86 attiecības: Ļubļina, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Baltkrievi, Baltkrievija, Baltu valodas, Bārta (zeme), Belovežas gārša, Boļeslavs I Drosmīgais, Boļeslavs V Kautrīgais, Bresta (Baltkrievija), Buga, Dainava (zeme), Daniels Romanovičs, Drahičina, Dregoviči, Durbes kauja, Dzūkija, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Grodņa, Grodņas apgabals, Igors Rurikovičs, Indoeiropiešu valodas, Jaroslavs Vladimirovičs, Karagūsteknis, Kazimirs I Atjaunotājs, Kazimirs II Taisnīgais, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Konstantinopole, Krakova, Kriviči, Kulma (zeme), Lešeks II Melnais, Lietuva, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Lukova, Mazovija, Mazovijas Konrāds, Mindaugs, Nameisis, Nareva, Navahrudaka, Nemuna, Pamede (zeme), Pinska, Poļesje, Poļi, ..., Podlases vojevodiste, Polija, Polijas Karaliste (1025—1385), Polijas kroņa zemes, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Prūsija (zeme), Prūsijas krusta kari, Pripete, Rietumbalti, Sejni, Sejnu apriņķis, Semba, Skomants, Sloņima, Sudava (zeme), Suvalkija, Suvalku apriņķis, Tautvils, Traidens, Tranaitis, Ukraiņi, Ukraina, Vavkaviska, Vācieši, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Vigru ezers, Vikints, Vilhelms no Modenas, Visla, Vladimirs Svjatoslavičs, Volīnija, Volīnijas apgabals, Volodimira, Ziemeļu krusta kari. Izvērst indekss (36 vairāk) »
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Jaunums!!: Jātvingi un Ļubļina · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Jātvingi un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Jātvingi un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Jātvingi un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Jātvingi un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Jaunums!!: Jātvingi un Bārta (zeme) · Redzēt vairāk »
Belovežas gārša
Belovežas gārša ir viens no pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem, iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Jātvingi un Belovežas gārša · Redzēt vairāk »
Boļeslavs I Drosmīgais
Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.
Jaunums!!: Jātvingi un Boļeslavs I Drosmīgais · Redzēt vairāk »
Boļeslavs V Kautrīgais
Boļeslavs V Kautrīgais (dzimis, miris) - Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1243.
Jaunums!!: Jātvingi un Boļeslavs V Kautrīgais · Redzēt vairāk »
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Jaunums!!: Jātvingi un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Jaunums!!: Jātvingi un Buga · Redzēt vairāk »
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Dainava (zeme) · Redzēt vairāk »
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »
Drahičina
Drahičina jeb Drogičina ir pilsēta un rajona centrs Baltkrievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Drahičina · Redzēt vairāk »
Dregoviči
Eiropas teritorija, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis Dregoviči (baltkrievu: дрыгавічы) ir austrumslāvu cilšu savienība, kas 9.—12.
Jaunums!!: Jātvingi un Dregoviči · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Jātvingi un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Jaunums!!: Jātvingi un Dzūkija · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Jātvingi un Grodņa · Redzēt vairāk »
Grodņas apgabals
Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Jātvingi un Grodņas apgabals · Redzēt vairāk »
Igors Rurikovičs
Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.
Jaunums!!: Jātvingi un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Jātvingi un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Jātvingi un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Karagūsteknis
Vācu karaspēks Otrā pasaules kara laikā saņem gūstā Padomju Savienības karavīru Karagūsteknis ir persona, parasti kaujinieks, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.
Jaunums!!: Jātvingi un Karagūsteknis · Redzēt vairāk »
Kazimirs I Atjaunotājs
Kazimirs I Atjaunotājs (dzimis, miris) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Jātvingi un Kazimirs I Atjaunotājs · Redzēt vairāk »
Kazimirs II Taisnīgais
Kazimirs II Taisnīgais (dzimis 1138. gadā, miris) - Polijas lielkņazs no 1177.
Jaunums!!: Jātvingi un Kazimirs II Taisnīgais · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Jātvingi un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Jātvingi un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Jātvingi un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Jātvingi un Krakova · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Jātvingi un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »
Lešeks II Melnais
Lešeks II Melnais (dzimis ap 1241. gadu, miris) - Polijas kņazs no 1279.
Jaunums!!: Jātvingi un Lešeks II Melnais · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lukova
Lukuva - pilsēta un gmina Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, uz dienvidiem no Sedlces.
Jaunums!!: Jātvingi un Lukova · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Jātvingi un Mazovija · Redzēt vairāk »
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jaunums!!: Jātvingi un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Jātvingi un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Jātvingi un Nameisis · Redzēt vairāk »
Nareva
Nareva (prūšu: Naura) — upe Baltkrievijā un Polijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Nareva · Redzēt vairāk »
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Jātvingi un Navahrudaka · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Jātvingi un Nemuna · Redzēt vairāk »
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »
Pinska
Pinska ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Pinska · Redzēt vairāk »
Poļesje
Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Jaunums!!: Jātvingi un Poļesje · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Jātvingi un Poļi · Redzēt vairāk »
Podlases vojevodiste
Podlases vojevodiste jeb Podlahijas vojevodiste (Województwo podlaskie) ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Podlases vojevodiste · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1025—1385)
Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.
Jaunums!!: Jātvingi un Polijas Karaliste (1025—1385) · Redzēt vairāk »
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Jaunums!!: Jātvingi un Polijas kroņa zemes · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Jātvingi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jaunums!!: Jātvingi un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Jātvingi un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Jaunums!!: Jātvingi un Pripete · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Jātvingi un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Sejni
Sejni — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Suvalkiem.
Jaunums!!: Jātvingi un Sejni · Redzēt vairāk »
Sejnu apriņķis
Sejnu apriņķis ir apriņķis Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Sejnu apriņķis · Redzēt vairāk »
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Semba · Redzēt vairāk »
Skomants
Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).
Jaunums!!: Jātvingi un Skomants · Redzēt vairāk »
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Jaunums!!: Jātvingi un Sloņima · Redzēt vairāk »
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Sudava (zeme) · Redzēt vairāk »
Suvalkija
Suvalkija, arī Sūduva ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole.
Jaunums!!: Jātvingi un Suvalkija · Redzēt vairāk »
Suvalku apriņķis
Suvalku apriņķis ir apriņķis Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļos.
Jaunums!!: Jātvingi un Suvalku apriņķis · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Jātvingi un Tautvils · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Jātvingi un Traidens · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Jātvingi un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Jātvingi un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vavkaviska
Vavkaviska jeb Volkoviska ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.
Jaunums!!: Jātvingi un Vavkaviska · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Jātvingi un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Jātvingi un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »
Vigru ezers
Vigru ezers ir ezers Polijas ziemeļaustrumu daļā, Podlases vojevodistē, austrumos no Suvalkiem.
Jaunums!!: Jātvingi un Vigru ezers · Redzēt vairāk »
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Jaunums!!: Jātvingi un Vikints · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Jātvingi un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Jātvingi un Visla · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Jātvingi un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Jaunums!!: Jātvingi un Volīnija · Redzēt vairāk »
Volīnijas apgabals
Volīnijas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Jātvingi un Volīnijas apgabals · Redzēt vairāk »
Volodimira
Volodimira ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.
Jaunums!!: Jātvingi un Volodimira · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Jātvingi un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dainavi, Jatvingi, Jatvingija, Sudavi, Sudāvi.