Ātrāk nekā pārlūku!
112 attiecības: Akadēmijas iela (Jelgava), Alberts II (Rīga), Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Menšikovs, AMO Plant, Anna I, Arta Dumpe, Augusts III Saksis, Šauļi, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Baltijas landesvērs, Baltijas provinces, Bermontiāde, Cīrihe, Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807), Dienas Bizness, Driksa, Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gdaņska, Gothards Ketlers, Grobiņas pils, Hercoga Jēkaba laukums, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Jauns.lv, Jānis Stradiņš, Jūliuss Dērings, Jēkaba kanāls, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgava (stacija), Jelgava (viesnīca), Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas atbrīvošana (1919), Jelgavas cukurfabrika, Jelgavas Latviešu biedrība, Jelgavas pils, Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle, Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca, Jelgavas Universitāte, Karaspēka grupa "Vidus", Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts), Katoļu iela (Jelgava), Katrīna II Lielā, Kauja par Jelgavu (1944), ..., Kārlis Kristians Jozefs, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Krišjāņa Barona iela (Jelgava), Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Kurzemes ofensīva, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Latvija, Latvijas Banka, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Kredītbanka, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Vēstnesis, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lielā iela (Jelgava), Lielupe, Livonijas ordenis, Ludvigs Ernests, Luijs XVIII, Otrais Ziemeļu karš, Otrās koalīcijas karš (1799—1802), Padomju Savienība, Pasta iela (Jelgava), Pāvils I Romanovs, Pēteris Bīrons, Pēteris Bestuževs, Pēteris I, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas autobusu fabrika, Reformātu baznīca, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Saksijas Morics, Sarkanā armija, Septiņgadu karš, Staļingradas kauja, Staņislavs Poņatovskis, Svēte (upe), Tartu Universitāte, Trešās koalīcijas karš (1803—1806), Upmale (zeme), Uzvaras iela (Jelgava), Vaļņu iela (Jelgava), Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Vārpu iela (Jelgava), Vērmahts, Vecpilsētas iela (Jelgava), Viestura iela (Jelgava), Vilhelms fon Fermors, Vilhelms Ketlers, Zemgales bīskapija, Zemgales hercogiste, 17. gadsimts, 1812. gada karš, 1930. gadi. Izvērst indekss (62 vairāk) »
Akadēmijas iela (Jelgava)
Akadēmijas iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar bijušo Pētera akadēmijas (tagad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja) ēku un Pareizticīgo katedrāli, tālāk turpinās kā Zemgales prospekts līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Akadēmijas iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »
AMO Plant
AS AMO Plant bija Latvijas autobūves uzņēmums Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un AMO Plant · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Anna I · Redzēt vairāk »
Arta Dumpe
Arta Dumpe (dzimusi) ir latviešu tēlniece.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Arta Dumpe · Redzēt vairāk »
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Šauļi · Redzēt vairāk »
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ir Jelgavas vēstures un mākslas muzejs Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Cīrihe · Redzēt vairāk »
Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)
Napoleona un Aleksandra I tikšanās uz Nemunas upes pie Tilzītes (Ā. Roens, 1807). Karadarbības skartās valstis Eiropā (1806). Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) · Redzēt vairāk »
Dienas Bizness
"Dienas Bizness" ir Latvijā latviešu valodā iznākošs ekonomikas un uzņēmējdarbības laikraksts un ziņu interneta portāls.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Dienas Bizness · Redzēt vairāk »
Driksa
Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka. Jelgavā Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Driksa · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava
Elektrovilciens ER2T-7117 pienāk Cukurfabrikas pieturā Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava tika atklāta 1868. gadā un savieno Rīgu ar Jelgavu.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Hercoga Jēkaba laukums
Lielā iela pie Hercoga Jēkaba laukuma (2014). Jelgavas kultūras nams pie Krišjāņa Barona un Uzvaras ielu krustojuma. Hercoga Jēkaba laukuma aptuvenās kontūras 1917. gada kartē. Hercoga Jēkaba laukums ir Jelgavas galvenais laukums starp Lielo, Uzvaras un Krišjāņa Barona ielu.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Hercoga Jēkaba laukums · Redzēt vairāk »
IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki · Redzēt vairāk »
Jauns.lv
Jauns.lv ir Latvijas nacionālās izdevniecības SIA "Rīgas viļņi" veidots interneta portāls, kas ar sākotnējo nosaukumu kasjauns.lv darbojas kopš 2009.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jauns.lv · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jūliuss Dērings
Jūliuss Dērings (—) bija ievērojams vācbaltu gleznotājs un kultūras darbinieks, kas apvienoja vēlīnā romantisma tradīciju ar 19.gs.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jūliuss Dērings · Redzēt vairāk »
Jēkaba kanāls
Jelgavas pilsētas un pils plāns 1700. gada kartē. Jēkaba kanāls (''Jakobskanal'', oranžā krāsā) 1917. gada kartē. Tolaik aizbērtā daļa iezīmēta ar dzeltenu krāsu Jēkaba kanāls Jelgavas plānos parādījās pēc 1652.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jēkaba kanāls · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgava (stacija)
Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgava (stacija) · Redzēt vairāk »
Jelgava (viesnīca)
Viesnīca „Jelgava” ir četrzvaigžņu viesnīca Lielajā ielā 6, Jelgavā, Driksas krastā un Lielās ielas krustojumā ar Jāņa Čakstes bulvāri.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgava (viesnīca) · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jelgavas atbrīvošana (1919)
Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas atbrīvošana (1919) · Redzēt vairāk »
Jelgavas cukurfabrika
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas cukurfabrika · Redzēt vairāk »
Jelgavas Latviešu biedrība
Katoļu ielā 11. Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle Katedrāles ikonostass Jelgavas Sv.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca (2003). Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākā Jelgavas baznīca.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca · Redzēt vairāk »
Jelgavas Universitāte
Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas. Jelgavas Universitāte bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Jelgavas Universitāte · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Vidus"
Karaspēka grupa "Vidus" jeb armiju grupa "Centrs" bija viena no trim Vācijas izveidotajām armiju grupām, kas Otrā pasaules kara laikā veica iebrukumu Padomju Savienībā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Karaspēka grupa "Vidus" · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (''Ost-Preussen'') caur Baltijas valstīm (''Litauen, Lettland, Estland'') uz Ļeņingradu un Novgorodu. Karaspēka grupa „Ziemeļi” jeb Armiju grupa "Ziemeļi" bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
Katoļu iela (Jelgava)
Katoļu iela ir viena no Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar Jelgavas katoļu katedrāli, tālāk turpinās līdz Sudrabu Edžus ielai.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Katoļu iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kauja par Jelgavu (1944)
1944.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kauja par Jelgavu (1944) · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Krišjāņa Barona iela (Jelgava)
Krišjāņa Barona iela ir Jelgavas iela, kas sākas krustojumā ar Uzvaras ielu pie Hercoga Jēkaba laukuma un beidzas krustojumā ar Lielo ielu.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Krišjāņa Barona iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība · Redzēt vairāk »
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Banka
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Latvijas Banka · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Kredītbanka
Latvijas Kredītbankas pašreklāma 1937. gadā. Latvijas Kredītbanka bija 1935.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Latvijas Kredītbanka · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Latvijas neatkarības atjaunošana · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielā iela (Jelgava)
Lielā iela ir Jelgavas galvenā iela, kas sākas Pārlielupē kā Rīgas ielas turpinājums krustojumā ar Brīvības bulvāri, šķērso Lielupes un Driksas tiltus un pilsētas centru gar Hercoga Jēkaba laukumu, beidzoties krustojumā ar Dobeles šoseju.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Lielā iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Lielupe · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Ludvigs Ernests
Ludvigs Ernests (1718–1788) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Ludvigs Ernests · Redzēt vairāk »
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Otrās koalīcijas karš (1799—1802)
Napoleons vada uzbrukumu pāri Alpiem (Ž. L. Dāvids, 1800) Karadarbības skartās valstis Eiropā (1800) Otrās koalīcijas karš (1799—1802) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas Republiku.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Otrās koalīcijas karš (1799—1802) · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pasta iela (Jelgava)
Pasta iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Dobeles ielu, ved gar Jelgavas autoostu, tālāk turpinās līdz Stacijas ielai.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Pasta iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris Bestuževs
Pēteris Bestuževs-Rjumins (pēc 1720). Pēteris Bestuževs, kopš 1701.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Pēteris Bestuževs · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas autobusu fabrika
RAF logotips (iespējams, no RAF-251) Rīgas autobusu fabrika (RAF) bija Latvijas PSR mikroautobusu rūpnīca, viena no lielākajām Padomju Savienībā, kuras produkciju eksportēja uz daudzām jaunattīstības valstīm.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Rīgas autobusu fabrika · Redzēt vairāk »
Reformātu baznīca
Luīzei Šarlotei 17. gadsimtā, sagrauta 1944. gadā, nav atjaunota. Reformātu baznīca ir kristietības konfesija, kas izveidojusies Žana Kalvina un Ulriha Cvinglija mācību ietekmē 16.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Reformātu baznīca · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Svēte (upe)
Svēte ir upe Latvijā un Lietuvā, apmēram 2 km garumā Latvijas un Lietuvas robežupe, Lielupes kreisā pieteka.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Svēte (upe) · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Trešās koalīcijas karš (1803—1806)
Napoleons pēc uzvarētās Austerlicas kaujas (F. Žerārs, 1810). Karadarbības skartās valstis Eiropā (1803). Trešās koalīcijas karš (1803—1806) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Trešās koalīcijas karš (1803—1806) · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Uzvaras iela (Jelgava)
Uzvaras iela ir viena no Jelgavas ielām.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Uzvaras iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Vaļņu iela (Jelgava)
Vaļņu iela ir Jelgavas iela, kas izveidojusies pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas 19.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vaļņu iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vārpu iela (Jelgava)
Vārpu iela ir Jelgavas iela, kas izveidojusies pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas 19.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vārpu iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Vecpilsētas iela (Jelgava)
Vecpilsētas iela ir senās Jelgavas Lielās ielas daļa, kas saglabājusies lielā mērā neskarta pēc pilsētas sagraušanas 1944. gadā.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vecpilsētas iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Viestura iela (Jelgava)
Viestura iela ir Jelgavas iela, kas sākas krustojumā ar Dobeles ielu un beidzas krustojumā ar Kazarmes ielu, turpinoties kā Kārļa iela.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Viestura iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vilhelms fon Fermors · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1930. gadi
1930.
Jaunums!!: Jelgavas vēsture un 1930. gadi · Redzēt vairāk »
