Atvērt Google MapsSatura rādītājs
68 attiecības: Almati, Altajs, Arāla jūra, Astana, Atirau, Augusta pučs, Šimkenta, Ķīna, Baikonuras kosmodroms, Balhašs, Centrālāzija, Dabasgāze, Eiropa, Ekonomikas izaugsme, Elihans Smaiilovs, Eskemena, Išima, Ile, Irtiša, Karaghandi, Kasims Žomarts Tokajevs, Kaspijas jūra, Kazahi, Kazahijas PSR, Kazahstānas himna, Kazahstānas Komunistiskā partija, Kazahstānas prezidentu uzskaitījums, Kazahu haniste, Kazahu valoda, Kazaku Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika, Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925), Kirgizstāna, Kizilorda, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Kvadrātkilometrs, Mongoļu impērija, Nafta, Neatkarība, Nogaju orda, Nokrišņi, Nursultans Nazarbajevs, Orenburga, Pļava, Prezidentālisms, PSRS sabrukums, Roskosmos, Sarkanā armija, ... Izvērst indekss (18 vairāk) »
- Centrālāzijas valstis
- NVS valstis
- Āzijas valstis
Almati
Almati, agrāk zināma kā Alma-Ata un Vernija, ir lielākā pilsēta Kazahstānā ar 1 420 747 iedzīvotājiem, kas sastāda 8% no valsts iedzīvotāju skaita.
Skatīt Kazahstāna un Almati
Altajs
Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Kazahstāna un Altajs
Arāla jūra
Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.
Skatīt Kazahstāna un Arāla jūra
Astana
Astana ( — ‘galvaspilsēta’), īslaicīgi Nursultana (agrāk saukta arī Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati.
Skatīt Kazahstāna un Astana
Atirau
Atirau (vēsturiskais nosaukums Gurjeva) ir pilsēta rietumu Kazahstānā, Atirau apgabala galvaspilsēta.
Skatīt Kazahstāna un Atirau
Augusta pučs
Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.
Skatīt Kazahstāna un Augusta pučs
Šimkenta
Šimkenta ir pilsēta Kazahstānas dienvidos, netālu no robežas ar Uzbekistānu.
Skatīt Kazahstāna un Šimkenta
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Kazahstāna un Ķīna
Baikonuras kosmodroms
Baikonuras kosmodroms ir kosmodroms Kazahstānas teritorijā, kuru izmanto Krievija nesējraķešu palaišanai.
Skatīt Kazahstāna un Baikonuras kosmodroms
Balhašs
Balhašs (Balqaş) ir liels ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, otrs lielākais neizžūstošais sālsezers aiz Kaspijas jūras.
Skatīt Kazahstāna un Balhašs
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Kazahstāna un Centrālāzija
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Skatīt Kazahstāna un Dabasgāze
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Kazahstāna un Eiropa
Ekonomikas izaugsme
Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.
Skatīt Kazahstāna un Ekonomikas izaugsme
Elihans Smaiilovs
Elihans Smaiilovs (Älihan Smaiylov; dzimis) ir Kazahstānas politiķis.
Skatīt Kazahstāna un Elihans Smaiilovs
Eskemena
Eskemena jeb Ustjkamenogorska ir Austrumkazahstānas apgabala galvaspilsēta.
Skatīt Kazahstāna un Eskemena
Išima
Išima jeb Esila ir Sibīrijas upe, Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijas Federācijā (Tjumeņas un Omskas apgabalā).
Skatīt Kazahstāna un Išima
Ile
Ile ir upe Kazahstānā un Ķīnā (Uiguru autonomajā reģionā).
Skatīt Kazahstāna un Ile
Irtiša
Irtiša (Erqisi) ir upe Sibīrijā, Obas lielāka pieteka, kas sākas Džungārijas kalnos.
Skatīt Kazahstāna un Irtiša
Karaghandi
Karaghandi, agrāk Karaganda (no) ir Karaghandi apgabala galvaspilsēta Kazahstānā, industriāla pilsēta, ko sākotnēji uzcēla akmeņogļu raktuvju apguvei, izmantojot GULAG nometnēs ieslodzīto darbaspēku.
Skatīt Kazahstāna un Karaghandi
Kasims Žomarts Tokajevs
Kasims Žomarts Tokajevs (dzimis) ir kazahu politiķis un diplomāts, kurš ir Kazahstānas prezidents kopš 2019.
Skatīt Kazahstāna un Kasims Žomarts Tokajevs
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Kazahstāna un Kaspijas jūra
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Skatīt Kazahstāna un Kazahi
Kazahijas PSR
Kazahijas PSR bija padomju republika un Padomju Savienības sastāvdaļa no 1936.
Skatīt Kazahstāna un Kazahijas PSR
Kazahstānas himna
Kazahstānas himna ir viens no Kazahstānas valsts simboliem.
Skatīt Kazahstāna un Kazahstānas himna
Kazahstānas Komunistiskā partija
Kazahstānas Komunistiskā partija bija komunistiskā partija PSKP sastāvā.
Skatīt Kazahstāna un Kazahstānas Komunistiskā partija
Kazahstānas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Kazahstānas prezidenti kopš 1991.
Skatīt Kazahstāna un Kazahstānas prezidentu uzskaitījums
Kazahu haniste
Kazahu haniste Jesimhana valdīšanas laikā (ap 1600. gadu). Kazahu orda (''Kasaccia Horda'') 1780. gadā izdotā kartē. Kazahu haniste bija kazahu valsts (1465—1781) Kazahstānas teritorijā.
Skatīt Kazahstāna un Kazahu haniste
Kazahu valoda
Kazahu valoda (qazaq tili, қазақ тілі) ir tjurku valoda, kas ir radnieciska nogajiešu, karakalpaku un kirgīzu valodām.
Skatīt Kazahstāna un Kazahu valoda
Kazaku Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika
Kazaku Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika, saīsināti Kazaku ASPR un vienkārši Kazahstāna bija Padomju Savienības kazahu autonomā republika Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā (KPFSR), kas pastāvēja no 1925.
Skatīt Kazahstāna un Kazaku Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika
Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)
Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika 1920.—1925.
Skatīt Kazahstāna un Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)
Kirgizstāna
Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Skatīt Kazahstāna un Kirgizstāna
Kizilorda
Kizilorda ir pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabala galvaspilsēta.
Skatīt Kazahstāna un Kizilorda
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Kazahstāna un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Kazahstāna un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kazahstāna un Krievijas Impērija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Kazahstāna un Krievu valoda
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Skatīt Kazahstāna un Kvadrātkilometrs
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Skatīt Kazahstāna un Mongoļu impērija
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Kazahstāna un Nafta
Neatkarība
Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.
Skatīt Kazahstāna un Neatkarība
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Skatīt Kazahstāna un Nogaju orda
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Kazahstāna un Nokrišņi
Nursultans Nazarbajevs
Nursultans Nazarbajevs (dzimis Čemolganā, Kazahijas PSR) ir bijušais Kazahstānas prezidents.
Skatīt Kazahstāna un Nursultans Nazarbajevs
Orenburga
Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.
Skatīt Kazahstāna un Orenburga
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Kazahstāna un Pļava
Prezidentālisms
Valstu pārvaldes formas 2021. gadā. Zilā krāsā iekrāsotas prezidentālās republikas Prezidentālisms ir valsts pārvaldes iekārta, kurā valsts galva ir prezidents, prezidents veido valdību un vada tās darbu, prezidents arī ir neatkarīgs no likumdevēja un var ietekmēt tā darbību.
Skatīt Kazahstāna un Prezidentālisms
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Skatīt Kazahstāna un PSRS sabrukums
Roskosmos
Roskosmos ir Krievijas valsts korporācija, kas darbojas kosmiskajā nozarē.
Skatīt Kazahstāna un Roskosmos
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Kazahstāna un Sarkanā armija
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Kazahstāna un Sibīrija
Sirdarja
Sirdarja ir upe Centrālāzijā, kādreiz saukta arī kā Jaksarta (no sengrieķu vārda ὁ Ιαξάρτης).
Skatīt Kazahstāna un Sirdarja
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Skatīt Kazahstāna un Stepe
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Kazahstāna un Tatāri
Tenge
Tenge ir Kazahstānas nacionālā valūta.
Skatīt Kazahstāna un Tenge
Tirgus ekonomika
Tirgus ekonomika jeb tirgus saimniecība ir ekonomiska sistēma, kas paredz, ka ar ražošanu, investēšanu un saimniecisko resursu sadalījumu saistītos lēmumus pieņem atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma.
Skatīt Kazahstāna un Tirgus ekonomika
Turkestāna
Turkestāna un mūsdienu valstu robežas Turkestāna (no (Torkestân) — 'turku zeme') ir vēsturisks Centrālāzijas reģions starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi.
Skatīt Kazahstāna un Turkestāna
Turkmenistāna
Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.
Skatīt Kazahstāna un Turkmenistāna
Uiguri
Uiguri ir tjurku tauta Centrālajā Āzijā.
Skatīt Kazahstāna un Uiguri
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Kazahstāna un Ukraiņi
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Skatīt Kazahstāna un Urāla
Uzbeki
Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Kazahstāna un Uzbeki
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Skatīt Kazahstāna un Uzbekistāna
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Kazahstāna un Vācieši
Zaisans
Zaisans (Zaysan) ir liels saldūdens ezers Kazahstānas austrumu daļā, ielejā starp Altaju un Tarbaghataju.
Skatīt Kazahstāna un Zaisans
.kz
.kz ir Kazahstānas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Kazahstāna un .kz
1820. gadi
Pēterburgas Decembristu sacelšanās Senāta laukumā (1825). 1820.
Skatīt Kazahstāna un 1820. gadi
1991. gads
1991.
Skatīt Kazahstāna un 1991. gads
Skatīt arī
Centrālāzijas valstis
- Afganistāna
- Kazahstāna
- Kirgizstāna
- Tadžikistāna
- Turkmenistāna
- Uzbekistāna
NVS valstis
Āzijas valstis
- Šrilanka
- Afganistāna
- Apvienotie Arābu Emirāti
- Armēnija
- Austrumtimora
- Azerbaidžāna
- Bahreina
- Bangladeša
- Bruneja
- Butāna
- Filipīnas
- Gruzija
- Indija
- Indonēzija
- Irāka
- Irāna
- Izraēla
- Jemena
- Jordānija
- Kambodža
- Katara
- Kazahstāna
- Kipra
- Kirgizstāna
- Krievija
- Kuveita
- Laosa
- Libāna
- Malaizija
- Maldīvija
- Mjanma
- Mongolija
- Nepāla
- Omāna
- Pakistāna
- Palestīnas Valsts
- Saūda Arābija
- Singapūra
- Sīrija
- Tadžikistāna
- Taizeme
- Turcija
- Uzbekistāna
- Vjetnama
- Ēģipte
- Ķīna
Zināms kā Kazahija, Kazahstana, Kazahstānas Republika.