Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda
Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda ir 17 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Dņepra, Grunvaldes kauja, Jagailis, Krima, Kuļikovas kauja, Mamajs, Moldova, Nogaju orda, Poltava, Samaras apgabals, Saraja, Sibīrijas haniste, Tereka, Timurs, Tohtamišs, Vācu ordenis, Vītauts Dižais.
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Dņepra un Kauja pie Vorsklas · Dņepra un Zelta Orda ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Kauja pie Vorsklas · Grunvaldes kauja un Zelta Orda ·
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jagailis un Kauja pie Vorsklas · Jagailis un Zelta Orda ·
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Kauja pie Vorsklas un Krima · Krima un Zelta Orda ·
Kuļikovas kauja
Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra) Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389) Kuļikovas kauja bija militāra sadurme Zelta Ordas iekšējo cīņu laikā starp hanu Tohtamišu un karavadoni Mamaju.
Kauja pie Vorsklas un Kuļikovas kauja · Kuļikovas kauja un Zelta Orda ·
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Kauja pie Vorsklas un Mamajs · Mamajs un Zelta Orda ·
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Kauja pie Vorsklas un Moldova · Moldova un Zelta Orda ·
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Kauja pie Vorsklas un Nogaju orda · Nogaju orda un Zelta Orda ·
Poltava
Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.
Kauja pie Vorsklas un Poltava · Poltava un Zelta Orda ·
Samaras apgabals
Samaras apgabals ir viens no Krievijas federālajiem subjektiem Volgas federālajā apgabalā.
Kauja pie Vorsklas un Samaras apgabals · Samaras apgabals un Zelta Orda ·
Saraja
Batu Sarajas rekonstrukcija (2013) Saraja (Sarāy no persiešu valodas سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, Zelta Ordas galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku Eirāzijas pilsētām.
Kauja pie Vorsklas un Saraja · Saraja un Zelta Orda ·
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Kauja pie Vorsklas un Sibīrijas haniste · Sibīrijas haniste un Zelta Orda ·
Tereka
Tereka (Terk;, Tergi;, Terk;, Terek-suv;, Terka) ir lielākā upe Ziemeļkaukāzā.
Kauja pie Vorsklas un Tereka · Tereka un Zelta Orda ·
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Kauja pie Vorsklas un Timurs · Timurs un Zelta Orda ·
Tohtamišs
Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).
Kauja pie Vorsklas un Tohtamišs · Tohtamišs un Zelta Orda ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Kauja pie Vorsklas un Vācu ordenis · Vācu ordenis un Zelta Orda ·
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Kauja pie Vorsklas un Vītauts Dižais · Vītauts Dižais un Zelta Orda ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda
Salīdzinājums starp Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda
Kauja pie Vorsklas ir 33 attiecības, bet Zelta Orda ir 101. Tā kā viņi ir kopīgs 17, Jaccard indekss ir 12.69% = 17 / (33 + 101).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
