Satura rādītājs
29 attiecības: Alumīnija nitrīds, Alumīnija oksīds, Arheoloģija, Atmosfēra, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Žāvēšana, Blīvums, Cements, Deformācija, Ekstrūzija, Elektrods, Elektrovadītspēja, Fāze, Iztvaikošana, Karbīdi, Kristāliskā struktūra, Kušanas temperatūra, Māls, Neorganiskā ķīmija, Oksīdi, Organiskās vielas, Podniecība, Porcelāns, Siltumvadītspēja, Skābeklis, Skābes, Stikls, Temperatūra, Titāna dioksīds.
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Skatīt Keramika un Alumīnija nitrīds
Alumīnija oksīds
Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.
Skatīt Keramika un Alumīnija oksīds
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Skatīt Keramika un Arheoloģija
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Keramika un Atmosfēra
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Skatīt Keramika un Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Žāvēšana
Žāvēšana (kaltēšana) ir mitruma samazināšana, izmantojot siltuma paņēmienus.
Skatīt Keramika un Žāvēšana
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Keramika un Blīvums
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Skatīt Keramika un Cements
Deformācija
Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.
Skatīt Keramika un Deformācija
Ekstrūzija
Polimēru ekstrūdera principiāla shēma: 1 — gliemezis; 2 — polimēra granulas; 3 — spiedveidne; 4 — ekstrudētais profils Ekstrūzija (no — 'izstumšana') ir materiāla veidošana izspiežot to caur spiedveidni, lai iegūtu noteikta profila objektus.
Skatīt Keramika un Ekstrūzija
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Skatīt Keramika un Elektrods
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Skatīt Keramika un Elektrovadītspēja
Fāze
Fāze ((fasis) — 'izpausme, stāvoklis') var būt.
Skatīt Keramika un Fāze
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Skatīt Keramika un Iztvaikošana
Karbīdi
Kalcija karbīds Karbīdi ir elementu binārie savienojumi ar oglekli.
Skatīt Keramika un Karbīdi
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Skatīt Keramika un Kristāliskā struktūra
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Skatīt Keramika un Kušanas temperatūra
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Keramika un Māls
Neorganiskā ķīmija
200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).
Skatīt Keramika un Neorganiskā ķīmija
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Keramika un Oksīdi
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Skatīt Keramika un Organiskās vielas
Podniecība
Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).
Skatīt Keramika un Podniecība
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Skatīt Keramika un Porcelāns
Siltumvadītspēja
Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.
Skatīt Keramika un Siltumvadītspēja
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Keramika un Skābeklis
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Skatīt Keramika un Skābes
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Keramika un Stikls
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Keramika un Temperatūra
Titāna dioksīds
Titāna dioksīds (TiO2) ir stabilākais titāna oksīds.
Skatīt Keramika un Titāna dioksīds
Zināms kā Keramiķe.