Ātrāk nekā pārlūku!
245 attiecības: Aļģes, Aboa, Adeles pingvīns, Alfrēda Vēgenera institūts, Alfrēds Ričers, Alpīnisms, Amerikas Savienotās Valstis, Amundsenskota-Sautpola, Aneksija, Annas rags, Antarktīda, Antarktīdas pussala, Antarktika, Antarktikas Līgums, Antarktikas speciāli aizsargātie areāli, Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija, Antarktikas vētrasputns, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Arktika, Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, Asuka, Atkas līcis, Austrālija, Austrālijas Antarktiskā Teritorija, Aviācija, Šekltona grēda, Šinnana glečers, Širmahera oāze, Šova, Ībeisa, Ūlavs V, Čīle, Ēkstrema šelfa ledājs, Āfrika, Baktērijas, Beļģija, Belžikas kalni, Belinshauzena jūra, Bezmugurkaulnieki, Bharati, Blusu kārta, Borga (polārstacija), Borkgrevinkisens, Brēmerhāfene, Britu Antarktiskā teritorija, Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija, Buvē sala, Daglass Mosons, Dakšingangotri, ..., Dakšingangotri glečers, Dželbārta šelfa ledājs, Džinna (polārstacija), Džons Jēvers, Dienvidāfrika, Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma, Dienviddžordžija, Dienvidpols, Dienvidu okeāns, Dienvidu polārā klijkaija, Domufudži, Dornier Wal, Drešere, DROMLAN, Družnaja III, Enderbiju Zeme, EPICA, Fabiāns fon Belinshauzens, Fernandu di Noronjas sala, Fimbulheimens, Fimbulisens, Fjords, Francija, Fukušimas kalns, Gauskāji, Georgfonneimaijere, Georgforstere, Georgs Forsters, Glacioloģija, Glečera mēle, Gneiss, Gondvāna, Granīts, Gravimetriskā analīze, Grenlande, Griničas meridiāns, Gunnars Īsaksens, Gunnerusa grēda, Hamburga, Haralls Sverdrups, Heimefrontfjella, Helikopters, Hermanis Gērings, Hidroplāns, Hokona VII jūra, Hokons VII, Humbolta kalni, Imperatorpingvīns, Imports, Indija, Jalmars Rīsers-Larsens, Japāna, Jaunšvābija, Jaunzēlande, Jūras leopards, Jūtulstreumens, Jēkulkirhja, Jonosfēra, Jukidori ieleja, Jura (periods), Kaitslēpošana, Kanāda, Karalienes Fabiolas kalni, Katabatiskais vējš, Katapultkuģis, Keiptauna, Klimats, Klinšu kāpšana, Kolembolas, Konene, Kosmonautu jūra, Kotasa, Kotsu Zeme, Krabjēdājronis, Krievija, Kuģis, Kukaiņi, Kvara šelfa ledājs, Langhovde, Lapu sūnas, Lazareva (polārstacija), Lazareva šelfa ledājs, Lazareva jūra, Lāšemana pakalni, Lāšs Kristensens, Ledāja vairogs, Ledājs, Ledus, Ledus dziļurbums, Licova-Holma līcis, Lidmašīna, Lidosta, Ligzda, Maitri, Malasledus, Mīliga-Hofmaņa kalni, Meteoroloģija, Midzuho, Midzuho plato, Mihails Lazarevs, Moda (Norvēģija), Modheima, Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs, Nacionālais polāro pētījumu institūts, Nāciju Sadraudzība, Neimaijere II, Neimaijere III, Nematodes, Nevalstiska organizācija, Nivlisens, Nogulumieži, Nokrišņi, Norvēģija, Norvēģijas Polārais institūts, Norvēģijas rags, Norveja, Novolazarevska, Novolazarevskas lidlauks, Nunataks, Oāze, Okeanogrāfija, Okeāns, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pakistāna, Pētera I Sala, Pingvīnu dzimta, Pirmskembrijs, Plato (polārstacija), Polārais loks, Polārais plato, Polārā nakts, Polārstacija, Posmkāji, Prinča Ūlava krasts, Prinča Haralla krasts, Princeses Astridas krasts, Princeses Martas krasts, Princeses Ranhillas krasts, Prinseselizabete, Putni, Rīsera-Larsena šelfa ledājs, Rīsera-Larsena jūra, Rīsera-Larsena pussala, Ričera augstiene, Rietumvācija, Roņi, Rosa ronis, Ruāboduēna, SANAE IV, Sanktpēterburga, Sarīmaraisa, Saule, Saules baterija, Sēklaugi, Sēnes, Sērrondanes kalni, Seismoloģija, Sektors, Sniega vētrasputns, Sniegs, Somija, Starptautiskais ģeofizikas gads, Stenkomas-Vilsas glečers, Svarthamarens, Svea, Tauki, Tūrisms, Tora (polārstacija), Trešais reihs, Trolla, Trolltunga, Tuksnesis, Vaļi, Vaļu medības, Valkīras leduskupols, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vāsa (polārstacija), Vēja turbīna, Vedela jūra, Vedela ronis, Vesleskarvets, Vienšūņi, Viljams Brūss, Vinsona masīvs, Vulkāns, Zīdītāji, Ziemeļblāzma, Zilaļģes, Zilais ledus, Zviedrija, 1929. gads, 1930. gads, 1968. gads. Izvērst indekss (195 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Aļģes · Redzēt vairāk »
Aboa
Aboa ir Somijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Aboa · Redzēt vairāk »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Alfrēda Vēgenera institūts
Alfrēda Vēgenera institūts (AWI) ir Vācijas pētnieciskā institūcija, kas pārrauga un koordinē polāros un jūras pētījumus.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Alfrēda Vēgenera institūts · Redzēt vairāk »
Alfrēds Ričers
Alfrēds Ričers (dzimis Badlauterbergā, miris Hamburgā) bija vācu kapteinis un polārpētnieks.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Alfrēds Ričers · Redzēt vairāk »
Alpīnisms
Plaisa šļūdoni, pa kuru alpīnisti mēģina nokļūt kalna virsotnē. Alpīnisms ir sporta veids, vaļasprieks vai profesija, kurā notiek kāpšana grūti pieejamās un/vai augstās kalnu virsotnēs, kā arī pārgājieni augstos kalnos u.tml.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Alpīnisms · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amundsenskota-Sautpola
Amundsenskota-Sautpola ir ASV vissezonas polārstacija Dienvidpolā, Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Amundsenskota-Sautpola · Redzēt vairāk »
Aneksija
Aneksija (— ‘pievienošana’) politiski tiesiskā izpratnē ir kādas valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Aneksija · Redzēt vairāk »
Annas rags
Annas rags ir zemesrags Enderbiju Zemes ziemeļos, Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Annas rags · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Antarktīdas pussala
Antarktīdas pussala ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Antarktīdas pussala · Redzēt vairāk »
Antarktika
Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Antarktika · Redzēt vairāk »
Antarktikas Līgums
Antarktikas Līgums un ar to saistītās vienošanās, ko kopīgi sauc par Antarktikas Līguma Sistēmu, regulē starptautiskās attiecības Antarktikā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Antarktikas Līgums · Redzēt vairāk »
Antarktikas speciāli aizsargātie areāli
Roidsa ragā Antarktikas speciāli aizsargātie areāli (ASPA no) ir areāli Antarktīdas kontinentā vai subantarktiskajās salās, kam tiek piemērots speciāls aizsardzības statuss.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Antarktikas speciāli aizsargātie areāli · Redzēt vairāk »
Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija
IAATO logotips Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija (IAATO — no) ir starptautiska asociācija, kas apvieno Antarktikā tūrisma pakalpojumus sniedzošās kompānijas.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija · Redzēt vairāk »
Antarktikas vētrasputns
Antarktikas vētrasputns jeb antarktiskais vētrasputns (Thalassoica antarctica) ir vienīgā suga Antarktikas vētrasputnu ģintī (Thalassoica), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Antarktikas vētrasputns · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Argentīna · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Arktika · Redzēt vairāk »
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts · Redzēt vairāk »
Asuka
Asuka (Asuka Kichi) ir slēgta Japānas polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Asuka · Redzēt vairāk »
Atkas līcis
Atkas līcis ir dabīgs ledus līcis, ledus osta pie Ēkstrema šelfa ledāja austrumu frontes uz ziemeļiem no Halvfarrigena grēdas veidotās pussalas.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Atkas līcis · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālijas Antarktiskā Teritorija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Austrālijas Antarktiskā Teritorija · Redzēt vairāk »
Aviācija
Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Aviācija · Redzēt vairāk »
Šekltona grēda
Šekltona grēda ir ap 160 km garš kalnu masīvs Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Šekltona grēda · Redzēt vairāk »
Šinnana glečers
Šinnana glečers (Shinnan Hyōga) ir ap 15 km garš un ap 5 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Šinnana glečers · Redzēt vairāk »
Širmahera oāze
Krievijas polārstacija Novolazarevska. Širmahera oāze ir polārā oāze Austrumantarktīdā Princeses Astridas krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Širmahera oāze · Redzēt vairāk »
Šova
Šova (Shōwa Kichi) ir Japānas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Šova · Redzēt vairāk »
Ībeisa
Ībeisa (no Emergency base) ir Dienvidāfrikas loģistikas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ībeisa · Redzēt vairāk »
Ūlavs V
Ūlavs V (dzimis, miris) bija Norvēģijas karalis no sava tēva karaļa Hokona VII nāves 1957.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ūlavs V · Redzēt vairāk »
Čīle
Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Čīle · Redzēt vairāk »
Ēkstrema šelfa ledājs
Ēkstrema šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ēkstrema šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Āfrika · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Beļģija · Redzēt vairāk »
Belžikas kalni
Belžikas kalni ir ap 45 km gara un līdz 10 km plata ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta izolēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Belžikas kalni · Redzēt vairāk »
Belinshauzena jūra
Belinshauzena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Belinshauzena jūra · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bharati
Bharati ir Indijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Bharati · Redzēt vairāk »
Blusu kārta
Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Blusu kārta · Redzēt vairāk »
Borga (polārstacija)
Borga (Borga Field Base vai Borga Geological Base) bija Dienvidāfrikas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Borga (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Borkgrevinkisens
Borkgrevinkisens ir ap 250 km garš un ap 200 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Borkgrevinkisens · Redzēt vairāk »
Brēmerhāfene
Brēmerhāfene ir ostas pilsēta Vācijā, Brēmenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Brēmerhāfene · Redzēt vairāk »
Britu Antarktiskā teritorija
Britu Antarktiskā teritorija ir Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā, ko apraksta 60° dienvidu platuma paralēle un 20° un 80° rietumu garuma meridiāni.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Britu Antarktiskā teritorija · Redzēt vairāk »
Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija
Maka Robertsona Zemi par Lielbritānijas īpašumu BANZARE ekspedīcijas laikā. Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija, plašāk zināma ar akronīmu BANZARE (British Australian and New Zealand Antarctic Research Expedition), bija Antarktīdas izpētes ekspedīcija, ko rīkoja no 1929.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija · Redzēt vairāk »
Buvē sala
Buvē sala ir neapdzīvota Norvēģijai piederoša vulkāniskā sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Buvē sala · Redzēt vairāk »
Daglass Mosons
Sers Daglass Mosons (dzimis Anglijā, miris Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Daglass Mosons · Redzēt vairāk »
Dakšingangotri
Dakšingangotri bija Indijas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dakšingangotri · Redzēt vairāk »
Dakšingangotri glečers
Dakšingangotri glečers ir neliela no kontinentālā ledus vairoga noplūduša šļūdoņa mēle Širmahera oāzē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dakšingangotri glečers · Redzēt vairāk »
Dželbārta šelfa ledājs
Dželbārta šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dželbārta šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Džinna (polārstacija)
Džinna ir Pakistānas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Džinna (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Džons Jēvers
Džons Šelderups Jēvers (dzimis Tromsē, miris Oslo) bija norvēģu polārpētnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Džons Jēvers · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma
SANAE IV polārstacija Karalienes Modas Zemē Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma (SANAP) ir Dienvidāfrikas valdības programma Antarktikas un Subantarktikas izpētei.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma · Redzēt vairāk »
Dienviddžordžija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dienviddžordžija · Redzēt vairāk »
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dienvidpols · Redzēt vairāk »
Dienvidu okeāns
Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dienvidu okeāns · Redzēt vairāk »
Dienvidu polārā klijkaija
Dienvidu polārā klijkaija jeb Antarktikas klijkaija, arī Makormika klijkaija (Stercorarius maccormicki) ir liela auguma klijkaiju dzimtas (Stercorariidae) jūrasputns.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dienvidu polārā klijkaija · Redzēt vairāk »
Domufudži
Domufudži (Dōmu Fuji Kichi) ir Japānas vasaras polārstacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Domufudži · Redzēt vairāk »
Dornier Wal
Dornier Wal (rūpnīcas apzīmējums Dornier Do J) ir Vācijas koncerna Dornier-Werke lidlaiva.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Dornier Wal · Redzēt vairāk »
Drešere
Drešere ir Vācijas sezonāla mobila vasaras nometne Antarktīdā, ko pārvalda Alfreda Vēgenera institūts.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Drešere · Redzēt vairāk »
DROMLAN
DROMLAN logotips. DROMLAN (— ‘Karalienes Modas Zemes gaisa tīkls’) ir starptautisks sadarbības projekts aviotransporta nodrošināšanai Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un DROMLAN · Redzēt vairāk »
Družnaja III
Družnaja III bija padomju vasaras polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Družnaja III · Redzēt vairāk »
Enderbiju Zeme
Enderbiju Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Indijas okeāna krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Enderbiju Zeme · Redzēt vairāk »
EPICA
Eiropas projekts ledus vairoga dziļurbšanai Antarktīdā (akronīms EPICA no) ir starptautisks Eiropas projekts Antarktīdas ledus vairoga dziļurbumiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un EPICA · Redzēt vairāk »
Fabiāns fon Belinshauzens
Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Fabiāns fon Belinshauzens · Redzēt vairāk »
Fernandu di Noronjas sala
Fernandu di Noronjas sala ir Brazīlijai piederoša sala Atlantijas okeānā 354 km no kontinenta krasta.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Fernandu di Noronjas sala · Redzēt vairāk »
Fimbulheimens
Fimbulheimens ir ap 500 km gara un līdz 80 km plata kalnu sistēma Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Fimbulheimens · Redzēt vairāk »
Fimbulisens
Fimbulisens, arī Fimbula šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Fimbulisens · Redzēt vairāk »
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Fjords · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Francija · Redzēt vairāk »
Fukušimas kalns
Fukušimas kalns (Fukushima Dake) ir nunataks Antarktīdā, Karalienes Fabiolas kalnu augstākā virsotne.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Fukušimas kalns · Redzēt vairāk »
Gauskāji
Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Gauskāji · Redzēt vairāk »
Georgfonneimaijere
Georgfonneimaijere bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Georgfonneimaijere · Redzēt vairāk »
Georgforstere
Georgforstere bija pirmā vācu polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Georgforstere · Redzēt vairāk »
Georgs Forsters
Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Georgs Forsters · Redzēt vairāk »
Glacioloģija
ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Glacioloģija · Redzēt vairāk »
Glečera mēle
Erebusa glečera mēle Rosa salas dienvidos Glečera mēle ir garš un šaurs peldošs šļūdoņa turpinājums jūrā, ezerā vai okeānā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Glečera mēle · Redzēt vairāk »
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Gneiss · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Granīts · Redzēt vairāk »
Gravimetriskā analīze
Analītiskie svari Gravimetriskā analīze jeb gravimetrija (- smags + - mērīt) ir vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīva analīzes metode.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Gravimetriskā analīze · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Grenlande · Redzēt vairāk »
Griničas meridiāns
Griničas meridiāna atrašanās vieta Griničas meridiāns ir atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Griničas meridiāns · Redzēt vairāk »
Gunnars Īsaksens
Gunneriuss Ingvalds Īsaksens (dzimis Drebakā, miris Askerā) bija norvēģu virsnieks un polārpētnieks.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Gunnars Īsaksens · Redzēt vairāk »
Gunnerusa grēda
Gunnerusa grēda ir šaura un gara zemūdens grēda Antarktīdas piekrastē, kas stiepjas perpendikulāri tās krastam uz ziemeļiem no Rīsera-Larsena pussalas.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Gunnerusa grēda · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Hamburga · Redzēt vairāk »
Haralls Sverdrups
Haralls Ulriks Sverdrups (dzimis Songndālē, miris Oslo) bija norvēģu okeanogrāfs, meteorologs un polārpētnieks.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Haralls Sverdrups · Redzēt vairāk »
Heimefrontfjella
Heimefrontfjella ir ap 150 km gara un ap 40 km plata kalnu grēda Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Heimefrontfjella · Redzēt vairāk »
Helikopters
Voroņežā 2014. gadā Marsa helikopters ''Ingenuity (2020). Helikopters (helix — ‘spirāle’ un, pteron — ‘spārns’) ir par gaisu smagāks lidaparāts, kuram nepieciešamais cēlējspēks tiek iegūts ar rotējošu propelleru, kuru griež ar dzinēja palīdzību.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Helikopters · Redzēt vairāk »
Hermanis Gērings
Hermanis Vilhelms Gērings (dzimis, miris) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Hermanis Gērings · Redzēt vairāk »
Hidroplāns
DeHaviland Single Otter pludiņu hidroplāns H-4 Hercules "Spruce Goose" astoņmotoru pasažieru lidlaiva Hidroplāns ir lidaparāts, kas var pacelties no ūdens virsmas, kā arī nolaisties uz ūdens.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Hidroplāns · Redzēt vairāk »
Hokona VII jūra
Karaļa Hokona VII jūra ir Dienvidu okeāna piekrastes jūra Antarktikā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Hokona VII jūra · Redzēt vairāk »
Hokons VII
Hokons VII (dzimis Šarlotenlundas pilī netālu no Kopenhāgenas kā Kristians Frederiks Kārlis Georgs Valdemārs Aksels, miris Oslo) bija Norvēģijas karalis no 1905.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Hokons VII · Redzēt vairāk »
Humbolta kalni
Humbolta kalni ir līdz 80 km gara un ap 25 km plata dienvidu-ziemeļu virzienā orientēta kalnu grēda Volthata kalnu masīvā Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Humbolta kalni · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Imports
Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Imports · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Indija · Redzēt vairāk »
Jalmars Rīsers-Larsens
Jalmars Rīsers-Larsens (dzimis Oslo, miris Kopenhāgenā) bija norvēģu aviators, polārpētnieks, virsnieks un uzņēmējs.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jalmars Rīsers-Larsens · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Japāna · Redzēt vairāk »
Jaunšvābija
Jaunšvābija ir ģeogrāfisks apgabals Antarktīdā, daļa no Karalienes Modas Zemes.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jaunšvābija · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Jūras leopards
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jūras leopards · Redzēt vairāk »
Jūtulstreumens
Jūtulstreumens ir ap 300 km garš un 15 līdz 30 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jūtulstreumens · Redzēt vairāk »
Jēkulkirhja
Jēkulkirhja ir ar sniegu un ledu klāts kalns Antarktīdā, Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdas un Fimbulheimena augstākā virsotne.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jēkulkirhja · Redzēt vairāk »
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jonosfēra · Redzēt vairāk »
Jukidori ieleja
Jukidori ieleja (Yukidori Zawa — ‘sniega putnu ieleja’), norvēģu avotos Snēfūldālene, ir gara un plata ieleja Langhovdes oāzē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jukidori ieleja · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kaitslēpošana
Kaitslēpošana uz ledus Kaitslēpotājs Kaitslēpošana vai pūķslēpošana ir slēpošanas paveids, kur pārvietošanās notiek ar vēja dzīta pūķa palīdzību.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kaitslēpošana · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karalienes Fabiolas kalni
Karalienes Fabiolas kalni vai Jamato kalni (Yamato Sanmyaku) ir ap 150 km gara dienvidu—ziemeļu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Karalienes Fabiolas kalni · Redzēt vairāk »
Katabatiskais vējš
No ledāja "noplūstošs" katabatiskais vējš. Katabatiskais vējš (no — nolaišanās) ir blīva un auksta gaisa plūsma, kas veidojas, atdzisušām gaisa masām gravitācijas ietekmē nolaižoties pa zemes virsmas nogāzēm.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Katabatiskais vējš · Redzēt vairāk »
Katapultkuģis
ASV karakuģis ''Philadelphia'' (CL-41) ar divām katapultām un izlūklidmašīnu Katapultkuģis ir kopējs apzīmējums civiliem vai kara kuģiem, kas aprīkoti ar hidraulisko vai tvaika katapultu lidaparātu (parasti hidroplānu) palaišanai.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Katapultkuģis · Redzēt vairāk »
Keiptauna
Keiptauna (ķhosu: iKapa) ir pilsēta Dienvidāfrikas dienvidrietumos, Atlantijas okeāna krastā pie Labās Cerības raga, Galda kalna piekājē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Keiptauna · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Klimats · Redzēt vairāk »
Klinšu kāpšana
Saksijas Šveicē Klinšu kāpšana ir sporta un aktīvās atpūtas veids, kur dalībnieki pārvar dabīgas vai mākslīgas vertikālas sienas.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Klinšu kāpšana · Redzēt vairāk »
Kolembolas
Kolembolas, lēcastes (Collembola) ir segžokleņu kārta.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kolembolas · Redzēt vairāk »
Konene
Konene ir Vācijas vasaras polārstacija Antarktīdā, karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Konene · Redzēt vairāk »
Kosmonautu jūra
Kosmonautu jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kosmonautu jūra · Redzēt vairāk »
Kotasa
Kotasa (Kottas Base Camp) ir Vācijas vasaras lauka apmetne Antarktīda, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kotasa · Redzēt vairāk »
Kotsu Zeme
Kotsu Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Vedela jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kotsu Zeme · Redzēt vairāk »
Krabjēdājronis
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Krievija · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kuģis · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kvara šelfa ledājs
Kvara šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Kvara šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Langhovde
Langhovde ir 13 km gara un 7 km plata oāze Licova-Holma līča austrumu piekrastē Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Langhovde · Redzēt vairāk »
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »
Lazareva (polārstacija)
Lazareva bija PSRS polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lazareva (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Lazareva šelfa ledājs
Lazareva šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Princeses Astridas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lazareva šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Lazareva jūra
Lazareva jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lazareva jūra · Redzēt vairāk »
Lāšemana pakalni
Progresa I ēka. Lāšemana pakalni (ir polārā oāze Austrumantarktīdā Ingridas Kristensenas krastā Sadraudzības jūras piekrastē Prica līča dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lāšemana pakalni · Redzēt vairāk »
Lāšs Kristensens
Lāšs Kristensens bija norvēģu vaļu medību flotes īpašnieks, ģeogrāfs, polārpētnieks.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lāšs Kristensens · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ledus · Redzēt vairāk »
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »
Licova-Holma līcis
Licova-Holma līcis ir līcis Austrumantarktīdas piekrastē starp Prinča Ūlava un Sojas krastiem austrumos un Prinča Haralla krastu rietumos Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Licova-Holma līcis · Redzēt vairāk »
Lidmašīna
''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lidmašīna · Redzēt vairāk »
Lidosta
Sanfrancisko Starptautiskā lidosta naktī. Lidosta ir vieta, kur paceļas gaisā un nolaižas lidmašīnas, helikopteri, dirižabļi un citi lidaparāti.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Lidosta · Redzēt vairāk »
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ligzda · Redzēt vairāk »
Maitri
Maitri ir Indijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Maitri · Redzēt vairāk »
Malasledus
''National Geographic Explorer'' malasledū pie Antarktīdas krasta Malasledus ir nekustīgs, pie krasta nostiprinājies ledus jūru un okeānu piekrastēs.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Malasledus · Redzēt vairāk »
Mīliga-Hofmaņa kalni
Mīliga-Hofmaņa kalni ir ap 130 km gara un līdz 30 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Mīliga-Hofmaņa kalni · Redzēt vairāk »
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »
Midzuho
Midzuho (Mizuho Kichi) ir slēgta Japānas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Midzuho · Redzēt vairāk »
Midzuho plato
Midzuho plato (Mizuho Kōgen) ir līdz 2460 m augsta Polārā plato daļa dienvidos no Prinča Olava krasta Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Midzuho plato · Redzēt vairāk »
Mihails Lazarevs
Mihails Lazarevs (dzimis Vladimirā, miris Vīnē, apglabāts Sevastopolē) bija Krievijas flotes virsnieks, ceļotājs, viens no Antarktīdas pirmatklājējiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Mihails Lazarevs · Redzēt vairāk »
Moda (Norvēģija)
Moda (dzimusi Moda Šarlote Marija Viktorija (Maud Charlotte Mary Victoria) Marlborohausā, Londonā, mirusi Londonā) bija Norvēģijas karaliene konsorte, pirmā pēc personālūnijas atcelšanas Norvēģijas karaļa Hokona VII sieva.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Moda (Norvēģija) · Redzēt vairāk »
Modheima
Modheima bija Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas apvienotās antarktiskās ekspedīcijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Modheima · Redzēt vairāk »
Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs
Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs (NCPOR) ir Indijas valdības pētniecības organizācija, Okeānu attīstības departamenta autonoma institūcija.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs · Redzēt vairāk »
Nacionālais polāro pētījumu institūts
Tačikavā Nacionālais polāro pētījumu institūts (bieži izmantota abreviatūra NIPR no iestādes angļu valodas nosaukuma National Institute of Polar Research) ir Japānas galvenā arktiskos un antarktiskos pētījumus koordinējošā institūcija.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nacionālais polāro pētījumu institūts · Redzēt vairāk »
Nāciju Sadraudzība
Nāciju Sadraudzība, agrāk Britu Sadraudzība (British Commonwealth), ir brīvprātīga 54 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nāciju Sadraudzība · Redzēt vairāk »
Neimaijere II
Neimaijere II vai vienkārši Neimaijere (bez kārtas skaitļa, Neumayer-Station) bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Neimaijere II · Redzēt vairāk »
Neimaijere III
Neimaijere III ir Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Neimaijere III · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nematodes · Redzēt vairāk »
Nevalstiska organizācija
Nevalstiska organizācija (NVO) ir legāli nodibināta fizisko vai juridisko personu organizācija, kas darbojas neatkarīgi no valsts valdības.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nevalstiska organizācija · Redzēt vairāk »
Nivlisens
Nivlisens ir šelfa ledājs Princeses Astridas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nivlisens · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Norvēģijas Polārais institūts
Trumsē. Karalienes Modas Zemē. Norvēģijas Polārais institūts ir Norvēģijas galvenā valsts institūcija polārās izpētes jomā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Norvēģijas Polārais institūts · Redzēt vairāk »
Norvēģijas rags
Norvēģijas rags ir ar ledu klāts zemesrags Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Norvēģijas rags · Redzēt vairāk »
Norveja
Norveja (Norway Station) bija Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Norveja · Redzēt vairāk »
Novolazarevska
Novolazarevska ir Krievijas (agrāk PSRS) polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Novolazarevska · Redzēt vairāk »
Novolazarevskas lidlauks
Novolazarevskas lidlauks ir zilā ledus lidlauks Karalienes Modas Zemē, Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Novolazarevskas lidlauks · Redzēt vairāk »
Nunataks
Nunataki Grenlandes austrumu piekrastē Nunataks (no) ir sniega un ledus brīvs klints atsegums, kas no visām pusēm ieskauts ar ledājiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Nunataks · Redzēt vairāk »
Oāze
Lībijā Antarktīdā Oāze (no, óasis, kas savukārt aizgūts no ēģiptiešu valodas) ir tuksnešainā apvidū pie dabīga ūdens avota ar augāju klāta teritorija.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Oāze · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Okeāns · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pakistāna
Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Pakistāna · Redzēt vairāk »
Pētera I Sala
Pētera I Sala ir Norvēģijas pretenzija Antarktikā, Belinshauzena jūrā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Pētera I Sala · Redzēt vairāk »
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »
Plato (polārstacija)
Plato ir neaktīva ASV polārstacija Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Plato (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Polārais loks · Redzēt vairāk »
Polārais plato
Čārlija ledus kupola apvidū Polārais plato, saukts arī par Antarktīdas plato, ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Polārais plato · Redzēt vairāk »
Polārā nakts
Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Polārā nakts · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Prinča Ūlava krasts
Prinča Ūlava krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Kosmonautu jūras krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Prinča Ūlava krasts · Redzēt vairāk »
Prinča Haralla krasts
Prinča Haralla krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Licova-Holma līča rietumu krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Prinča Haralla krasts · Redzēt vairāk »
Princeses Astridas krasts
Princeses Astridas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Princeses Astridas krasts · Redzēt vairāk »
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »
Princeses Ranhillas krasts
Princeses Ranhillas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Rīsera-Larsena jūras krastā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Princeses Ranhillas krasts · Redzēt vairāk »
Prinseselizabete
Prinseselizabete ir Beļģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Prinseselizabete · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Putni · Redzēt vairāk »
Rīsera-Larsena šelfa ledājs
Rīsera-Larsena šelfa ledājs ir piektais lielākais šelfa ledājs Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Rīsera-Larsena šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Rīsera-Larsena jūra
Rīsera-Larsena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Rīsera-Larsena jūra · Redzēt vairāk »
Rīsera-Larsena pussala
Rīsera-Larsena pussala ir ap 130 km gara un līdz 75 km plata ar ledu klāta pussala Karalienes Modas Zemes piekrastē Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Rīsera-Larsena pussala · Redzēt vairāk »
Ričera augstiene
Ričera augstiene ir ap 680 km garš un ap 300 km plats plato Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ričera augstiene · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Roņi · Redzēt vairāk »
Rosa ronis
Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Rosa ronis · Redzēt vairāk »
Ruāboduēna
Ruāboduēna bija pirmā Beļģijas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ruāboduēna · Redzēt vairāk »
SANAE IV
SANAE IV (akronīms no) ir Dienvidāfrika vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un SANAE IV · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarīmaraisa
Sarīmaraisa bija Dienvidāfrikas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sarīmaraisa · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Saule · Redzēt vairāk »
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Saules baterija · Redzēt vairāk »
Sēklaugi
Sēklaugi (Spermatophytes) ir vaskulāro augu nodalījums.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sēklaugi · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sērrondanes kalni
Sērrondanes kalni ir ap 250 km gara un līdz 80 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sērrondanes kalni · Redzēt vairāk »
Seismoloģija
Seismoloģija (no (seismos) — 'zemestrīce' un λόγος (logos) — 'mācība') ir ģeofizikas nozare, kurā pēta zemestrīces un ar tām saistītās ģeoloģiskās norises.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Seismoloģija · Redzēt vairāk »
Sektors
Riņķa sektors (gaiši zaļā krāsā) Sektors ir riņķa daļa, ko ierobežo loks un divi rādiusi, kas vilkti no loka galapunktiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sektors · Redzēt vairāk »
Sniega vētrasputns
Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sniega vētrasputns · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Sniegs · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Somija · Redzēt vairāk »
Starptautiskais ģeofizikas gads
VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »
Stenkomas-Vilsas glečers
Stenkomas-Vilsas glečers ir ap 100 km garš plašs šļūdonis Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Stenkomas-Vilsas glečers · Redzēt vairāk »
Svarthamarens
Svarthamarens ir nunataks Antarktīdā, Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Svarthamarens · Redzēt vairāk »
Svea
Svea ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Svea · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Tauki · Redzēt vairāk »
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Tūrisms · Redzēt vairāk »
Tora (polārstacija)
Tora ir Norvēģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Tora (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Trolla
Trolla ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīda.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Trolla · Redzēt vairāk »
Trolltunga
Trolltunga (— ‘troļļa mēle’) ir peldoša ledāja mēle, daļa no Fimbulisena šelfa ledāja Dienvidu okeāna krastā starp Lazareva jūru austrumos un Hokona VII jūru rietumos.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Trolltunga · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vaļu medības · Redzēt vairāk »
Valkīras leduskupols
Valkīras leduskupols, saukts arī F kupols vai Fudzi kupols (Dome Fuji) ir viens no Polārā plato paaugstinājumiem jeb ledus kupoliem Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Valkīras leduskupols · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Vāsa (polārstacija)
Vāsa ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vāsa (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Vēja turbīna
Ziemeļjūrā Beļģijas piekrastē Vēja turbīna ir ierīce, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vēja turbīna · Redzēt vairāk »
Vedela jūra
Vedela jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē, dienvidaustrumos no Dienvidamerikas.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vedela jūra · Redzēt vairāk »
Vedela ronis
Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vedela ronis · Redzēt vairāk »
Vesleskarvets
Vesleskarvets ar uz tā izbūvēto SANAE IV polārstaciju Vesleskarvets ir ap 250 m augsts nunataks Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vesleskarvets · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Viljams Brūss
Viljams Spīrss Brūss (dzimis Londonā, miris Edinburgā) bija skotu dabaszinātnieks, polārpētnieks un okeanogrāfs.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Viljams Brūss · Redzēt vairāk »
Vinsona masīvs
Vinsona masīvs ir kalns Antarktīdā, kontinenta augstākā virsotne.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vinsona masīvs · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
Zilais ledus
Zilā ledus lidlauks pie Makmerdo stacijas Sausajās ielejās Zilais ledus ir ledāju apgabali Antarktīdā, kuros ledus nav klāts ar sniegu.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Zilais ledus · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: Karalienes Modas Zeme un 1968. gads · Redzēt vairāk »
