Satura rādītājs
109 attiecības: Aļaskas līcis, Adenas līcis, Adrijas jūra, Alvoranas jūra, Amundsena jūra, Amundsena līcis (Kanāda), Andamanu jūra, Arafuru jūra, Arābijas jūra, Atlantijas okeāns, Austrumķīnas jūra, Austrumsibīrijas jūra, Azovas jūra, Īrijas jūra, Ķeltu jūra, Čukču jūra, Bafina jūra, Baltā jūra, Baltijas jūra, Bandas jūra, Barenca jūra, Belinshauzena jūra, Bengālijas līcis, Beringa jūra, Biskajas līcis, Boforta jūra, Bohai jūra, Boholas jūra, Botnijas līcis, Džeimsa līcis, Deivisa jūra, Dienvidķīnas jūra, Dienvidu okeāns, Dzeltenā jūra, Egejas jūra, Eiropa (pavadonis), Epikontinentāla jūra, Fandi līcis, Filipīnu jūra, Floresas jūra, Grenlandes jūra, Gvinejas līcis, Halmaheras jūra, Hebridu jūra, Hudzona līcis, Iekšējā jūra, Indijas okeāns, Japāņu jūra, Jaungvinejas jūra, Javas jūra, ... Izvērst indekss (59 vairāk) »
- Jūras
- Okeāni
- Ūdenstilpes
Aļaskas līcis
Aļaskas līcis ir plašs atvērts līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā Ziemeļamerikas piekrastē.
Skatīt Jūra un Aļaskas līcis
Adenas līcis
Adenas līcis (Khalīj 'Adan) ir līcis Arābijas jūrā starp Eirāzijas Arābijas pussalu un Āfrikas Somālijas pussalu.
Skatīt Jūra un Adenas līcis
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Skatīt Jūra un Adrijas jūra
Alvoranas jūra
Alvoranas jūra (Bahr al Būrān) ir Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalojot Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus.
Skatīt Jūra un Alvoranas jūra
Amundsena jūra
Amundsena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Jūra un Amundsena jūra
Amundsena līcis (Kanāda)
Amundsena līcis ir plašs jūras līcis Kanādas Arktikā.
Skatīt Jūra un Amundsena līcis (Kanāda)
Andamanu jūra
Andamanu jūra (malajiešu un) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē.
Skatīt Jūra un Andamanu jūra
Arafuru jūra
Arafuru jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atdala Austrāliju no Āzijas.
Skatīt Jūra un Arafuru jūra
Arābijas jūra
Arābijas jūra (Bahr-al-Arab) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra starp Arābijas pussalu un Indiju.
Skatīt Jūra un Arābijas jūra
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Jūra un Atlantijas okeāns
Austrumķīnas jūra
Austrumķīnas jūra (Dōng Hǎi — ‘Austrumu jūra’;, Dong Jungguk Hae;, Higashi Shina Kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, apskalo Ķīnu, Korejas pussalas dienvidus un Japānas arhipelāga dienvidaustrumus.
Skatīt Jūra un Austrumķīnas jūra
Austrumsibīrijas jūra
Austrumsibīrijas jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Jūra un Austrumsibīrijas jūra
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Jūra un Azovas jūra
Īrijas jūra
Īrijas jūra ir sekla, Atlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Īriju un Lielbritāniju.
Skatīt Jūra un Īrijas jūra
Ķeltu jūra
Ķeltu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga jūra pie Eiropas krastiem.
Skatīt Jūra un Ķeltu jūra
Čukču jūra
Čukču jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Jūra un Čukču jūra
Bafina jūra
Bafina jūra jeb Bafina līcis ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga iekšējā jūra starp Grenlandi un Kanādas Arktisko arhipelāgu.
Skatīt Jūra un Bafina jūra
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Jūra un Baltā jūra
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Jūra un Baltijas jūra
Bandas jūra
Bandas jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra, kas atdalīta no pārējā okeāna ar Indonēzijas salām.
Skatīt Jūra un Bandas jūra
Barenca jūra
Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.
Skatīt Jūra un Barenca jūra
Belinshauzena jūra
Belinshauzena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Jūra un Belinshauzena jūra
Bengālijas līcis
Bengālijas līcis ir jūras līcis Indijas okeāna ziemeļos, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra.
Skatīt Jūra un Bengālijas līcis
Beringa jūra
Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.
Skatīt Jūra un Beringa jūra
Biskajas līcis
Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna līcis Eiropas rietumos.
Skatīt Jūra un Biskajas līcis
Boforta jūra
Boforta jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra, apskalo Aļaskas un Kanādas Ziemeļrietumu teritoriju krastus.
Skatīt Jūra un Boforta jūra
Bohai jūra
Bohai jūra (Bó Hǎi), reizēm saukta arī par Bohai līci vai Bohaivanu, ir Klusajam okeānam piederīga epikontinentāla jūra Ķīnas austrumu piekrastē, bieži uzskatīta par Dzeltenās jūras daļu.
Skatīt Jūra un Bohai jūra
Boholas jūra
Boholas jūra, saukta arī Mindanao jūra, ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra Filipīnu arhipelāgā.
Skatīt Jūra un Boholas jūra
Botnijas līcis
Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Skatīt Jūra un Botnijas līcis
Džeimsa līcis
Džeimsa līcis vai Vinipeks (Wînipekw — ‘Netīrais ūdens’) ir sekls Hudzona līcim piederīgs līcis Kanādas vidienē.
Skatīt Jūra un Džeimsa līcis
Deivisa jūra
Deivisa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Jūra un Deivisa jūra
Dienvidķīnas jūra
Dienvidķīnas jūra (Nán Hǎi;;;; malajiešu un) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē.
Skatīt Jūra un Dienvidķīnas jūra
Dienvidu okeāns
Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.
Skatīt Jūra un Dienvidu okeāns
Dzeltenā jūra
Dzeltenā jūra (Huáng Hǎi;, Hwanghae) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Ķīnu un Koreju.
Skatīt Jūra un Dzeltenā jūra
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Skatīt Jūra un Egejas jūra
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Skatīt Jūra un Eiropa (pavadonis)
Epikontinentāla jūra
Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.
Skatīt Jūra un Epikontinentāla jūra
Fandi līcis
Fandi līcis ir līcis Kanādas piekrastē Menas līča ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Jūra un Fandi līcis
Filipīnu jūra
Filipīnu jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra starp Āzijas austrumu piekrastes salām un Mikronēziju.
Skatīt Jūra un Filipīnu jūra
Floresas jūra
Floresas jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra Indonēzijas dienvidu daļā.
Skatīt Jūra un Floresas jūra
Grenlandes jūra
Grenlandes jūra (dāņu un) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Jūra un Grenlandes jūra
Gvinejas līcis
Gvinejas līcis ir liels līcis Atlantijas okeānā Āfrikas centrālās daļas rietumu piekrastē, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra.
Skatīt Jūra un Gvinejas līcis
Halmaheras jūra
Halmaheras jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra Indonēzijas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Jūra un Halmaheras jūra
Hebridu jūra
Hebridu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga starpsalu jūra Lielbritānijas ziemeļrietumu piekrastē.
Skatīt Jūra un Hebridu jūra
Hudzona līcis
Hudzona līcis vai Tasiujarjuaks (Tasiujarjuaq) ir Atlantijas okeānam (pēc citiem datiem — Ziemeļu Ledus okeānam) piederīga epikontinentālā jūra Kanādas ziemeļos.
Skatīt Jūra un Hudzona līcis
Iekšējā jūra
Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.
Skatīt Jūra un Iekšējā jūra
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Skatīt Jūra un Indijas okeāns
Japāņu jūra
Japāņu jūra (Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae;, Nihonkai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju.
Skatīt Jūra un Japāņu jūra
Jaungvinejas jūra
Jaungvinejas jūra vai Bismarka jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Jaungvinejas salu un Bismarka arhipelāga salām.
Skatīt Jūra un Jaungvinejas jūra
Javas jūra
Javas jūra ir starpsalu iekšējā jūra, kuru dažkārt uzskata par daļu no Indijas okeāna, citkārt -— par daļu no Klusā okeāna.
Skatīt Jūra un Javas jūra
Jonijas jūra
Jonijas jūra (— ‘mūsu jūra’) ir Vidusjūras daļa starp Balkānu pussalu un Apenīnu pussalu.
Skatīt Jūra un Jonijas jūra
Kalifornijas līcis
Kalifornijas līcis, arī Kortesa jūra (Mar de Cortés) vai Cinobra jūra (Mar Bermejo), ir ap 1100 km garš un 90 līdz 230 km plats Klusajam okeānam piederošs jūras līcis Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra.
Skatīt Jūra un Kalifornijas līcis
Kamotu jūra
Kamotu jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā.
Skatīt Jūra un Kamotu jūra
Karas jūra
Karas jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Jūra un Karas jūra
Karību jūra
Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.
Skatīt Jūra un Karību jūra
Karpentārija līcis
Karpentārija līcis ir Klusajam okeānam piederīga epikontinentāla jūra Austrālijas ziemeļos.
Skatīt Jūra un Karpentārija līcis
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Jūra un Klusais okeāns
Koraļļu jūra
Koraļļu jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, kas atrodas starp Austrāliju, Jaungvineju un Melanēzijas salām.
Skatīt Jūra un Koraļļu jūra
Krētas jūra
Krētas jūra ir nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos.
Skatīt Jūra un Krētas jūra
Laptevu jūra
Laptevu jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Krievijas ziemeļos.
Skatīt Jūra un Laptevu jūra
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Jūra un Līcis
Lielais Austrālijas līcis
Lielā Austrālijas līča piekraste Lielais Austrālijas līcis ir atklāts līcis Austrālijas dienvidu piekrastē, kurš pieder Indijas okeāna ūdeņiem.
Skatīt Jūra un Lielais Austrālijas līcis
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Jūra un Liepāja
Ligūrijas jūra
Ligūrijas jūra ir Vidusjūras daļa starp Itālijas un Francijas krastiem (Rivjēra), Korsiku un Elbas salu.
Skatīt Jūra un Ligūrijas jūra
Linkolna jūra
Linkolna jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra ziemeļos no Grenlandes un Elsmīra salas.
Skatīt Jūra un Linkolna jūra
Malas jūra
Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.
Skatīt Jūra un Malas jūra
Marmora jūra
Marmora jūra ir maza jūra starp Melno jūru un Egejas jūru.
Skatīt Jūra un Marmora jūra
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Jūra un Marss (planēta)
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Jūra un Mēness
Meksikas līcis
Meksikas līcis ir ļoti liels jūras līcis Atlantijas okeānā pie Ziemeļamerikas krastiem, pēc hidroloģiskā režīma — iekšzemes jūra.
Skatīt Jūra un Meksikas līcis
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Jūra un Melnā jūra
Mirtejas jūra
Mirtejas jūra ir nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu.
Skatīt Jūra un Mirtejas jūra
Moluku jūra
Moluku jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra starp Indonēzijas salām.
Skatīt Jūra un Moluku jūra
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Jūra un Ohotskas jūra
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Jūra un Okeāns
Omānas līcis
Omānas līcis (Ḫalīdj ʾUmān,, Daryā-ye Ommān) ir līcis (patiesībā — jūras šaurums), kas savieno Arābijas jūru ar Hormuza šaurumu un tālāk ar Persijas līci.
Skatīt Jūra un Omānas līcis
Pasaules okeāni un jūras
Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².
Skatīt Jūra un Pasaules okeāni un jūras
Persijas līcis
Persijas līcis (Xalij-e Fârs) vai Arābu līcis (Al-Khalīj al-ˁArabī) ir iekšējā jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos.
Skatīt Jūra un Persijas līcis
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Jūra un Rīgas līcis
Rosa jūra
Rosa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Jūra un Rosa jūra
Sališu jūra
Sališu jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļaustrumos Ziemeļamerikas piekrastē.
Skatīt Jūra un Sališu jūra
Sargasu jūra
Sargasu jūra ir Atlantijas okeāna daļa, kas neatbilst klasiskai jūrai, jo to nevienā pusē nenorobežo sauszeme — robežu veido okeāna straumes.
Skatīt Jūra un Sargasu jūra
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.
Skatīt Jūra un Sarkanā jūra
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Skatīt Jūra un Sauszeme
Savu jūra
Savu jūra ir Klusajam okeānam piederīga jūra Indonēzijas dienvidu daļā.
Skatīt Jūra un Savu jūra
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Skatīt Jūra un Sāļūdens
Sentlorensa līcis
Sentlorensa līcis ir pasaulē lielākā upes grīva, Sentlorensas upes ieteka Atlantijas okeānā, pēc hidroloģiskā režīma — iekšzemes jūra.
Skatīt Jūra un Sentlorensa līcis
Seramas jūra
Seramas jūra vai Ceramas jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra.
Skatīt Jūra un Seramas jūra
Seto jūra
Seto jūra (Seto Naikai) vai Japānas iekšējā jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra — šaura, sarežģītas konfigurācijas ūdenstilpe starp trim galvenajām Japānas salām.
Skatīt Jūra un Seto jūra
Siāmas līcis
Siāmas līcis vai Taizemes līcis (— Ao Thai, — Boeung Tonle Siem) ir Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumu daļa.
Skatīt Jūra un Siāmas līcis
Sidras līcis
Sidras līča satelītattēls. Sidras līcis (Khalīj Sūrt) atrodas Vidusjūras dienvidos, Lībijas piekrastē.
Skatīt Jūra un Sidras līcis
Skotijas jūra
Skotijas jūra, arī Dienvidantiļu jūra, ir malas jūra, kuras ziemeļu un centrālā daļa atrodas Atlantijas okeānā, bet dienvidu daļa — Dienvidu okeānā, starp Dienvidameriku un Antarktīdu.
Skatīt Jūra un Skotijas jūra
Somu līcis
Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.
Skatīt Jūra un Somu līcis
Straume
Straume var būt.
Skatīt Jūra un Straume
Sulavesi jūra
Sulavesi jūra (indonēziešu un) vai Celebesas jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.
Skatīt Jūra un Sulavesi jūra
Sulu jūra
Sulu jūra (.) ir Klusajam okeānam piederoša starpsalu jūra, atrodas starp Filipīnām un Malaizijai piederošo Kalimantānas ziemeļaustrumu daļu.
Skatīt Jūra un Sulu jūra
Tasmana jūra
Tasmana jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Austrāliju un Jaunzēlandi.
Skatīt Jūra un Tasmana jūra
Timoras jūra
Timoras jūra ( — ‘Austrumu jūra’) ir malas jūra Indijas okeāna austrumu daļā starp Austrāliju un Āzijai piederošajām Mazajām Zunda salām.
Skatīt Jūra un Timoras jūra
Tirēnu jūra
Tirēnu jūra ir Vidusjūras daļa, rietumos no Apenīnu pussalas, starp Sicīliju, Sardīniju un Korsiku.
Skatīt Jūra un Tirēnu jūra
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Skatīt Jūra un Titāns (pavadonis)
Trāķijas jūra
Trāķijas jūra ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā.
Skatīt Jūra un Trāķijas jūra
Vedela jūra
Vedela jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē, dienvidaustrumos no Dienvidamerikas.
Skatīt Jūra un Vedela jūra
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Jūra un Vidusjūra
Zālamana jūra
Zālamana jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.
Skatīt Jūra un Zālamana jūra
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Jūra un Ziemeļjūra
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Jūra un Ziemeļu Ledus okeāns
Zvaigzne ABC
SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" ir Latvijā lielākā grāmatu izdevniecība.
Skatīt Jūra un Zvaigzne ABC
1953. gads
1953.
Skatīt Jūra un 1953. gads
1986. gads
1986.
Skatīt Jūra un 1986. gads
Skatīt arī
Jūras
Okeāni
- Atlantijas okeāns
- Dienvidu okeāns
- Indijas okeāns
- Jūra
- Klusais okeāns
- Okeāns
- Ziemeļu Ledus okeāns
- Čikšulubas krāteris
- Ūdens planēta
Ūdenstilpes
- Aka
- Avots
- Dumbrājs
- Epikontinentāla jūra
- Ezers
- Fjords
- Geizers
- Grīva
- Ieleja
- Jūra
- Jūras šaurums
- Kontinentālais šelfs
- Lagūna
- Līcis
- Mitrājs
- Okeāns
- Peldbaseins
- Peļķe
- Plūdi
- Termālie ūdeņi
- Upe
- Upes delta
- Ūdenskrātuve
Zināms kā Jūras.