Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: ASV dolārs, Atomskaitlis, Blīvums, Cietība, Dienvidamerika, Grieķu valoda, Izotops, Korozija, Kristāliskā struktūra, Kušanas temperatūra, Kubiskā singonija, Masas skaitlis, Metāli, Meteorīts, Niķelis, Osmijs, Platīns, Pussabrukšanas periods, Sakausējums, Sāļi, Tīrradņa elements, Varavīksne, Varš, Viršanas temperatūra, Zelts, Zemes garoza, Zemes kodols.
ASV dolārs
ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.
Jaunums!!: Irīdijs un ASV dolārs · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Irīdijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Irīdijs un Blīvums · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Irīdijs un Cietība · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Irīdijs un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Irīdijs un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Irīdijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Irīdijs un Korozija · Redzēt vairāk »
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Jaunums!!: Irīdijs un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Irīdijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Kubiskā singonija
Kristalogrāfijā kubiskā singonija (izometriskā singonija) ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Irīdijs un Kubiskā singonija · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Irīdijs un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Irīdijs un Metāli · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Irīdijs un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Irīdijs un Niķelis · Redzēt vairāk »
Osmijs
Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76.
Jaunums!!: Irīdijs un Osmijs · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Irīdijs un Platīns · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Irīdijs un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Irīdijs un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Irīdijs un Sāļi · Redzēt vairāk »
Tīrradņa elements
Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.
Jaunums!!: Irīdijs un Tīrradņa elements · Redzēt vairāk »
Varavīksne
Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.
Jaunums!!: Irīdijs un Varavīksne · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Irīdijs un Varš · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Irīdijs un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Irīdijs un Zelts · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Irīdijs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zemes kodols
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.
Jaunums!!: Irīdijs un Zemes kodols · Redzēt vairāk »
