Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Jānis Endzelīns

Indekss Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Satura rādītājs

  1. 60 attiecības: Anna Ābele, Ļeņina ordenis, Ļeņina prēmija, Baltu valodas, Brāļu draudze, Daugavpils Universitāte, Gotu valoda, Grieķu valoda, Harkiva, Harkivas Universitāte, Hermanis Enzeliņš, Homērs, Indoeiropiešu valodas, Izloksne, Jaunā Gaita, Kauguru pagasts, Kārlis Mīlenbahs, Koknese, Kurzeme, Latīņu valoda, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Vēstnesis, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lūcijs Endzelīns, Līvija Endzelīna, Lettonia, Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, Lietuviešu valoda, Nacionālā enciklopēdija, Odiseja, Otrais pasaules karš, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Pēteris Šmits, Priedēklis, Prievārds, PSRS Zinātņu akadēmija, Raiņa kapi, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Sennorvēģu valoda, Senprūšu valoda, Slāvu valodas, Tacits, Tartu Universitāte, Tēvzemes balva, ... Izvērst indekss (10 vairāk) »

  2. Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie
  3. Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie
  4. Baltisti
  5. Latvijas Universitātes darbinieki
  6. Latvijas valodnieki

Anna Ābele

Anna Alīde Ābele (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece.

Skatīt Jānis Endzelīns un Anna Ābele

Ļeņina ordenis

Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam) Ļeņina ordenis bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991).

Skatīt Jānis Endzelīns un Ļeņina ordenis

Ļeņina prēmija

Ļeņina prēmijas medaļa Ļeņina prēmija bija viena no nozīmīgākajām balvām Padomju Savienībā.

Skatīt Jānis Endzelīns un Ļeņina prēmija

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Skatīt Jānis Endzelīns un Baltu valodas

Brāļu draudze

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Skatīt Jānis Endzelīns un Brāļu draudze

Daugavpils Universitāte

Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Universitāte (saīsināti DU) ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, vienīgā universitāte Latgalē.

Skatīt Jānis Endzelīns un Daugavpils Universitāte

Gotu valoda

Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.

Skatīt Jānis Endzelīns un Gotu valoda

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.

Skatīt Jānis Endzelīns un Grieķu valoda

Harkiva

Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.

Skatīt Jānis Endzelīns un Harkiva

Harkivas Universitāte

Harkivas Universitātes ēkas Brīvības laukumā (2009). Harkivas Ķeizariskās Universitātes ēkas Universitātes ielā (ap 1900). Harkivas V. Karazina Nacionālā universitāte ir otrā vecākā (dibināta 1805. gadā) Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661. gadā).

Skatīt Jānis Endzelīns un Harkivas Universitāte

Hermanis Enzeliņš

Hermanis Enzeliņš ( —) bija Latvijas sabiedrisks darbinieks un politiķis.

Skatīt Jānis Endzelīns un Hermanis Enzeliņš

Homērs

Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.

Skatīt Jānis Endzelīns un Homērs

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Skatīt Jānis Endzelīns un Indoeiropiešu valodas

Izloksne

2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.

Skatīt Jānis Endzelīns un Izloksne

Jaunā Gaita

"Jaunā Gaita" ir 1955.

Skatīt Jānis Endzelīns un Jaunā Gaita

Kauguru pagasts

Kauguru pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Jānis Endzelīns un Kauguru pagasts

Kārlis Mīlenbahs

K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Skatīt Jānis Endzelīns un Kārlis Mīlenbahs

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Skatīt Jānis Endzelīns un Koknese

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Jānis Endzelīns un Kurzeme

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Skatīt Jānis Endzelīns un Latīņu valoda

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latgale

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latvieši

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latviešu valoda

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Centrālās padomes memorands

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Universitāte

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts

LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta latviešu valodas funkcionēšanu, latviešu valodu vēsturiskā un areālā skatījumā, latviešu valodas leksiku (tostarp vietvārdus un personvārdus), latviešu valodas gramatiku un tās mūsdienu sociolingvistisko situāciju.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Vēstnesis

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Skatīt Jānis Endzelīns un Latvijas Zinātņu akadēmija

Lūcijs Endzelīns

Vladimirs Petrovs, Milda Lauberte, Lūcijs Endzelīns. Lūcijs Endzelīns (1909–1981) bija latviešu korespondencšaha lielmeistars, Austrālijas šaha čempions (1961).

Skatīt Jānis Endzelīns un Lūcijs Endzelīns

Līvija Endzelīna

Līvija Endzelīna (1927–2008) bija latviešu gleznotāja, izcila kluso dabu meistare.

Skatīt Jānis Endzelīns un Līvija Endzelīna

Lettonia

Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.

Skatīt Jānis Endzelīns un Lettonia

Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis

Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis ir Lietuvas prezidenta apbalvojums, kas tika izveidots, godinot Lietuvas pilsoņus par sasniegumiem sabiedrības un valsts labā.

Skatīt Jānis Endzelīns un Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Jānis Endzelīns un Lietuviešu valoda

Nacionālā enciklopēdija

Nacionālā enciklopēdija ir universāla enciklopēdija latviešu valodā.

Skatīt Jānis Endzelīns un Nacionālā enciklopēdija

Odiseja

Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas “Odiseja” (Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām.

Skatīt Jānis Endzelīns un Odiseja

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Jānis Endzelīns un Otrais pasaules karš

Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Skatīt Jānis Endzelīns un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Pēteris Šmits

Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.

Skatīt Jānis Endzelīns un Pēteris Šmits

Priedēklis

Priedēklis jeb prefikss (no — 'pirms' un fīgō — 'piestiprinu') ir afikss, ko pievieno pirms vārda saknes.

Skatīt Jānis Endzelīns un Priedēklis

Prievārds

Prievārds jeb prepozīcija (cēlies no  — ‘nolikt priekšā’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.

Skatīt Jānis Endzelīns un Prievārds

PSRS Zinātņu akadēmija

PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.

Skatīt Jānis Endzelīns un PSRS Zinātņu akadēmija

Raiņa kapi

Raiņa kapa piemineklis Raiņa kapi (sākotnēji Rīgas Jaunie kapi) ir kapsēta Aizsaules ielā 1, Rīgā, Latvijā.

Skatīt Jānis Endzelīns un Raiņa kapi

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Skatīt Jānis Endzelīns un Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Rīgas Valsts 1.

Skatīt Jānis Endzelīns un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Sennorvēģu valoda

Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.

Skatīt Jānis Endzelīns un Sennorvēģu valoda

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Skatīt Jānis Endzelīns un Senprūšu valoda

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Skatīt Jānis Endzelīns un Slāvu valodas

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Skatīt Jānis Endzelīns un Tacits

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Skatīt Jānis Endzelīns un Tartu Universitāte

Tēvzemes balva

Tēvzemes balva bija Latvijas Republikas apbalvojums, kas tika piešķirts laikā no 1937.

Skatīt Jānis Endzelīns un Tēvzemes balva

Toponīmija

Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.

Skatīt Jānis Endzelīns un Toponīmija

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Skatīt Jānis Endzelīns un Triju Zvaigžņu ordenis

Tvnet.lv

tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.

Skatīt Jānis Endzelīns un Tvnet.lv

Upsālas Universitāte

Upsālas Universitāte ir 1477.

Skatīt Jānis Endzelīns un Upsālas Universitāte

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Jānis Endzelīns un Valmiera

Valmieras apriņķa muižu nosaukumi

Valmieras apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Skatīt Jānis Endzelīns un Valmieras apriņķa muižu nosaukumi

Valodniecība

Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no  — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.

Skatīt Jānis Endzelīns un Valodniecība

Vītauta Dižā Universitāte

Vītauta Dižā Universitāte ir Lietuvas universitāte Kauņā.

Skatīt Jānis Endzelīns un Vītauta Dižā Universitāte

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Jānis Endzelīns un Vidzeme

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt Jānis Endzelīns un Zemgale

Skatīt arī

Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie

Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie

Baltisti

Latvijas Universitātes darbinieki

Latvijas valodnieki

, Toponīmija, Triju Zvaigžņu ordenis, Tvnet.lv, Upsālas Universitāte, Valmiera, Valmieras apriņķa muižu nosaukumi, Valodniecība, Vītauta Dižā Universitāte, Vidzeme, Zemgale.