Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Elektromagnētisms, Gaisma, Gaiss, Gravitācija, Gravitācijas ekranēšana, Hēlijs, Herberts Velss, Kosmosa kuģis, Mūžīgais dzinējs, Mēness, Pirmie cilvēki uz Mēness, Radioviļņi, Rentgenstari, Ritenis, Sakausējums, Svins, Zinātniskā fantastika.
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Keivorīts un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Keivorīts un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Keivorīts un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Keivorīts un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas ekranēšana
Gravitācijas ekranēšana ir termins, kas apzīmē hipotētisku objekta ekranēšanu no gravitācijas lauka iedarbības.
Jaunums!!: Keivorīts un Gravitācijas ekranēšana · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Keivorīts un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Herberts Velss
Herberts Džordžs Velss (dzimis, miris) bija angļu rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras pamatlicējiem.
Jaunums!!: Keivorīts un Herberts Velss · Redzēt vairāk »
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Keivorīts un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »
Mūžīgais dzinējs
17. gadsimta zīmējums, kas attēlo mūžīgo dzinēju — dzirnavas, kas darbina pašas sevi Mūžīgais dzinējs ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju.
Jaunums!!: Keivorīts un Mūžīgais dzinējs · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Keivorīts un Mēness · Redzēt vairāk »
Pirmie cilvēki uz Mēness
"Pirmie cilvēki uz Mēness" ir pazīstamā angļu rakstnieka Herberta Velsa sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns, kas publicēts 1901.
Jaunums!!: Keivorīts un Pirmie cilvēki uz Mēness · Redzēt vairāk »
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Jaunums!!: Keivorīts un Radioviļņi · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Keivorīts un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Ritenis
Sens ritenis. Irānas nacionālais muzejs Ritenis jeb rats ir apļveida konstrukcija, kas rotē ap savu asi.
Jaunums!!: Keivorīts un Ritenis · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Keivorīts un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Keivorīts un Svins · Redzēt vairāk »
Zinātniskā fantastika
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
Jaunums!!: Keivorīts un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »
