Jaša Heifecs un Rihards Vāgners

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Jaša Heifecs un Rihards Vāgners

Jaša Heifecs vs. Rihards Vāgners

Jaša Heifecs (Jascha Heifetz; dzimis, miris) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes vijolnieks. Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Aktieris

Aktieri ''Comédie-Française'' teātrī (1720) Aktieris vai aktrise ir persona, kas atveido lomu teātra izrādē, filmā, televīzijas vai radio iestudējumā vai citā dramatizējumā.

Aktieris un Jaša Heifecs · Aktieris un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Diriģēšana

Diriģēšana ir lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu iestudēšana un tā atskaņojuma vadīšana.

Diriģēšana un Jaša Heifecs · Diriģēšana un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Eiropa un Jaša Heifecs · Eiropa un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Fēlikss Mendelszons

Jakobs Ludvigs Fēlikss Mendelszons Bartoldi (dzimis Hamburgā, Vācijā, miris Leipcigā, Vācijā) bija vācu agrīnā romantisma komponists, pianists, ērģelnieks un diriģents.

Fēlikss Mendelszons un Jaša Heifecs · Fēlikss Mendelszons un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Komponists

Franču komponists Luiss Nikolass Klerambolts. Komponists ir persona, kas veido (komponē) mūzikas skaņdarbus, ko vēlāk izpilda mūziķi.

Jaša Heifecs un Komponists · Komponists un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Ludvigs van Bēthovens

Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770. gada 16. decembris Bonna - 1827. gada 26. marts Vīne) bija vācu klasiskās un agrīnā romantisma mūzikas komponists.

Jaša Heifecs un Ludvigs van Bēthovens · Ludvigs van Bēthovens un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaša Heifecs un Sanktpēterburga · Rihards Vāgners un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaša Heifecs un Vācija · Rihards Vāgners un Vācija · Redzēt vairāk »