Satura rādītājs
44 attiecības: Amonjaks, Asteroīds, Asteroīdu josla, Astronomisks objekts, Astronoms, Atmosfēra, Baricentrs, Brūnais punduris, Eiropa (pavadonis), Etāns, Galileo Galilejs, Gāzu planēta, Gravitācija, Habla kosmiskais teleskops, Hēlijs, Juno (starpplanētu zonde), Jupitera pavadoņi, Jupiters (mitoloģija), Karstie jupiteri, Kelvins, Magnētiskais lauks, Marss (planēta), Masa, Mēness, Merkurs (planēta), Metāns, Neptūns (planēta), Observatorija, Okeāns, Orbīta, Orbitālā observatorija, Paātrinājums, Paskāls, Planēta, Romiešu mitoloģija, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Spiediens, Starpplanētu zonde, Temperatūra, Urāns (planēta), Venera (planēta), Zeme.
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Jupiters (planēta) un Amonjaks
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Skatīt Jupiters (planēta) un Asteroīds
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Skatīt Jupiters (planēta) un Asteroīdu josla
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Skatīt Jupiters (planēta) un Astronomisks objekts
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Skatīt Jupiters (planēta) un Astronoms
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Jupiters (planēta) un Atmosfēra
Baricentrs
Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.
Skatīt Jupiters (planēta) un Baricentrs
Brūnais punduris
L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.
Skatīt Jupiters (planēta) un Brūnais punduris
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Skatīt Jupiters (planēta) un Eiropa (pavadonis)
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Skatīt Jupiters (planēta) un Etāns
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Skatīt Jupiters (planēta) un Galileo Galilejs
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Skatīt Jupiters (planēta) un Gāzu planēta
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Jupiters (planēta) un Gravitācija
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Skatīt Jupiters (planēta) un Habla kosmiskais teleskops
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Jupiters (planēta) un Hēlijs
Juno (starpplanētu zonde)
Juno (no Junona) ir NASA starpplanētu zonde Jupitera pētījumiem.
Skatīt Jupiters (planēta) un Juno (starpplanētu zonde)
Jupitera pavadoņi
Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.
Skatīt Jupiters (planēta) un Jupitera pavadoņi
Jupiters (mitoloģija)
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.
Skatīt Jupiters (planēta) un Jupiters (mitoloģija)
Karstie jupiteri
Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.
Skatīt Jupiters (planēta) un Karstie jupiteri
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Jupiters (planēta) un Kelvins
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Skatīt Jupiters (planēta) un Magnētiskais lauks
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Jupiters (planēta) un Marss (planēta)
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Jupiters (planēta) un Masa
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Jupiters (planēta) un Mēness
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Skatīt Jupiters (planēta) un Merkurs (planēta)
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Skatīt Jupiters (planēta) un Metāns
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Jupiters (planēta) un Neptūns (planēta)
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Skatīt Jupiters (planēta) un Observatorija
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Jupiters (planēta) un Okeāns
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Jupiters (planēta) un Orbīta
Orbitālā observatorija
Orbitālās observatorijas attēlojums. Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot"), pazīstama arī kā kosmiskā observatorija jeb vienkārši kā kosmiskais teleskops, ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas galvenokārt paredzēts dažādu astronomisko objektu novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.
Skatīt Jupiters (planēta) un Orbitālā observatorija
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Skatīt Jupiters (planēta) un Paātrinājums
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Jupiters (planēta) un Paskāls
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Jupiters (planēta) un Planēta
Romiešu mitoloģija
Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.
Skatīt Jupiters (planēta) un Romiešu mitoloģija
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Jupiters (planēta) un Saturns (planēta)
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Jupiters (planēta) un Saule
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Jupiters (planēta) un Saules sistēma
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Jupiters (planēta) un Spiediens
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Skatīt Jupiters (planēta) un Starpplanētu zonde
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Jupiters (planēta) un Temperatūra
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Skatīt Jupiters (planēta) un Urāns (planēta)
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Skatīt Jupiters (planēta) un Venera (planēta)
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Jupiters (planēta) un Zeme