Atvērt Google MapsSatura rādītājs
102 attiecības: Abinieki, Amazone, Amerikas Savienotās Valstis, Andi, Angļu valoda, Apūdeņošana, Apvienotā Karaliste, Augi, Austrālija, Austrālija (kontinents), Austronēziešu valodas, Čenderavasiha līcis, Āzija, Bali, Banāni, Batāte, Cukurniedres, Džaja, Džajapura, Džakarta, Dienvidaustrumāzija, Doberai pussala, Donna Striklenda, Ekosistēma, Elhaida Dani, Endēms, Globālā sasilšana, Grenlande, Himalaji, Indonēziešu valoda, Indonēzija, Japāna, Jaunbritānija, Java (sala), Kanibālisms, Kolokāzija, Kontinents, Koraļļi, Kukaiņi, Kvīnslenda, Kvieši, Lauksaimniecība, Ledājs, Lopkopība, Malajiešu valoda, Mangroves, Manokvari, Maokes kalni, Meandrs, Melanēzija, ... Izvērst indekss (52 vairāk) »
- Indonēzijas salas
- Klusā okeāna salas
- Papua-Jaungvinejas salas
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Skatīt Jaungvineja un Abinieki
Amazone
Amazone jeb Amazonasa ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā).
Skatīt Jaungvineja un Amazone
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Jaungvineja un Amerikas Savienotās Valstis
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Skatīt Jaungvineja un Andi
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Jaungvineja un Angļu valoda
Apūdeņošana
Horizontālās virzības apūdeņošanas sistēma apvienojumā ar smidzinātājiem Apūdeņošana jeb irigācija ir lauksaimniecības tehnoloģija, kuras būtība ir ūdens pievadīšana laukiem no iekšējām ūdenstilpēm (parasti upēm vai ezeriem), lai nodrošinātu augāju attīstību.
Skatīt Jaungvineja un Apūdeņošana
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Jaungvineja un Apvienotā Karaliste
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Jaungvineja un Augi
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Jaungvineja un Austrālija
Austrālija (kontinents)
Austrālija ir 7 686 850 kvadrātkilometrus liels kontinents uz Indoaustrālijas plātnes.
Skatīt Jaungvineja un Austrālija (kontinents)
Austronēziešu valodas
Austronēziešu valodas ir valodu saime, kas izplatīta galvenokārt Dienvidaustrumāzijā un Okeānijā.
Skatīt Jaungvineja un Austronēziešu valodas
Čenderavasiha līcis
Čenderavasiha līcis (— ‘paradīzes putna līcis’), arī Sareras līcis (Teluk Sarera), agrāk — Gēlvinka līcis, ir plašs jūras līcis Jaungvinejas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Skatīt Jaungvineja un Čenderavasiha līcis
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Jaungvineja un Āzija
Bali
Bali sala ir sala Indonēzijā.
Skatīt Jaungvineja un Bali
Banāni
Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.
Skatīt Jaungvineja un Banāni
Batāte
Batāte jeb saldais kartupelis (Ipomoea batatas) ir tīteņu dzimtas augs.
Skatīt Jaungvineja un Batāte
Cukurniedres
Cukurniedres (Saccharum) ir graudzāļu dzimtas augi, kurus kultivē, lai iegūtu to sulu, no kuras savukārt iegūst cukuru.
Skatīt Jaungvineja un Cukurniedres
Džaja
Džaja (— ‘Uzvaras kalns’), agrāk — Karstensa piramīda, ir kalns Indonēzijas austrumos, Jaungvinejas salas un visas Okeānijas augstākā virsotne.
Skatīt Jaungvineja un Džaja
Džajapura
Džajapuras pilsēta ir pilsēta Indonēzijā, Papua provinces galvaspilsēta.
Skatīt Jaungvineja un Džajapura
Džakarta
Džakarta ir Indonēzijas galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.
Skatīt Jaungvineja un Džakarta
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Jaungvineja un Dienvidaustrumāzija
Doberai pussala
Doberai pussala, bieži dēvēta arī par Putna Galvas pussalu pēc tās silueta kartē, ir liela pussala Jaungvinejas salas ziemeļrietumos.
Skatīt Jaungvineja un Doberai pussala
Donna Striklenda
Donna Teo Striklenda (dzimusi) ir Kanādas fiziķe un universitātes profesore.
Skatīt Jaungvineja un Donna Striklenda
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Skatīt Jaungvineja un Ekosistēma
Elhaida Dani
Elhaida Dani (dzimusi Škodrā) ir albāņu dziedātāja.
Skatīt Jaungvineja un Elhaida Dani
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Skatīt Jaungvineja un Endēms
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Skatīt Jaungvineja un Globālā sasilšana
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Jaungvineja un Grenlande
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Skatīt Jaungvineja un Himalaji
Indonēziešu valoda
Indonēziešu valoda ir Indonēzijas oficiālā valoda.
Skatīt Jaungvineja un Indonēziešu valoda
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Jaungvineja un Indonēzija
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Jaungvineja un Japāna
Jaunbritānija
Jaunbritānija ir lielākā sala Bismarka arhipelāgā un otra lielākā sala Papua-Jaungvinejā.
Skatīt Jaungvineja un Jaunbritānija
Java (sala)
Java ir sala, Indonēzijas Republikas daļa, kurā mitinās aptuveni puse Indonēzijas iedzīvotāju, un tā dominē valstī politiski un ekonomiski.
Skatīt Jaungvineja un Java (sala)
Kanibālisms
Brazīlijas džungļu kanibāli, 1557. gada gravīra Kanibālisms ir situācija, kad vienas dzīvnieku sugas pārstāvji ēd savas sugas pārstāvjus.
Skatīt Jaungvineja un Kanibālisms
Kolokāzija
Ēdamā kolokāzija (Colocasia esculenta) jeb ziloņa ausis ir daudzgadīgs kallu dzimtas tropu lakstaugs.
Skatīt Jaungvineja un Kolokāzija
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Skatīt Jaungvineja un Kontinents
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Skatīt Jaungvineja un Koraļļi
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Jaungvineja un Kukaiņi
Kvīnslenda
Kvīnslenda (— ‘Karalienes zeme’) ir viens no Austrālijas štatiem, kurš atrodas valsts ziemeļaustrumos.
Skatīt Jaungvineja un Kvīnslenda
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Skatīt Jaungvineja un Kvieši
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Jaungvineja un Lauksaimniecība
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Jaungvineja un Ledājs
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Skatīt Jaungvineja un Lopkopība
Malajiešu valoda
Malajiešu valoda (Bahasa Melayu) ir austronēziešu valodu saimes makrovaloda, ko galvenokārt prot malajieši.
Skatīt Jaungvineja un Malajiešu valoda
Mangroves
Mangrovju izplatība Mangrovju mežs Indonēzijas salā Bali Mangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm.
Skatīt Jaungvineja un Mangroves
Manokvari
Manokvari ir pilsēta Indonēzijā, Rietumpapuas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Skatīt Jaungvineja un Manokvari
Maokes kalni
Maokes kalni (— ‘Sniegotie kaln’) ir kalnu grēda Jaungvinejas salas rietumdaļā.
Skatīt Jaungvineja un Maokes kalni
Meandrs
Upes shematisks attēlojums ar meandriem Meandrs ir upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto pusi, bet apakšējai daļai — uz ieliekto pusi.
Skatīt Jaungvineja un Meandrs
Melanēzija
Melanēzija. Tradicionālais Melanēzijas kodols iekrāsots tumši zaļš, gaišāk zaļā krāsā — perifērā zona Melanēzija ( — ‘melns’, — ‘sala’) ir reģions Klusā okeāna rietumu daļā.
Skatīt Jaungvineja un Melanēzija
Merauke
Merauke ir pilsēta Indonēzijā, Dienvidpapuas provinces faktiskā galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Jaungvineja un Merauke
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt Jaungvineja un Nīderlande
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Skatīt Jaungvineja un Neolīts
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Jaungvineja un Olbaltumvielas
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Jaungvineja un Padomju Savienība
Papua
Papua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar autonomu statusu.
Skatīt Jaungvineja un Papua
Papua-Jaungvineja
Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā.
Skatīt Jaungvineja un Papua-Jaungvineja
Papuasi
Papuass Papuasi (cēlies no — ‘sprogains’) ir cilšu grupa, kas dzīvo Jaungvinejā, kā arī citās Melanēzijas salās un runā papuasu valodās.
Skatīt Jaungvineja un Papuasi
Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973.
Skatīt Jaungvineja un Paradīzes putnu dzimta
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Skatīt Jaungvineja un Pasaules okeāns
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Jaungvineja un Pirmais pasaules karš
Portmorsbi
Portmorsbi ir Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Jaungvineja un Portmorsbi
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Jaungvineja un Putni
Rietumpapua
Rietumpapua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar autonomu statusu.
Skatīt Jaungvineja un Rietumpapua
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Skatīt Jaungvineja un Sala
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Skatīt Jaungvineja un Sauszeme
Savanna
Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.
Skatīt Jaungvineja un Savanna
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Skatīt Jaungvineja un Tauriņi
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Skatīt Jaungvineja un Taurs
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Skatīt Jaungvineja un Tautu Savienība
Tokpisins
Tokpisins (Tok Pisin), Jaungvinejas pidžins jeb neomelanēziešu valoda ir kreoliskā valoda, kurā runā viscaur Papua-Jaungvinejā.
Skatīt Jaungvineja un Tokpisins
Torresa šaurums
Torresa šaurums ir ap plats jūras šaurums, kas atdala Austrāliju no Jaungvinejas salas un savieno Indijas okeānam piederīgo Arafuru jūru ar Klusajam okeānam piederīgo Koraļļu jūru.
Skatīt Jaungvineja un Torresa šaurums
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Skatīt Jaungvineja un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Jaungvineja un Vācija
Vecupe
Vecupes Aļaskā Vecupe ir ezera vai attekas veids, kas rodas tad, kad upes meandrs dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes.
Skatīt Jaungvineja un Vecupe
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Jaungvineja un Zīdītāji
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Jaungvineja un Zeme
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Skatīt Jaungvineja un Zemestrīce
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Jaungvineja un Zivis
1. decembris
1.
Skatīt Jaungvineja un 1. decembris
1. maijs
1.
Skatīt Jaungvineja un 1. maijs
1. oktobris
1.
Skatīt Jaungvineja un 1. oktobris
1545. gads
1545.
Skatīt Jaungvineja un 1545. gads
16. septembris
16.
Skatīt Jaungvineja un 16. septembris
1600. gads
1600.
Skatīt Jaungvineja un 1600. gads
1623. gads
1623.
Skatīt Jaungvineja un 1623. gads
1828. gads
1828.
Skatīt Jaungvineja un 1828. gads
1883. gads
1883.
Skatīt Jaungvineja un 1883. gads
1884. gads
1884.
Skatīt Jaungvineja un 1884. gads
1898. gads
1898.
Skatīt Jaungvineja un 1898. gads
1905. gads
1905.
Skatīt Jaungvineja un 1905. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Jaungvineja un 1920. gads
1938. gads
1938.
Skatīt Jaungvineja un 1938. gads
1942. gads
1942.
Skatīt Jaungvineja un 1942. gads
1949. gads
1949.
Skatīt Jaungvineja un 1949. gads
1959. gads
1959.
Skatīt Jaungvineja un 1959. gads
1969. gads
1969.
Skatīt Jaungvineja un 1969. gads
2000. gads
2000.
Skatīt Jaungvineja un 2000. gads
2001. gads
2001.
Skatīt Jaungvineja un 2001. gads
2003. gads
2003.
Skatīt Jaungvineja un 2003. gads
4. augusts
4.
Skatīt Jaungvineja un 4. augusts
5. aprīlis
5.
Skatīt Jaungvineja un 5. aprīlis
Skatīt arī
Indonēzijas salas
- Bali (province)
- Bantena
- Floresa
- Halmahera
- Jamdena
- Jaungvineja
- Java (sala)
- Komodo
- Lembata
- Lielās Zunda salas
- Lomboka
- Madura
- Misoola
- Morotai
- Rote
- Sulavesi
- Sumatra
- Sumba
- Sumbava
- Timora
- Vaigeo
- Zunda salas
Klusā okeāna salas
- Buru
- Jaungvineja
- Jaunzēlandes Ārējās salas
- Kunašira
- Lielās Zunda salas
- Lomboka
- Makvorija sala
- Melanēzija
- Morotai
- Norfolkas Sala
- Sahalīna
Papua-Jaungvinejas salas
- Bugenvila sala
- Jaunbritānija
- Jaungvineja
Zināms kā Iriāna, Jaungvinejas sala.