Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jumprava (Mežotnes pagasts) un Lieljumpravas muiža

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Jumprava (Mežotnes pagasts) un Lieljumpravas muiža

Jumprava (Mežotnes pagasts) vs. Lieljumpravas muiža

Jumprava (arī Jumpravas) ir ciems Bauskas novada Mežotnes pagastā Lielupes labajā krastā iepretim Ziedoņiem, pie autoceļa V1035 (Bauska—Mežotne—Bērzu skola). Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.

Līdzības starp Jumprava (Mežotnes pagasts) un Lieljumpravas muiža

Jumprava (Mežotnes pagasts) un Lieljumpravas muiža ir 8 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Cisterciešu ordenis, Dobene, Kokneses pils, Romas pāvests, Upmale (zeme), Zemgale (valsts).

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Alberts II (Rīga) un Jumprava (Mežotnes pagasts) · Alberts II (Rīga) un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Aleksandrs IV

Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.

Aleksandrs IV un Jumprava (Mežotnes pagasts) · Aleksandrs IV un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Cisterciešu ordenis un Jumprava (Mežotnes pagasts) · Cisterciešu ordenis un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Dobene

E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Dobene un Jumprava (Mežotnes pagasts) · Dobene un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jumprava (Mežotnes pagasts) un Kokneses pils · Kokneses pils un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jumprava (Mežotnes pagasts) un Romas pāvests · Lieljumpravas muiža un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jumprava (Mežotnes pagasts) un Upmale (zeme) · Lieljumpravas muiža un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jumprava (Mežotnes pagasts) un Zemgale (valsts) · Lieljumpravas muiža un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Jumprava (Mežotnes pagasts) un Lieljumpravas muiža

Jumprava (Mežotnes pagasts) ir 22 attiecības, bet Lieljumpravas muiža ir 36. Tā kā viņi ir kopīgs 8, Jaccard indekss ir 13.79% = 8 / (22 + 36).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Jumprava (Mežotnes pagasts) un Lieljumpravas muiža. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »