Ātrāk nekā pārlūku!
88 attiecības: Albedo, Antarktīda, Antarktikas cirkumpolārā straume, Astoņkāji, Atlantijas okeāns, Atmosfēras fronte, Augi, Austrālija, Austrumu puslode, Ģeoloģiskā ēra, Ģeoloģiskā laika skala, Brieži, Centimetrs, Ciklons, Cilvēki, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Degunradži, Dienvidamerika, Dienvidaustrumāzija, Dienvidpols, Dienvidu puslode, Dinozauri, Dzīvnieki, Ekoloģiskā niša, Ekvatoriālā josla, Eocēns, Foraminīferas, Galvkāji, Gliemji, Gondvāna, Holocēns, Jaungvineja, Jaunzēlande, Jūra, Jūras šaurums, Jūras eži, Jūras transgresija, Kaķveidīgie, Kainozojs, Kalmāri, Karbonāti, Kaulzivis, Kloākaiņi, Kontinents, Koraļļpolipi, Krams, Krīta-terciāra masveida izmiršana, Krīts, Krīts (periods), Kukaiņi, ..., Kvartārs, Labība, Ledāja vairogs, Ledājs, Ledus laikmets, Mezozojs, Miljons, Miocēns, Neogēns, Numulīti, Oglekļa dioksīds, Oligocēns, Paleocēns, Paleogēns, Pirms mūsdienām, Placentāļi, Planēta, Plēsēji, Pleistocēns, Pliocēns, Primāti, Putni, Rietumu puslode, Sēpijas, Segsēkļi, Snuķaiņi, Somaiņi, Suņveidīgie, Temperatūra, Tropu josla, Vaļveidīgie, Vienšūņi, Zīdītāji, Zeme, Ziemeļamerika, Ziemeļi, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļu puslode. Izvērst indekss (38 vairāk) »
Albedo
Albedo ( — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.
Jaunums!!: Kainozojs un Albedo · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Kainozojs un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Antarktikas cirkumpolārā straume
Antarktikas cirkumpolārā straume vai Rietumvēju straume ir aukstā okeāna straume, kas pulksteņa rādītāju virzienā no rietumiem uz austrumiem pilnībā apliec Antarktīdas kontinentu.
Jaunums!!: Kainozojs un Antarktikas cirkumpolārā straume · Redzēt vairāk »
Astoņkāji
Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.
Jaunums!!: Kainozojs un Astoņkāji · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Kainozojs un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Atmosfēras fronte
Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi.
Jaunums!!: Kainozojs un Atmosfēras fronte · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Kainozojs un Augi · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Kainozojs un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrumu puslode
Austrumu puslode Austrumu puslode ir termins, ko var lietot gan ģeopolitiskā nozīmē, apzīmējot Veco pasauli, gan ģeogrāfiskā nozīmē.
Jaunums!!: Kainozojs un Austrumu puslode · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā ēra
Ģeoloģiskā ēra ir ģeohronoloģiskās skalas daļa, eona apakšintervāls.
Jaunums!!: Kainozojs un Ģeoloģiskā ēra · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Kainozojs un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Jaunums!!: Kainozojs un Brieži · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Kainozojs un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Ciklons
Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.
Jaunums!!: Kainozojs un Ciklons · Redzēt vairāk »
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Jaunums!!: Kainozojs un Cilvēki · Redzēt vairāk »
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Kainozojs un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Kainozojs un Degunradži · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Kainozojs un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Kainozojs un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Jaunums!!: Kainozojs un Dienvidpols · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Kainozojs un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Kainozojs un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Kainozojs un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Ekoloģiskā niša
Divi ķērpji uz akmens, divās atšķirīgās ekoloģiskajās nišās Ekoloģiskā niša ir katras sugas funkcionālā vieta ekosistēmā; tā ir saistīta ar vides apstākļu kompleksu, kurš nodrošina sugas ilgstošu un normālu eksistenci dotajā vidē.
Jaunums!!: Kainozojs un Ekoloģiskā niša · Redzēt vairāk »
Ekvatoriālā josla
Ekvatoriālā klimata josla Ekvatoriālajā joslā cauru gadu valda ekvatoriālā gaisa masas.
Jaunums!!: Kainozojs un Ekvatoriālā josla · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Kainozojs un Eocēns · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Kainozojs un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Kainozojs un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Kainozojs un Gliemji · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Kainozojs un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Kainozojs un Holocēns · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Kainozojs un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Kainozojs un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Kainozojs un Jūra · Redzēt vairāk »
Jūras šaurums
Kerčas jūras šaurums Krimas pussalas tuvumā Jūras šaurums ir šaura ūdens platība, josla starp divām sauszemes daļām, kas savieno divus dažādus ūdensbaseinus (jūras un okeānus), ūdenstilpes vai to daļas.
Jaunums!!: Kainozojs un Jūras šaurums · Redzēt vairāk »
Jūras eži
Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.
Jaunums!!: Kainozojs un Jūras eži · Redzēt vairāk »
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Jaunums!!: Kainozojs un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »
Kaķveidīgie
Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).
Jaunums!!: Kainozojs un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kainozojs un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Kainozojs un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Kainozojs un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Kainozojs un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Kainozojs un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Kainozojs un Kontinents · Redzēt vairāk »
Koraļļpolipi
Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus.
Jaunums!!: Kainozojs un Koraļļpolipi · Redzēt vairāk »
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Jaunums!!: Kainozojs un Krams · Redzēt vairāk »
Krīta-terciāra masveida izmiršana
dinozauru daļas izmiršanai. Krīta-terciāra masveida izmiršana bija liela masveida izmiršana pirms 65,5 miljoniem gadu uz krīta perioda un terciāra robežas, kurā izmira ne tikai liela dinozauru daļa, bet arī daudzas citas dzīvnieku un augu sugas un grupas.
Jaunums!!: Kainozojs un Krīta-terciāra masveida izmiršana · Redzēt vairāk »
Krīts
Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.
Jaunums!!: Kainozojs un Krīts · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Kainozojs un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Kainozojs un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Kainozojs un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Kainozojs un Labība · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Kainozojs un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Kainozojs un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Kainozojs un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Kainozojs un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Miljons
Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.
Jaunums!!: Kainozojs un Miljons · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Kainozojs un Miocēns · Redzēt vairāk »
Neogēns
Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods ģeoloģiskajā laika skalā pēc paleogēna.
Jaunums!!: Kainozojs un Neogēns · Redzēt vairāk »
Numulīti
Numulīti (Nummulites, no lat. nummulus — "monēta") ir izmirusi foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā.
Jaunums!!: Kainozojs un Numulīti · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Kainozojs un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oligocēns
Oligocēns ( — "neliels" + — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.
Jaunums!!: Kainozojs un Oligocēns · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Kainozojs un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Kainozojs un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Pirms mūsdienām
Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.
Jaunums!!: Kainozojs un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »
Placentāļi
Placentāļi, placentāļu infraklase (Eutheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Kainozojs un Placentāļi · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Kainozojs un Planēta · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Kainozojs un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Kainozojs un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Kainozojs un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Primāti
Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Kainozojs un Primāti · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Kainozojs un Putni · Redzēt vairāk »
Rietumu puslode
Rietumu puslode Rietumu puslode ir ģeopolitisks termins, kas parasti apzīmē abas Amerikas un tām tuvu esošās salas un ūdeņus.
Jaunums!!: Kainozojs un Rietumu puslode · Redzēt vairāk »
Sēpijas
Sēpijas (Sepiida) ir desmitkājveidīgo galvkāju kārta.
Jaunums!!: Kainozojs un Sēpijas · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Kainozojs un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Snuķaiņi
Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Kainozojs un Snuķaiņi · Redzēt vairāk »
Somaiņi
Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Kainozojs un Somaiņi · Redzēt vairāk »
Suņveidīgie
Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.
Jaunums!!: Kainozojs un Suņveidīgie · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Kainozojs un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Kainozojs un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Kainozojs un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Kainozojs un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Kainozojs un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Kainozojs un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Kainozojs un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļi
Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Kainozojs un Ziemeļi · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Kainozojs un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Kainozojs un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
