Līdzības starp Katlešu svīta un Ogres svīta
Katlešu svīta un Ogres svīta ir 33 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Abava, Aleirolīts, Ģipsis, Bezžokļaiņi, Bothriolepis maxima, Bothriolepis panderi, Daugava, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Frānas stāvs, Gauja, Gliemeņvēži, Gulbenes ieplaka, Iecava (upe), Latvija, Lielā Jugla, Lielvārdes pils, Liepna, Liepna (upe), Lietuva, Māls, Mūsa, Mēmele, Ogre (upe), Pededze, Plordosteji, Sedimentācija, Smilšakmens, Stratigrāfija, ..., Stratotips, Tebra, Venta. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Abava un Katlešu svīta · Abava un Ogres svīta ·
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Aleirolīts un Katlešu svīta · Aleirolīts un Ogres svīta ·
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Katlešu svīta un Ģipsis · Ogres svīta un Ģipsis ·
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Bezžokļaiņi un Katlešu svīta · Bezžokļaiņi un Ogres svīta ·
Bothriolepis maxima
Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c. Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross 1933.
Bothriolepis maxima un Katlešu svīta · Bothriolepis maxima un Ogres svīta ·
Bothriolepis panderi
Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā.
Bothriolepis panderi un Katlešu svīta · Bothriolepis panderi un Ogres svīta ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Katlešu svīta · Daugava un Ogres svīta ·
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Divvākčauļi un Katlešu svīta · Divvākčauļi un Ogres svīta ·
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Dolomītmerģelis un Katlešu svīta · Dolomītmerģelis un Ogres svīta ·
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Dolomīts un Katlešu svīta · Dolomīts un Ogres svīta ·
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Frānas stāvs un Katlešu svīta · Frānas stāvs un Ogres svīta ·
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Gauja un Katlešu svīta · Gauja un Ogres svīta ·
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Gliemeņvēži un Katlešu svīta · Gliemeņvēži un Ogres svīta ·
Gulbenes ieplaka
Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.
Gulbenes ieplaka un Katlešu svīta · Gulbenes ieplaka un Ogres svīta ·
Iecava (upe)
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
Iecava (upe) un Katlešu svīta · Iecava (upe) un Ogres svīta ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Katlešu svīta un Latvija · Latvija un Ogres svīta ·
Lielā Jugla
Lielā Jugla ir upe Latvijā.
Katlešu svīta un Lielā Jugla · Lielā Jugla un Ogres svīta ·
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Katlešu svīta un Lielvārdes pils · Lielvārdes pils un Ogres svīta ·
Liepna
Liepna ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā, pagasta centrs.
Katlešu svīta un Liepna · Liepna un Ogres svīta ·
Liepna (upe)
Liepna (Ļipenka) ir Vjadas kreisā krasta pieteka Latvijā un Krievijā.
Katlešu svīta un Liepna (upe) · Liepna (upe) un Ogres svīta ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Katlešu svīta un Lietuva · Lietuva un Ogres svīta ·
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Katlešu svīta un Māls · Māls un Ogres svīta ·
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Katlešu svīta un Mūsa · Mūsa un Ogres svīta ·
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Katlešu svīta un Mēmele · Mēmele un Ogres svīta ·
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Katlešu svīta un Ogre (upe) · Ogre (upe) un Ogres svīta ·
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Katlešu svīta un Pededze · Ogres svīta un Pededze ·
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Katlešu svīta un Plordosteji · Ogres svīta un Plordosteji ·
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Katlešu svīta un Sedimentācija · Ogres svīta un Sedimentācija ·
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Katlešu svīta un Smilšakmens · Ogres svīta un Smilšakmens ·
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Katlešu svīta un Stratigrāfija · Ogres svīta un Stratigrāfija ·
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Katlešu svīta un Stratotips · Ogres svīta un Stratotips ·
Tebra
Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.
Katlešu svīta un Tebra · Ogres svīta un Tebra ·
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Katlešu svīta un Ogres svīta ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Katlešu svīta un Ogres svīta
Salīdzinājums starp Katlešu svīta un Ogres svīta
Katlešu svīta ir 66 attiecības, bet Ogres svīta ir 72. Tā kā viņi ir kopīgs 33, Jaccard indekss ir 23.91% = 33 / (66 + 72).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Katlešu svīta un Ogres svīta. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: