Keine Lust un Tils Lindemans

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Keine Lust un Tils Lindemans

Keine Lust vs. Tils Lindemans

Keine Lust vācu grupas "Rammstein" ceturtais singls no ceturtā studijas albuma "Reise, Reise". Tils Lindemans (dzimis) ir vācu dziedātājs, dziesmu autors un dzejnieks.

Balss

Balss saišu spektogramma Balss ir skaņa, ko rada cilvēks runājot, kliedzot, raudot, dziedot, u.tml.

Balss un Keine Lust · Balss un Tils Lindemans · Redzēt vairāk »

Industriālais metāls

Industriālais metāls — rokmūzikas paveids, kas izveidojās 1980. gadu beigās ASV un Apvienotā Karalistē, saplūstot diviem žanriem — industriālajai mūzikai un smagajam metālam.

Industriālais metāls un Keine Lust · Industriālais metāls un Tils Lindemans · Redzēt vairāk »

Neue Deutsche Härte

Neue Deutsche Härte (no vācu valodas — 'jaunais vācu smagums') ir Vācijā 1990. gados izveidojies mūzikas virziens.

Keine Lust un Neue Deutsche Härte · Neue Deutsche Härte un Tils Lindemans · Redzēt vairāk »

Rammstein

Rammstein ir viena no populārākajām vācu rokgrupām.

Keine Lust un Rammstein · Rammstein un Tils Lindemans · Redzēt vairāk »

Reise, Reise

Reise, Reise ir vācu grupas "Rammstein" ceturtais studijas albums.

Keine Lust un Reise, Reise · Reise, Reise un Tils Lindemans · Redzēt vairāk »

Rihards Kruspe

Rihards Kruspe (dzimis Svens Kruspe (Sven Kruspe)) ir vācu muzikants, vairāk pazīstams kā vācu Neue Deutsche Härte grupas Rammstein galvenais ģitārists un ASV bāzētās industriālā metāla grupas Emigrate solists un ģitārists.

Keine Lust un Rihards Kruspe · Rihards Kruspe un Tils Lindemans · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Keine Lust un Vācija · Tils Lindemans un Vācija · Redzēt vairāk »