54 attiecības: Ala, Alabastrs, Amerikas Savienotās Valstis, Angola, Antrakonīts, Apvienotā Karaliste, Austrija, Šveice, Ķīna, Bārijs, Bitumens, Cements, Cietība, Cinks, Dolomīts, Etiķskābe, Gliemenes, Halcedons, Hematīts, Hroms, Ieži, Islande, Islandes špats, Itālija, Kaļķakmens, Kalcija oksīds, Karbonātu minerāls, Karintija, Kongo, Kristāls, Latvija, Mangāns, Marmors, Maroka, Metamorfie ieži, Mičigana, Minerāls, Mosa skala, Nogulumieži, Oglekļa dioksīds, Planktons, Rodohrozīts, Rumānija, Skaldnība, Skābes, Slovākija, Spānija, Stroncijs, Svins, Tirole, ..., Trāveminde, Trigonālā singonija, Vācija, 1845. gads. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Kalcīts un Ala · Redzēt vairāk »
Alabastrs
Mūsdienās veidota vāze no divu krāsu Itālijas alabastra. Lampas abažūrs izgatavots no puscaurspīdīga baltā alabastra bet kāja — no brūna alabastra. Lampas pamatnes diametrs — 15 cm. Šis alabastrs ir mākslīgi apstrādāts, padarot to izturīgāku. Alabastrs ir smalkgraudains minerāla — ģipša paveids.
Jaunums!!: Kalcīts un Alabastrs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Kalcīts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Angola
Angola (izrunā), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos.
Jaunums!!: Kalcīts un Angola · Redzēt vairāk »
Antrakonīts
Antrakonīts ir minerāla - kalcīta vai ieža - marmora paveids.
Jaunums!!: Kalcīts un Antrakonīts · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Kalcīts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Kalcīts un Austrija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Kalcīts un Šveice · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Kalcīts un Ķīna · Redzēt vairāk »
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Kalcīts un Bārijs · Redzēt vairāk »
Bitumens
Šķidrais bitumens Bitumens ( — ‘zemes piķis’) jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā.
Jaunums!!: Kalcīts un Bitumens · Redzēt vairāk »
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Jaunums!!: Kalcīts un Cements · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Kalcīts un Cietība · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Kalcīts un Cinks · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Kalcīts un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Kalcīts un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Kalcīts un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Halcedons
Halcedona olis. Halcedons (nosaukums saistīts ar Seno Grieķiju, taču pretstatā daudziem skaidrojumiem, nav saistāms ar seno pilsētu Halkedonu) ir viens no kvarca paveidiem — slēpti kristālisks (halcedonu veidojošie kristāliņi ir mazāki par 1 mikrometru), šķiedrains kvarcs.
Jaunums!!: Kalcīts un Halcedons · Redzēt vairāk »
Hematīts
Hematīts Hematīts ir dzelzs(III) oksīda (Fe2O3) minerāls.
Jaunums!!: Kalcīts un Hematīts · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Kalcīts un Hroms · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Kalcīts un Ieži · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Kalcīts un Islande · Redzēt vairāk »
Islandes špats
16 kg smags Islandes špata kristāls no Ņūmeksikas, ASV. Islandes špats ir minerāla - kalcīta varietāte - lieli, pa skaldnības plaknēm sadalīti, dzidri kalcīta kristāli.
Jaunums!!: Kalcīts un Islandes špats · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Kalcīts un Itālija · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Kalcīts un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kalcija oksīds
Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.
Jaunums!!: Kalcīts un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »
Karbonātu minerāls
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.
Jaunums!!: Kalcīts un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »
Karintija
Karintija ir viena no deviņām Austrijas federatīvajām zemēm valsts dienvidu daļā.
Jaunums!!: Kalcīts un Karintija · Redzēt vairāk »
Kongo
Kongo var būt.
Jaunums!!: Kalcīts un Kongo · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Kalcīts un Kristāls · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kalcīts un Latvija · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Kalcīts un Mangāns · Redzēt vairāk »
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Jaunums!!: Kalcīts un Marmors · Redzēt vairāk »
Maroka
Maroka (berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas Karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kalcīts un Maroka · Redzēt vairāk »
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Kalcīts un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »
Mičigana
Mičigana ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējos rietumos, Lielo ezeru reģionā.
Jaunums!!: Kalcīts un Mičigana · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Kalcīts un Minerāls · Redzēt vairāk »
Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.
Jaunums!!: Kalcīts un Mosa skala · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Kalcīts un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Kalcīts un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Kalcīts un Planktons · Redzēt vairāk »
Rodohrozīts
Rodohrozīts ir mangāna karbonāta minerāls.
Jaunums!!: Kalcīts un Rodohrozīts · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kalcīts un Rumānija · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Kalcīts un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Kalcīts un Skābes · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Kalcīts un Slovākija · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Kalcīts un Spānija · Redzēt vairāk »
Stroncijs
Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38.
Jaunums!!: Kalcīts un Stroncijs · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Kalcīts un Svins · Redzēt vairāk »
Tirole
Tirole ir viena no Austrijas federālajām zemēm valsts rietumos.
Jaunums!!: Kalcīts un Tirole · Redzēt vairāk »
Trāveminde
Prāmji Trāvemindes ostā. Trāveminde ir Lībekas pilsētas daļa Trāves upes krastos pie tās ietekas Baltijas jūrā Šlēzvigā-Holšteinā.
Jaunums!!: Kalcīts un Trāveminde · Redzēt vairāk »
Trigonālā singonija
Trigonālā singonija Kristalogrāfijā trigonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Kalcīts un Trigonālā singonija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kalcīts un Vācija · Redzēt vairāk »
1845. gads
1845.
Jaunums!!: Kalcīts un 1845. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Afrīts, Argentīns, Barikalcīts, Ferokalcīts, Hematokonīts, Prazohroms, Prunnerīts.