Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Nalsene

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Nalsene

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) vs. Nalsene

1250. Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Žemaitija · Nalsene un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Daugava un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) · Daugava un Nalsene · Redzēt vairāk »

Lietava (zeme)

Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Lietava (zeme) · Lietava (zeme) un Nalsene · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Nalsene · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Lietuvas valsts vadītāji · Lietuvas valsts vadītāji un Nalsene · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Livonijas krusta kari · Livonijas krusta kari un Nalsene · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Nalsene · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Mindaugs · Mindaugs un Nalsene · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Vecākā atskaņu hronika · Nalsene un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »