44 attiecības: Bārijs, Cēzijs, Cinks, Darbs (fizika), Džouls, Dzīvsudrabs, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Elektronvolts, Enerģija, Fotoefekta sarkanā robeža, Fotoelektriskais efekts, Fotons, Frekvence, Gaismas ātrums, Garums, Germānijs, Hercs, Izejdarbs, Jons, Kadmijs, Kalcijs, Kilograms, Kinētiskā enerģija, Kristālrežģis, Masa, Metāli, Metrs, Molibdēns, Nātrijs, Niķelis, Planka konstante, Platīns, Rubīdijs, Sekunde, Spēks, Sudrabs, Summa, Torijs, Viļņa garums, Volframs, Zelts.
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Izejdarbs un Bārijs · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Izejdarbs un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Izejdarbs un Cinks · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Izejdarbs un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Jaunums!!: Izejdarbs un Džouls · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Izejdarbs un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Izejdarbs un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Izejdarbs un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Izejdarbs un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Izejdarbs un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Izejdarbs un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Izejdarbs un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fotoefekta sarkanā robeža
Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts.
Jaunums!!: Izejdarbs un Fotoefekta sarkanā robeža · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Izejdarbs un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Izejdarbs un Fotons · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Izejdarbs un Frekvence · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Izejdarbs un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Garums
Garums ir priekšmeta izmērs garenvirzienā (parasti vislielākā izmēra virzienā un horizontālā virzienā).
Jaunums!!: Izejdarbs un Garums · Redzēt vairāk »
Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32.
Jaunums!!: Izejdarbs un Germānijs · Redzēt vairāk »
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Jaunums!!: Izejdarbs un Hercs · Redzēt vairāk »
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Jaunums!!: Izejdarbs un Izejdarbs · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Izejdarbs un Jons · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Izejdarbs un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Izejdarbs un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Izejdarbs un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Izejdarbs un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Kristālrežģis
Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.
Jaunums!!: Izejdarbs un Kristālrežģis · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Izejdarbs un Masa · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Izejdarbs un Metāli · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Izejdarbs un Metrs · Redzēt vairāk »
Molibdēns
Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42.
Jaunums!!: Izejdarbs un Molibdēns · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Izejdarbs un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Izejdarbs un Niķelis · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Izejdarbs un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Izejdarbs un Platīns · Redzēt vairāk »
Rubīdijs
Rubīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rb un atomskaitli 37.
Jaunums!!: Izejdarbs un Rubīdijs · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Izejdarbs un Sekunde · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Izejdarbs un Spēks · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Izejdarbs un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Summa
Par summu sauc skaitli, monomu vai polinomu, kas ir iegūts saskaitīšanas rezultātā.
Jaunums!!: Izejdarbs un Summa · Redzēt vairāk »
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Jaunums!!: Izejdarbs un Torijs · Redzēt vairāk »
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Jaunums!!: Izejdarbs un Viļņa garums · Redzēt vairāk »
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Jaunums!!: Izejdarbs un Volframs · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Izejdarbs un Zelts · Redzēt vairāk »