38 attiecības: Aizkraukles novads, Aizkraukles rajons, Baltavas viduslaiku pils, Bebru pagasts, Bebrupe (Lobes ezera pieteka), Bulandu pilskalns, Ciems (administratīva vienība), Darmštate, Irši (ciems), Katrīna II Lielā, Koknese (valsts), Kokneses novads, Kolonija, Krievijas Impērija, Kristīne I Vāsa, Latgale, Lībeka, Liepājas rajons, Liepkalnes skola, Lokmene, Madonas novads, Meņģeles pagasts, Ogres novads, Pērse, Pfalca, Pilsonība, Pomerānija, Sausnējas pagasts, Vācija, Vietalvas pagasts, Zviedru Vidzeme, 1650. gads, 1762. gads, 1765. gads, 1766. gads, 1788. gads, 1866. gada pagastu pašvaldību likums, 1916. gads.
Aizkraukles novads
Aizkraukles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Aizkraukles novads · Redzēt vairāk »
Aizkraukles rajons
Aizkraukles rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (kā Stučkas rajons 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Aizkraukles rajons · Redzēt vairāk »
Baltavas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Bebru pagasts
Bebru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Bebru pagasts · Redzēt vairāk »
Bebrupe (Lobes ezera pieteka)
Bebrupe (arī Bebrīte, Lobe) ir upe Vidzemē, Lobes ezera pieteka.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Bebrupe (Lobes ezera pieteka) · Redzēt vairāk »
Bulandu pilskalns
Bulandu pilskalns, agrāk arī Liepkalns ir pilskalns Vidzemē, kas atrodas Aizkraukles novadā, Iršu pagastā.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Bulandu pilskalns · Redzēt vairāk »
Ciems (administratīva vienība)
Ciems, oficiāli ciema padome, bija 2.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Ciems (administratīva vienība) · Redzēt vairāk »
Darmštate
Darmštate ir pilsēta Vācijā, kas atrodas Hesenes federālās zemes dienvidu daļā.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Darmštate · Redzēt vairāk »
Irši (ciems)
Irši ir ciems Aizkraukles novada Iršu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Irši (ciems) · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Kokneses novads
Kokneses novads bija 2009.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Kokneses novads · Redzēt vairāk »
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Kolonija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Latgale · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Lībeka · Redzēt vairāk »
Liepājas rajons
Liepājas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Liepājas rajons · Redzēt vairāk »
Liepkalnes skola
Liepkalnes skola (agrāk arī Vecliepkalne, Kastaņas) ir apdzīvota vieta Madonas novada Sausnējas pagastā.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Liepkalnes skola · Redzēt vairāk »
Lokmene
Lokmene (arī Lokamane, Lokmane, Lokmenīte) ir Lobes labā krasta pieteka Aizkraukles un Ogres novadā.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Lokmene · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Meņģeles pagasts
Meņģeles pagasts ir viena no Ogres novada teritoriālajām vienībām, Ogres upes krastos.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Meņģeles pagasts · Redzēt vairāk »
Ogres novads
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Ogres novads · Redzēt vairāk »
Pērse
Pērse ir Daugavas labā pieteka, kas tek caur Madonas un Aizkraukles novadiem.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Pērse · Redzēt vairāk »
Pfalca
Pfalca ir vēsturisks reģions un firstiste Vācijas dienvidrietumos, aptuveni 80 km garš un 7 km plats apgabals, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Pfalca · Redzēt vairāk »
Pilsonība
"Šeit viens otru uzrunājam 'Pilson', " Franču revolūcijas panākums 1799. gadā Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir personas piederība pie kādas noteiktas valsts (var būt arī vairāku valstu pilsonis).
Jaunums!!: Iršu pagasts un Pilsonība · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Sausnējas pagasts
Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Sausnējas pagasts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vietalvas pagasts
Vietalvas baznīca Vietalvas pagasts ir viena no Aizkraukles novada (agrāk Pļaviņu novada) administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Vietalvas pagasts · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Iršu pagasts un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1650. gads
1650.
Jaunums!!: Iršu pagasts un 1650. gads · Redzēt vairāk »
1762. gads
1762.
Jaunums!!: Iršu pagasts un 1762. gads · Redzēt vairāk »
1765. gads
1765.
Jaunums!!: Iršu pagasts un 1765. gads · Redzēt vairāk »
1766. gads
1766.
Jaunums!!: Iršu pagasts un 1766. gads · Redzēt vairāk »
1788. gads
1788.
Jaunums!!: Iršu pagasts un 1788. gads · Redzēt vairāk »
1866. gada pagastu pašvaldību likums
Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.
Jaunums!!: Iršu pagasts un 1866. gada pagastu pašvaldību likums · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: Iršu pagasts un 1916. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Iršu ciems, Iršu kolonijas pagasts.