Ātrāk nekā pārlūku!
102 attiecības: Abinieki, Amazone, Amerikas Savienotās Valstis, Andi, Angļu valoda, Apūdeņošana, Apvienotā Karaliste, Augi, Austrālija, Austrālija (kontinents), Austronēziešu valodas, Čenderavasiha līcis, Āzija, Bali, Banāni, Batāte, Cukurniedres, Džaja, Džajapura, Džakarta, Dienvidaustrumāzija, Doberai pussala, Donna Striklenda, Ekosistēma, Elhaida Dani, Endēms, Globālā sasilšana, Grenlande, Himalaji, Indonēziešu valoda, Indonēzija, Japāna, Jaunbritānija, Java (sala), Kanibālisms, Kolokāzija, Kontinents, Koraļļi, Kukaiņi, Kvīnslenda, Kvieši, Lauksaimniecība, Ledājs, Lopkopība, Malajiešu valoda, Mangroves, Manokvari, Maokes kalni, Meandrs, Melanēzija, ..., Merauke, Nīderlande, Neolīts, Olbaltumvielas, Padomju Savienība, Papua, Papua-Jaungvineja, Papuasi, Paradīzes putnu dzimta, Pasaules okeāns, Pirmais pasaules karš, Portmorsbi, Putni, Rietumpapua, Sala, Sauszeme, Savanna, Tauriņi, Taurs, Tautu Savienība, Tokpisins, Torresa šaurums, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, Vācija, Vecupe, Zīdītāji, Zeme, Zemestrīce, Zivis, 1. decembris, 1. maijs, 1. oktobris, 1545. gads, 16. septembris, 1600. gads, 1623. gads, 1828. gads, 1883. gads, 1884. gads, 1898. gads, 1905. gads, 1920. gads, 1938. gads, 1942. gads, 1949. gads, 1959. gads, 1969. gads, 2000. gads, 2001. gads, 2003. gads, 4. augusts, 5. aprīlis. Izvērst indekss (52 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Jaungvineja un Abinieki · Redzēt vairāk »
Amazone
Amazone jeb Amazonasa ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā).
Jaunums!!: Jaungvineja un Amazone · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Jaungvineja un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Andi · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Apūdeņošana
Horizontālās virzības apūdeņošanas sistēma apvienojumā ar smidzinātājiem Apūdeņošana jeb irigācija ir lauksaimniecības tehnoloģija, kuras būtība ir ūdens pievadīšana laukiem no iekšējām ūdenstilpēm (parasti upēm vai ezeriem), lai nodrošinātu augāju attīstību.
Jaunums!!: Jaungvineja un Apūdeņošana · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Jaungvineja un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Jaungvineja un Augi · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālija (kontinents)
Austrālija ir 7 686 850 kvadrātkilometrus liels kontinents uz Indoaustrālijas plātnes.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālija (kontinents) · Redzēt vairāk »
Austronēziešu valodas
Austronēziešu valodas ir valodu saime, kas izplatīta galvenokārt Dienvidaustrumāzijā un Okeānijā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austronēziešu valodas · Redzēt vairāk »
Čenderavasiha līcis
Čenderavasiha līcis (— ‘paradīzes putna līcis’), arī Sareras līcis (Teluk Sarera), agrāk — Gēlvinka līcis, ir plašs jūras līcis Jaungvinejas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Jaunums!!: Jaungvineja un Čenderavasiha līcis · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Jaungvineja un Āzija · Redzēt vairāk »
Bali
Bali sala ir sala Indonēzijā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Bali · Redzēt vairāk »
Banāni
Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.
Jaunums!!: Jaungvineja un Banāni · Redzēt vairāk »
Batāte
Batāte jeb saldais kartupelis (Ipomoea batatas) ir tīteņu dzimtas augs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Batāte · Redzēt vairāk »
Cukurniedres
Cukurniedres (Saccharum) ir graudzāļu dzimtas augi, kurus kultivē, lai iegūtu to sulu, no kuras savukārt iegūst cukuru.
Jaunums!!: Jaungvineja un Cukurniedres · Redzēt vairāk »
Džaja
Džaja (— ‘Uzvaras kalns’), agrāk — Karstensa piramīda, ir kalns Indonēzijas austrumos, Jaungvinejas salas un visas Okeānijas augstākā virsotne.
Jaunums!!: Jaungvineja un Džaja · Redzēt vairāk »
Džajapura
Džajapuras pilsēta ir pilsēta Indonēzijā, Papua provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Džajapura · Redzēt vairāk »
Džakarta
Džakarta ir Indonēzijas galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Džakarta · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Doberai pussala
Doberai pussala, bieži dēvēta arī par Putna Galvas pussalu pēc tās silueta kartē, ir liela pussala Jaungvinejas salas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Doberai pussala · Redzēt vairāk »
Donna Striklenda
Donna Teo Striklenda (dzimusi) ir Kanādas fiziķe un universitātes profesore.
Jaunums!!: Jaungvineja un Donna Striklenda · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Elhaida Dani
Elhaida Dani (dzimusi Škodrā) ir albāņu dziedātāja.
Jaunums!!: Jaungvineja un Elhaida Dani · Redzēt vairāk »
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Jaunums!!: Jaungvineja un Endēms · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Jaungvineja un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Jaungvineja un Grenlande · Redzēt vairāk »
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Jaunums!!: Jaungvineja un Himalaji · Redzēt vairāk »
Indonēziešu valoda
Indonēziešu valoda ir Indonēzijas oficiālā valoda.
Jaunums!!: Jaungvineja un Indonēziešu valoda · Redzēt vairāk »
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Jaungvineja un Indonēzija · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Japāna · Redzēt vairāk »
Jaunbritānija
Jaunbritānija ir lielākā sala Bismarka arhipelāgā un otra lielākā sala Papua-Jaungvinejā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Jaunbritānija · Redzēt vairāk »
Java (sala)
Java ir sala, Indonēzijas Republikas daļa, kurā mitinās aptuveni puse Indonēzijas iedzīvotāju, un tā dominē valstī politiski un ekonomiski.
Jaunums!!: Jaungvineja un Java (sala) · Redzēt vairāk »
Kanibālisms
Brazīlijas džungļu kanibāli, 1557. gada gravīra Kanibālisms ir situācija, kad vienas dzīvnieku sugas pārstāvji ēd savas sugas pārstāvjus.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kanibālisms · Redzēt vairāk »
Kolokāzija
Ēdamā kolokāzija (Colocasia esculenta) jeb ziloņa ausis ir daudzgadīgs kallu dzimtas tropu lakstaugs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kolokāzija · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kontinents · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Jaungvineja un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kvīnslenda
Kvīnslenda (— ‘Karalienes zeme’) ir viens no Austrālijas štatiem, kurš atrodas valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kvīnslenda · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kvieši · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ledājs · Redzēt vairāk »
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Jaunums!!: Jaungvineja un Lopkopība · Redzēt vairāk »
Malajiešu valoda
Malajiešu valoda (Bahasa Melayu) ir austronēziešu valodu saimes makrovaloda, ko galvenokārt prot malajieši.
Jaunums!!: Jaungvineja un Malajiešu valoda · Redzēt vairāk »
Mangroves
Mangrovju izplatība Mangrovju mežs Indonēzijas salā Bali Mangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm.
Jaunums!!: Jaungvineja un Mangroves · Redzēt vairāk »
Manokvari
Manokvari ir pilsēta Indonēzijā, Rietumpapuas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Manokvari · Redzēt vairāk »
Maokes kalni
Maokes kalni (— ‘Sniegotie kaln’) ir kalnu grēda Jaungvinejas salas rietumdaļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Maokes kalni · Redzēt vairāk »
Meandrs
Upes shematisks attēlojums ar meandriem Meandrs ir upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto pusi, bet apakšējai daļai — uz ieliekto pusi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Meandrs · Redzēt vairāk »
Melanēzija
Melanēzija. Tradicionālais Melanēzijas kodols iekrāsots tumši zaļš, gaišāk zaļā krāsā — perifērā zona Melanēzija ( — ‘melns’, — ‘sala’) ir reģions Klusā okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Melanēzija · Redzēt vairāk »
Merauke
Merauke ir pilsēta Indonēzijā, Dienvidpapuas provinces faktiskā galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Merauke · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Jaungvineja un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Jaungvineja un Neolīts · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Jaungvineja un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Jaungvineja un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Papua
Papua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar autonomu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Papua · Redzēt vairāk »
Papua-Jaungvineja
Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Papua-Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Papuasi
Papuass Papuasi (cēlies no — ‘sprogains’) ir cilšu grupa, kas dzīvo Jaungvinejā, kā arī citās Melanēzijas salās un runā papuasu valodās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Papuasi · Redzēt vairāk »
Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Jaungvineja un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Portmorsbi
Portmorsbi ir Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Portmorsbi · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Jaungvineja un Putni · Redzēt vairāk »
Rietumpapua
Rietumpapua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar autonomu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Rietumpapua · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Sala · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Jaungvineja un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Savanna
Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Savanna · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Taurs · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Jaungvineja un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Tokpisins
Tokpisins (Tok Pisin), Jaungvinejas pidžins jeb neomelanēziešu valoda ir kreoliskā valoda, kurā runā viscaur Papua-Jaungvinejā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Tokpisins · Redzēt vairāk »
Torresa šaurums
Torresa šaurums ir ap plats jūras šaurums, kas atdala Austrāliju no Jaungvinejas salas un savieno Indijas okeānam piederīgo Arafuru jūru ar Klusajam okeānam piederīgo Koraļļu jūru.
Jaunums!!: Jaungvineja un Torresa šaurums · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Jaunums!!: Jaungvineja un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecupe
Vecupes Aļaskā Vecupe ir ezera vai attekas veids, kas rodas tad, kad upes meandrs dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes.
Jaunums!!: Jaungvineja un Vecupe · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zivis · Redzēt vairāk »
1. decembris
1.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1. decembris · Redzēt vairāk »
1. maijs
1.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1. maijs · Redzēt vairāk »
1. oktobris
1.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1. oktobris · Redzēt vairāk »
1545. gads
1545.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1545. gads · Redzēt vairāk »
16. septembris
16.
Jaunums!!: Jaungvineja un 16. septembris · Redzēt vairāk »
1600. gads
1600.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1600. gads · Redzēt vairāk »
1623. gads
1623.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1623. gads · Redzēt vairāk »
1828. gads
1828.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1828. gads · Redzēt vairāk »
1883. gads
1883.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1883. gads · Redzēt vairāk »
1884. gads
1884.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1884. gads · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1959. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Jaungvineja un 1969. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Jaungvineja un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: Jaungvineja un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Jaungvineja un 2003. gads · Redzēt vairāk »
4. augusts
4.
Jaunums!!: Jaungvineja un 4. augusts · Redzēt vairāk »
5. aprīlis
5.
Jaunums!!: Jaungvineja un 5. aprīlis · Redzēt vairāk »
