18 attiecības: Astrahaņas hani, Šigalejs, Čuvašija, Baškortostāna, Hans, Ivans IV, Kasimovas hani, Kazaņas haniste, Krievijas Impērijas ģerbonis, Marijela, Mordvija, Nogaju orda, Sibīrijas haniste, Tatarstāna, Tatāri, Udmurtija, Volga, Zelta Ordas hanu uzskaitījums.
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Šigalejs
Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).
Jaunums!!: Kazaņas hani un Šigalejs · Redzēt vairāk »
Čuvašija
Čuvašijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Čuvašija · Redzēt vairāk »
Baškortostāna
Baškortostānas Republika (arī Baškīrija) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Pievolgas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Baškortostāna · Redzēt vairāk »
Hans
Hans, arī Kagans (no tjurk. Hagan, Hakan, Kagan, Kaan — valdnieks, monarhs) — Eirāzijas stepju tautās augstākais tituls, suverēns monarhs.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Hans · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Marijela
Marijelas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Marijela · Redzēt vairāk »
Mordvija
Mordvija oficiāli Mordvijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Mordvija · Redzēt vairāk »
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Jaunums!!: Kazaņas hani un Nogaju orda · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Tatarstāna
Tatarstānas Republika ir republika Krievijas Federācijas sastāvā.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Tatarstāna · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Tatāri · Redzēt vairāk »
Udmurtija
Udmurtijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām, kas atrodas Volgas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Udmurtija · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Kazaņas hani un Volga · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Kazaņas hani un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »