Satura rādītājs
60 attiecības: Anna Ābele, Ļeņina ordenis, Ļeņina prēmija, Baltu valodas, Brāļu draudze, Daugavpils Universitāte, Gotu valoda, Grieķu valoda, Harkiva, Harkivas Universitāte, Hermanis Enzeliņš, Homērs, Indoeiropiešu valodas, Izloksne, Jaunā Gaita, Kauguru pagasts, Kārlis Mīlenbahs, Koknese, Kurzeme, Latīņu valoda, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Vēstnesis, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lūcijs Endzelīns, Līvija Endzelīna, Lettonia, Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, Lietuviešu valoda, Nacionālā enciklopēdija, Odiseja, Otrais pasaules karš, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Pēteris Šmits, Priedēklis, Prievārds, PSRS Zinātņu akadēmija, Raiņa kapi, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Sennorvēģu valoda, Senprūšu valoda, Slāvu valodas, Tacits, Tartu Universitāte, Tēvzemes balva, ... Izvērst indekss (10 vairāk) »
- Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie
- Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie
- Baltisti
- Latvijas Universitātes darbinieki
- Latvijas valodnieki
Anna Ābele
Anna Alīde Ābele (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece.
Skatīt Jānis Endzelīns un Anna Ābele
Ļeņina ordenis
Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam) Ļeņina ordenis bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991).
Skatīt Jānis Endzelīns un Ļeņina ordenis
Ļeņina prēmija
Ļeņina prēmijas medaļa Ļeņina prēmija bija viena no nozīmīgākajām balvām Padomju Savienībā.
Skatīt Jānis Endzelīns un Ļeņina prēmija
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Jānis Endzelīns un Baltu valodas
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Skatīt Jānis Endzelīns un Brāļu draudze
Daugavpils Universitāte
Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Universitāte (saīsināti DU) ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, vienīgā universitāte Latgalē.
Skatīt Jānis Endzelīns un Daugavpils Universitāte
Gotu valoda
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.
Skatīt Jānis Endzelīns un Gotu valoda
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Jānis Endzelīns un Grieķu valoda
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Skatīt Jānis Endzelīns un Harkiva
Harkivas Universitāte
Harkivas Universitātes ēkas Brīvības laukumā (2009). Harkivas Ķeizariskās Universitātes ēkas Universitātes ielā (ap 1900). Harkivas V. Karazina Nacionālā universitāte ir otrā vecākā (dibināta 1805. gadā) Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661. gadā).
Skatīt Jānis Endzelīns un Harkivas Universitāte
Hermanis Enzeliņš
Hermanis Enzeliņš ( —) bija Latvijas sabiedrisks darbinieks un politiķis.
Skatīt Jānis Endzelīns un Hermanis Enzeliņš
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Skatīt Jānis Endzelīns un Homērs
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Jānis Endzelīns un Indoeiropiešu valodas
Izloksne
2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.
Skatīt Jānis Endzelīns un Izloksne
Jaunā Gaita
"Jaunā Gaita" ir 1955.
Skatīt Jānis Endzelīns un Jaunā Gaita
Kauguru pagasts
Kauguru pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Jānis Endzelīns un Kauguru pagasts
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Skatīt Jānis Endzelīns un Kārlis Mīlenbahs
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Jānis Endzelīns un Koknese
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Jānis Endzelīns un Kurzeme
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Jānis Endzelīns un Latīņu valoda
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latgale
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latviešu valoda
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Centrālās padomes memorands
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Universitāte
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts
LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta latviešu valodas funkcionēšanu, latviešu valodu vēsturiskā un areālā skatījumā, latviešu valodas leksiku (tostarp vietvārdus un personvārdus), latviešu valodas gramatiku un tās mūsdienu sociolingvistisko situāciju.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Vēstnesis
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Zinātņu akadēmija
Lūcijs Endzelīns
Vladimirs Petrovs, Milda Lauberte, Lūcijs Endzelīns. Lūcijs Endzelīns (1909–1981) bija latviešu korespondencšaha lielmeistars, Austrālijas šaha čempions (1961).
Skatīt Jānis Endzelīns un Lūcijs Endzelīns
Līvija Endzelīna
Līvija Endzelīna (1927–2008) bija latviešu gleznotāja, izcila kluso dabu meistare.
Skatīt Jānis Endzelīns un Līvija Endzelīna
Lettonia
Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.
Skatīt Jānis Endzelīns un Lettonia
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis ir Lietuvas prezidenta apbalvojums, kas tika izveidots, godinot Lietuvas pilsoņus par sasniegumiem sabiedrības un valsts labā.
Skatīt Jānis Endzelīns un Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Jānis Endzelīns un Lietuviešu valoda
Nacionālā enciklopēdija
Nacionālā enciklopēdija ir universāla enciklopēdija latviešu valodā.
Skatīt Jānis Endzelīns un Nacionālā enciklopēdija
Odiseja
Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas “Odiseja” (Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām.
Skatīt Jānis Endzelīns un Odiseja
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Jānis Endzelīns un Otrais pasaules karš
Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Skatīt Jānis Endzelīns un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Skatīt Jānis Endzelīns un Pēteris Šmits
Priedēklis
Priedēklis jeb prefikss (no — 'pirms' un fīgō — 'piestiprinu') ir afikss, ko pievieno pirms vārda saknes.
Skatīt Jānis Endzelīns un Priedēklis
Prievārds
Prievārds jeb prepozīcija (cēlies no — ‘nolikt priekšā’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Skatīt Jānis Endzelīns un Prievārds
PSRS Zinātņu akadēmija
PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.
Skatīt Jānis Endzelīns un PSRS Zinātņu akadēmija
Raiņa kapi
Raiņa kapa piemineklis Raiņa kapi (sākotnēji Rīgas Jaunie kapi) ir kapsēta Aizsaules ielā 1, Rīgā, Latvijā.
Skatīt Jānis Endzelīns un Raiņa kapi
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Skatīt Jānis Endzelīns un Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Skatīt Jānis Endzelīns un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Skatīt Jānis Endzelīns un Sennorvēģu valoda
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Skatīt Jānis Endzelīns un Senprūšu valoda
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Skatīt Jānis Endzelīns un Slāvu valodas
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Skatīt Jānis Endzelīns un Tacits
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Jānis Endzelīns un Tartu Universitāte
Tēvzemes balva
Tēvzemes balva bija Latvijas Republikas apbalvojums, kas tika piešķirts laikā no 1937.
Skatīt Jānis Endzelīns un Tēvzemes balva
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Skatīt Jānis Endzelīns un Toponīmija
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Skatīt Jānis Endzelīns un Triju Zvaigžņu ordenis
Tvnet.lv
tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.
Skatīt Jānis Endzelīns un Tvnet.lv
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Skatīt Jānis Endzelīns un Upsālas Universitāte
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Jānis Endzelīns un Valmiera
Valmieras apriņķa muižu nosaukumi
Valmieras apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Skatīt Jānis Endzelīns un Valmieras apriņķa muižu nosaukumi
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Skatīt Jānis Endzelīns un Valodniecība
Vītauta Dižā Universitāte
Vītauta Dižā Universitāte ir Lietuvas universitāte Kauņā.
Skatīt Jānis Endzelīns un Vītauta Dižā Universitāte
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Jānis Endzelīns un Vidzeme
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Jānis Endzelīns un Zemgale
Skatīt arī
Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie
- Antans Merķis
- Arvīds Sabonis
- Erdmons Simonaitis
- Jānis Endzelīns
- Kārlis Skalbe
- Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
- Mstislavs Rostropovičs
- Oto fon Hābsburgs
- Silvestrs Žukausks
- Stasis Raštiķis
- Tadeušs Mazoveckis
- Valērija Novodvorska
- Veslijs Klārks
- Virgīlijs Alekna
- Vītauts Bubnis
- Zviedrijas kroņprincese Viktorija
Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie
- Aleksandrs Gomeļskis
- Aleksandrs Kazancevs
- Aleksandrs Solžeņicins
- Aleksandrs Vasiļevskis
- Aleksejs Bogomolovs
- Alfons Noviks
- Andrijans Nikolajevs
- Anna Sakse
- Antss Lāneotss
- Arnolds Meri
- Augusts Englass
- Boriss Pugo
- Dmitrijs Jazovs
- Dziga Vertovs
- Džohars Dudajevs
- Eduards Berklavs
- Endels Pūseps
- Hazi Aslanovs
- Ivans Koņevs
- Jevgeņijs Patons
- Jukums Vācietis
- Jānis Bērziņš (militārpersona)
- Jānis Endzelīns
- Jūlijs Vanags
- Kerims Kerimovs
- Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)
- Leonīds Brežņevs
- Mihails Kalašņikovs
- Mirons Vovsi
- Nikolajs Nosovs
- Ovaness Bagramjans
- Oļegs Ivanovskis
- Rūdolfs Ābels
- Sarkanās Zvaigznes ordenis
- Sergejs Ahromejevs
- Sergejs Surovikins
- Valentīns Bondarenko
- Valērijs Bikovskis
- Vasilijs Grosmans
- Vasilijs Kononovs
- Vasilijs Čuikovs
- Vasiļs Bikavs
- Vladimirs Etušs
- Vladimirs Iļjušins
- Vladimirs Komarovs
- Voldemārs Dambergs
Baltisti
- Adalberts Becenbergers
- Aļģirds Greims
- Eduards Volters
- Ferdināns de Sosīrs
- Jons Basanavičs
- Jons Jablonskis
- Jānis Endzelīns
- Kazimirs Būga
- Kārlis Mīlenbahs
- Marija Gimbutiene
- Valdis Muktupāvels
- Vladimirs Toporovs
- Zigms Zinkevičs
Latvijas Universitātes darbinieki
- Andrejs Upīts
- Andris Ambainis
- Anita Ušacka
- Anna Bērzkalne
- Arnolds Spekke
- Augusts Kirhenšteins
- Augusts Malvess
- Baiba Broka (politiķe)
- Bruno Kalniņš
- Eižens Laube
- Emanuels Grinbergs
- Embriks Strands
- Emīlija Gudriniece
- Ernests Štālbergs
- Ernests Fogels
- Gustavs Vanags
- Ilmārs Poikāns
- Indulis Bērziņš
- Inese Lībiņa-Egnere
- Inese Vaidere
- Ineta Ziemele
- Ivars Ijabs
- Jānis Endzelīns
- Jānis Čakste
- Kārina Pētersone
- Kārlis Šteins
- Kārlis Balodis
- Kārlis Princis
- Kārlis Skalbe
- Lidija Liepiņa
- Makss Eberts
- Mārcis Auziņš
- Māris Purgailis
- Pauls Stradiņš
- Pauls Valdens
- Pēteris Zālīte
- Roberts Vipers
- Rūsiņš Mārtiņš Freivalds
- Tatjana Koķe
- Tatjana Ždanoka
- Uldis Ģērmanis
- Valdis Muktupāvels
- Vilhelms Purvītis
Latvijas valodnieki
- Atis Kronvalds
- Jānis Endzelīns
- Krišjānis Barons
- Kārlis Mīlenbahs
- Maksis Veinreihs
- Moriss Halle
- Velta Rūķe-Draviņa
- Zēligs Kalmanovičs