135 attiecības: Aglona, Aleksandrs I Romanovs, Aloīzijs Gonzaga, Alsunga, Amerika, Amerikas Savienotās Valstis, Arhibīskaps, Austrija, Ņūorleāna, Baltijas provinces, Bīskaps, Birete (galvassega), Cēsis, Daugavpils, Džovanni Paolo Kampana, Drohičinas līgums, Evaņģēlijs, Evolūcijas teorija, Florida, Francija, Francisks, Frīdrihs II Lielais, Gavēšana, Georgs Elgers, Gothards Velings (sindiks), Gregors XIII, Gustavs II Ādolfs, Ignācijs no Lojolas, Ilūkste, Imperators, Inflantijas vaivadija, Jans Šadurskis, Jānis Augusts Hilzens, Jānis Stradiņš, Jelgava, Kalendāra nemieri Rīgā, Kalifornija, Kanāda, Karalis, Katrīna II Lielā, Klosteris, Kontrreformācija, Krievijas Impērija, Latgalīšu Kulturys Gazeta, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Lietuva, Livonija, ..., Livonijas karš, Ludzas trakts, Luterisms, Mainca, Manierisms, Mūks, Mērilenda, Mihaēls Rots, Misisipi (upe), Oto Šenkings, Pāvils III, Pjērs Teijārs de Šardēns, Pjotrs Skarga, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Potomaka, Prūsijas Karaliste, Protestantisms, Pušas katoļu baznīca, Pušas muiža, Rīga, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Franciska baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rēzeknes trakts, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Salvadora, Sansalvadora, Sigismunds III Vāsa, Skaistkalne, Spānija, Stefans Batorijs, Sutana, Universitāte, Vācija, Viļņas Universitāte, Vidzeme, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1582. gads, 1583. gads, 1585. gads, 1587. gads, 1591. gads, 1597. gads, 1606. gads, 1614. gads, 1619. gads, 1621. gads, 1629. gads, 1636. gads, 1666. gads, 1672. gads, 1684. gads, 1691. gads, 1692. gads, 1704. gads, 1710. gads, 1714. gads, 1723. gads, 1725. gads, 1733. gads, 1743. gads, 1744. gads, 1745. gads, 1753. gads, 1755. gads, 1764. gads, 1772. gads, 1773. gads, 1774. gads, 1788. gads, 1804. gads, 1810. gads, 1811. gads, 1814. gads, 1820. gads, 1861. gads, 1864. gads, 1948. gads, 1997. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (85 vairāk) »
Aglona
Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.
Jaunums!!: Jezuīti un Aglona · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Jezuīti un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aloīzijs Gonzaga
Aloīzijs (Luidži) Gonzaga ir Romas katoļu baznīcas svētais.
Jaunums!!: Jezuīti un Aloīzijs Gonzaga · Redzēt vairāk »
Alsunga
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.
Jaunums!!: Jezuīti un Alsunga · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Jezuīti un Amerika · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Jezuīti un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Jaunums!!: Jezuīti un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Jezuīti un Austrija · Redzēt vairāk »
Ņūorleāna
Ņūorleāna, arī Jaunorleāna (— ‘Jaunā Orleāna’), ir pilsēta Amerikas Savienoto Valstu dienvidos, nozīmīga ASV ostas pilsēta un lielākā pilsēta Luiziānas štatā.
Jaunums!!: Jezuīti un Ņūorleāna · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Jezuīti un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Jezuīti un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Birete (galvassega)
Priestera birete Kardināla birete Birete, saukta arī par bereti, ir tradicionāla katoļu latīņu rituāla garīdznieka galvassega.
Jaunums!!: Jezuīti un Birete (galvassega) · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jezuīti un Cēsis · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Jezuīti un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Džovanni Paolo Kampana
Džovanni Paolo Kampana (vai Campani,; 1540—1592) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris un diplomāts.
Jaunums!!: Jezuīti un Džovanni Paolo Kampana · Redzēt vairāk »
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Jaunums!!: Jezuīti un Drohičinas līgums · Redzēt vairāk »
Evaņģēlijs
Jāņa evaņģēlija fragments Evaņģēlijs (euangelion; eu- — ‘labā’, -angelion — ‘vēsts’) ir vēstījums par Jēzus Kristus un viņa apustuļu dzīvi, par cilvēku glābšanas ceļu caur Kristu.
Jaunums!!: Jezuīti un Evaņģēlijs · Redzēt vairāk »
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Jaunums!!: Jezuīti un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »
Florida
Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.
Jaunums!!: Jezuīti un Florida · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Jezuīti un Francija · Redzēt vairāk »
Francisks
Francisks (dzimis; pilsoniskais vārds — Horhe Mario Bergoljo (Jorge Mario Bergoglio)) ir 266.
Jaunums!!: Jezuīti un Francisks · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Jezuīti un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Gavēšana
Gavēšana jeb badošanās ir apzināta pilnīga vai daļēja atturēšanās no dažādu ēdienu un dzērienu lietošanas uzturā.
Jaunums!!: Jezuīti un Gavēšana · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: Jezuīti un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Gothards Velings (sindiks)
Gothards Velings (1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks.
Jaunums!!: Jezuīti un Gothards Velings (sindiks) · Redzēt vairāk »
Gregors XIII
Pāvests Gregors XIII vai Gregorijs XIII (dzimis Ugo Bonkompanji, miris) no līdz savai nāvei bija 226.
Jaunums!!: Jezuīti un Gregors XIII · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Jezuīti un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Ignācijs no Lojolas
Svētais Ignācijs no Lojolas (dzimis 1491. gadā, miris) bija basku izcelsmes katoļu garīdznieks, Jezuītu ordeņa dibinātājs un tā pirmais ģenerālpriekšnieks.
Jaunums!!: Jezuīti un Ignācijs no Lojolas · Redzēt vairāk »
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Jaunums!!: Jezuīti un Ilūkste · Redzēt vairāk »
Imperators
Oktaviānu imperatora statuss atbilst monarha statusam Imperators ( — 'pavēlnieks'), sieviešu dzimtē imperatore, ir impērijā valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Jezuīti un Imperators · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Jezuīti un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jans Šadurskis
Jans Šadurskis (miris) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.
Jaunums!!: Jezuīti un Jans Šadurskis · Redzēt vairāk »
Jānis Augusts Hilzens
Jānis (Jans) Augusts Hilzens (dzimis 1702. gadā, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales (Inflantijas vaivadijas) muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.
Jaunums!!: Jezuīti un Jānis Augusts Hilzens · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Jezuīti un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jezuīti un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Jezuīti un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Jezuīti un Kalifornija · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Jezuīti un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Jezuīti un Karalis · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Jezuīti un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Jaunums!!: Jezuīti un Klosteris · Redzēt vairāk »
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Jaunums!!: Jezuīti un Kontrreformācija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Jezuīti un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latgalīšu Kulturys Gazeta
Latgalīšu Kulturys Gazeta (LaKuGa; no latgaliešu valodas — 'Latgaliešu kultūras avīze') ir 2007.
Jaunums!!: Jezuīti un Latgalīšu Kulturys Gazeta · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Jezuīti un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jezuīti un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Jezuīti un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Jezuīti un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Jezuīti un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Jezuīti un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Jezuīti un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Jaunums!!: Jezuīti un Ludzas trakts · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Jezuīti un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mainca
Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Jezuīti un Mainca · Redzēt vairāk »
Manierisms
Pontormo glezna "Noņemšana no krusta" Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515.
Jaunums!!: Jezuīti un Manierisms · Redzēt vairāk »
Mūks
Antonijs Lielais — mūku dzīves pamatlicējs Mūks (no (monahos) — 'vientuļnieks'), kā arī mūķene ir reliģiskas organizācijas loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētisku dzīves veidu mūku biedrībā vai vientulībā, ievērojot attiecīgās organizācijas noteikumus un atsakoties no pasaulīgās dzīves.
Jaunums!!: Jezuīti un Mūks · Redzēt vairāk »
Mērilenda
Mērilenda ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas austrumu krastā.
Jaunums!!: Jezuīti un Mērilenda · Redzēt vairāk »
Mihaēls Rots
Mihaēls Rots (arī Miķelis Rots; dzimis, miris) bija latgaliešu rakstnieks, tulkotājs, katoļu garīdznieks, misionārs.
Jaunums!!: Jezuīti un Mihaēls Rots · Redzēt vairāk »
Misisipi (upe)
Misisipi (no odžibvu valodas misi-ziibi — ‘lielā upe’) ir upe Amerikas Savienoto Valstu centrālajā daļā starp Klinšu kalniem un Apalačiem.
Jaunums!!: Jezuīti un Misisipi (upe) · Redzēt vairāk »
Oto Šenkings
Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.
Jaunums!!: Jezuīti un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »
Pāvils III
Pāvests Pāvils III (dzimis, miris), īstajā vārdā Alesandro Farnēze (Alessandro Farnese), bija Romas pāvests no līdz.
Jaunums!!: Jezuīti un Pāvils III · Redzēt vairāk »
Pjērs Teijārs de Šardēns
Pjērs Teijārs de Šardēns bija franču teologs un filozofs, domātājs un rakstnieks, jezuītu priesteris, pētnieks, paleontologs un ģeologs.
Jaunums!!: Jezuīti un Pjērs Teijārs de Šardēns · Redzēt vairāk »
Pjotrs Skarga
Pjotrs Skarga (dzimis, miris) bija jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācija līderiem, pirmais Viļņas universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem.
Jaunums!!: Jezuīti un Pjotrs Skarga · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Jezuīti un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Jezuīti un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Potomaka
Potomaka ir upe Amerikas Savienoto Valstu austrumos.
Jaunums!!: Jezuīti un Potomaka · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Jezuīti un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Jaunums!!: Jezuīti un Protestantisms · Redzēt vairāk »
Pušas katoļu baznīca
Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Jezuīti un Pušas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Pušas muiža
Pušas muiža un kapela 1797. gadā (no Broces kolekcijas). Pušas muiža ir agrāko muižas ēku un parka komplekss Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā.
Jaunums!!: Jezuīti un Pušas muiža · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jezuīti un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Jezuīti un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Franciska baznīca
Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca, kas atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Jezuīti un Rīgas Svētā Franciska baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Jezuīti un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Rēzeknes trakts
Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.
Jaunums!!: Jezuīti un Rēzeknes trakts · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Jezuīti un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Jezuīti un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Salvadora
Salvadora, oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā.
Jaunums!!: Jezuīti un Salvadora · Redzēt vairāk »
Sansalvadora
Sansalvadora ir Salvadoras galvaspilsēta.
Jaunums!!: Jezuīti un Sansalvadora · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Jezuīti un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Jezuīti un Skaistkalne · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Jezuīti un Spānija · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Jezuīti un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Sutana
Priesteris sutanā. Kardināla sutana. Sutana - ir Romas Katoļu baznīcas klerika tērps un priestera ikdienas tērps, ko lieto ārpus Svētajām Misēm.
Jaunums!!: Jezuīti un Sutana · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Jezuīti un Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Jezuīti un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Jezuīti un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Jezuīti un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Jezuīti un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.
Jaunums!!: Jezuīti un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Jezuīti un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Jezuīti un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1582. gads
1582.
Jaunums!!: Jezuīti un 1582. gads · Redzēt vairāk »
1583. gads
1583.
Jaunums!!: Jezuīti un 1583. gads · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Jezuīti un 1585. gads · Redzēt vairāk »
1587. gads
1587.
Jaunums!!: Jezuīti un 1587. gads · Redzēt vairāk »
1591. gads
1591.
Jaunums!!: Jezuīti un 1591. gads · Redzēt vairāk »
1597. gads
1597.
Jaunums!!: Jezuīti un 1597. gads · Redzēt vairāk »
1606. gads
1606.
Jaunums!!: Jezuīti un 1606. gads · Redzēt vairāk »
1614. gads
1614.
Jaunums!!: Jezuīti un 1614. gads · Redzēt vairāk »
1619. gads
1619.
Jaunums!!: Jezuīti un 1619. gads · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: Jezuīti un 1621. gads · Redzēt vairāk »
1629. gads
1629.
Jaunums!!: Jezuīti un 1629. gads · Redzēt vairāk »
1636. gads
1636.
Jaunums!!: Jezuīti un 1636. gads · Redzēt vairāk »
1666. gads
1666.
Jaunums!!: Jezuīti un 1666. gads · Redzēt vairāk »
1672. gads
1672.
Jaunums!!: Jezuīti un 1672. gads · Redzēt vairāk »
1684. gads
1684.
Jaunums!!: Jezuīti un 1684. gads · Redzēt vairāk »
1691. gads
1691.
Jaunums!!: Jezuīti un 1691. gads · Redzēt vairāk »
1692. gads
1692.
Jaunums!!: Jezuīti un 1692. gads · Redzēt vairāk »
1704. gads
1704.
Jaunums!!: Jezuīti un 1704. gads · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Jezuīti un 1710. gads · Redzēt vairāk »
1714. gads
1714.
Jaunums!!: Jezuīti un 1714. gads · Redzēt vairāk »
1723. gads
1723.
Jaunums!!: Jezuīti un 1723. gads · Redzēt vairāk »
1725. gads
1725.
Jaunums!!: Jezuīti un 1725. gads · Redzēt vairāk »
1733. gads
1733.
Jaunums!!: Jezuīti un 1733. gads · Redzēt vairāk »
1743. gads
1743.
Jaunums!!: Jezuīti un 1743. gads · Redzēt vairāk »
1744. gads
1744.
Jaunums!!: Jezuīti un 1744. gads · Redzēt vairāk »
1745. gads
1745.
Jaunums!!: Jezuīti un 1745. gads · Redzēt vairāk »
1753. gads
1753.
Jaunums!!: Jezuīti un 1753. gads · Redzēt vairāk »
1755. gads
1755.
Jaunums!!: Jezuīti un 1755. gads · Redzēt vairāk »
1764. gads
1764.
Jaunums!!: Jezuīti un 1764. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Jezuīti un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1773. gads
1773.
Jaunums!!: Jezuīti un 1773. gads · Redzēt vairāk »
1774. gads
1774.
Jaunums!!: Jezuīti un 1774. gads · Redzēt vairāk »
1788. gads
1788.
Jaunums!!: Jezuīti un 1788. gads · Redzēt vairāk »
1804. gads
1804.
Jaunums!!: Jezuīti un 1804. gads · Redzēt vairāk »
1810. gads
1810.
Jaunums!!: Jezuīti un 1810. gads · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: Jezuīti un 1811. gads · Redzēt vairāk »
1814. gads
1814.
Jaunums!!: Jezuīti un 1814. gads · Redzēt vairāk »
1820. gads
1820.
Jaunums!!: Jezuīti un 1820. gads · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Jezuīti un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: Jezuīti un 1864. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: Jezuīti un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Jezuīti un 1997. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Jezuīti un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jezuīts, Jezuītu ordenis, Jēzus Sadraudzība, Jēzus biedrība, Jēzus sadraudzība, Societas Jesu.