vēsture un Novgorodas kņazi
Novgorodas pirmā hronika
Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.
Skatīt Igaunijas vēsture un Novgorodas pirmā hronika
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Igaunijas vēsture un Otrais Ziemeļu karš
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Igaunijas vēsture un Padomju Latvijas armija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Igaunijas vēsture un Padomju Savienība
Paide
Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Paide
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Igaunijas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Pērnava
Pečori
Pečori, no 1920.
Skatīt Igaunijas vēsture un Pečori
Peipuss
Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Skatīt Igaunijas vēsture un Peipuss
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.
Skatīt Igaunijas vēsture un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.
Skatīt Igaunijas vēsture un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Igaunijas vēsture un Pleskava
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Igaunijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Skatīt Igaunijas vēsture un Poltavas kauja
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Skatīt Igaunijas vēsture un Rakveres kauja
Rožērs II
Rožērs II (dzimis, miris) bija Sicīlijas grāfs no 1105.
Skatīt Igaunijas vēsture un Rožērs II
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Skatīt Igaunijas vēsture un Rusi
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Sakala
Salacgrīva
Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Salacgrīva
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Igaunijas vēsture un Sarkanā armija
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Igaunijas vēsture un Saules kauja
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Sāmsala
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Igaunijas vēsture un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Skatīt Igaunijas vēsture un Sicīlija
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Skatīt Igaunijas vēsture un Somugru valodas
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Skatīt Igaunijas vēsture un Studentu korporācijas
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Skatīt Igaunijas vēsture un Svētā Matīsa dienas kauja
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Skatīt Igaunijas vēsture un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Tabula Rogeriana
''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.
Skatīt Igaunijas vēsture un Tabula Rogeriana
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Igaunijas vēsture un Tallina
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Igaunijas vēsture un Tartu
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Tartu Universitāte
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Igaunijas vēsture un Tālava
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Skatīt Igaunijas vēsture un Tālivaldis
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Igaunijas vēsture un Tērbatas bīskapija
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Skatīt Igaunijas vēsture un Tērbatas kauja (1224)
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150.
Skatīt Igaunijas vēsture un Teoderihs no Turaidas
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Igaunijas vēsture un Trešais reihs
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Ugaunija
Vaiga
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Vaiga jeb Vaijamā, (Wayga; igauņu: Vaiga, Vaiamaa, vācu: Wegele) bija neliela seno igauņu zeme līdz 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vaiga
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Igaunijas vēsture un Valmieras novads
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vācu ordenis
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vīlandes viduslaiku pils
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Igaunijas vēsture un Veļikijnovgoroda
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vetseke
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Igaunijas vēsture un Viļņas ūnija
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vidzemes guberņa
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).
Skatīt Igaunijas vēsture un Vikingu laiki
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Igaunijas vēsture un Vilhelms no Modenas
Vironia
Vironia ir Rīgā dibināta igauņu studentu korporācija.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vironia
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Viruzeme
Visbija
Visbija ir pilsēta Zviedrijā, Gotlandes lēnes centrs.
Skatīt Igaunijas vēsture un Visbija
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Skatīt Igaunijas vēsture un Vladimirs Svjatoslavičs
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Igaunijas vēsture un Zobenbrāļu ordenis
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Skatīt Igaunijas vēsture un Zviedru Igaunija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Igaunijas vēsture un Zviedru Vidzeme
1203. gada Kauja pie Visbijas
Jūras kauja pie Visbijas bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar bīskapa Alberta piedalīšanos, notika 1203.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1203. gada Kauja pie Visbijas
1206. gada uzbrukums Sāmsalai
Dāņu 1206.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai
1208. gads
1208.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1208. gads
1217. gads
1217.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1217. gads
1227. gads
1227.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1227. gads
1242. gads
1242.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1242. gads
1248. gads
1248.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1248. gads
1343. gads
1343.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1343. gads
1559. gads
1559.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1559. gads
1561. gads
1561.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1561. gads
1632. gads
1632.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1632. gads
1645. gads
1645.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1645. gads
1701. gads
1701.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1701. gads
19. gadsimts
19.
Skatīt Igaunijas vēsture un 19. gadsimts
1917. gads
1917.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1917. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1919. gads
1938. gads
1938.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1938. gads
1940. gads
1940.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1940. gads
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1941. gads
1998. gads
1998.
Skatīt Igaunijas vēsture un 1998. gads
2011. gads
2011.
Skatīt Igaunijas vēsture un 2011. gads
Zināms kā Igaunijas Republika (1918-1940).