Ātrāk nekā pārlūku!
75 attiecības: Alberts Einšteins, Alfa daļiņa, Atoma kodols, Atomelektrostacija, Atomfizika, Atommasa, Atoms, Atomskaitlis, Ūdens, Īzaks Ņūtons, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bēta daļiņa, Bēta sabrukšana, Berilijs, Bors, Džeimss Čedviks, Deitērijs, Dmitrijs Mendeļejevs, Eksponentfunkcija, Elektrība, Elektromagnētiskā mijiedarbība, Elektrons, Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Ernests Rezerfords, Evolūcija, Fizika, Fotoelements, Fundamentālā mijiedarbība, Gaismas ātrums, Gamma stari, Grafīts, Gravitācija, Izotops, Jonizējošais starojums, Kadmijs, Kinētiskā enerģija, Klasiskā mehānika, Kodolenerģija, Kodolieroči, Kodolreakcija, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kodolu dalīšanās, Kritiskā masa, Kvants, Kvantu mehānika, Laukums, Lietderības koeficients, Masa, ..., Masas skaitlis, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Matērija, Neitrons, Nukloni, Ogleklis, Parafīns, Plutonijs, Protons, Pussabrukšanas periods, Relativitātes teorija, Saule, Siltummainis, Smagais ūdens, Speciālā relativitātes teorija, Sprādziens, Sprāgstvielas, Stiprā mijiedarbība, Tilpums, Turbīna, Urāns (elements), Vakuums, Verners Heizenbergs, Vilsona kamera, Zeme. Izvērst indekss (25 vairāk) »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Kodolfizika un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Jaunums!!: Kodolfizika un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Kodolfizika un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atomelektrostacija
Atomelektrostacija Katenomā, Francijā Atomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (235U, 239Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Atomelektrostacija · Redzēt vairāk »
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Jaunums!!: Kodolfizika un Atomfizika · Redzēt vairāk »
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Jaunums!!: Kodolfizika un Atommasa · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Kodolfizika un Atoms · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Kodolfizika un Ūdens · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Kodolfizika un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Kodolfizika un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Bēta daļiņa
β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »
Bēta sabrukšana
Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.
Jaunums!!: Kodolfizika un Bēta sabrukšana · Redzēt vairāk »
Berilijs
Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4.
Jaunums!!: Kodolfizika un Berilijs · Redzēt vairāk »
Bors
Bors ir ķīmiskais elements ar simbolu B un atomskaitli 5.
Jaunums!!: Kodolfizika un Bors · Redzēt vairāk »
Džeimss Čedviks
Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.
Jaunums!!: Kodolfizika un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Jaunums!!: Kodolfizika un Deitērijs · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Mendeļejevs
Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Jaunums!!: Kodolfizika un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »
Eksponentfunkcija
Eksponentfunkcijas y.
Jaunums!!: Kodolfizika un Eksponentfunkcija · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Kodolfizika un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā mijiedarbība
Elektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību.
Jaunums!!: Kodolfizika un Elektromagnētiskā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Kodolfizika un Elektrons · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Kodolfizika un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Jaunums!!: Kodolfizika un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Jaunums!!: Kodolfizika un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Kodolfizika un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Fizika · Redzēt vairāk »
Fotoelements
Fotoelements — ierīce, kuras elektriskie parametri mainās gaismas starojuma iedarbībā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Fotoelements · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Kodolfizika un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Kodolfizika un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Kodolfizika un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Kodolfizika un Grafīts · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Kodolfizika un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Kodolfizika un Izotops · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Kodolfizika un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Jaunums!!: Kodolfizika un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »
Kodolenerģija
Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »
Kodolreaktors
neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Kodolu dalīšanās
Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolu dalīšanās · Redzēt vairāk »
Kritiskā masa
Augšējā sfēra ir pārāk maza, lai notiktu ķēdes reakcija, jo liela daļa neitronu izkļūst ārā no tās. Vidējās sfēras izmērs ir pietiekams ķēdes reakcijai, jo sasniegta kritiskā masa. Apakšējā sfēra ir tikpat liela, kā augšējā, bet tai ir neitronus atstarojoša materiāla apvalks, tādēļ arī tā sasniedz kritisko masu Kritiskā masa kodolfizikā ir kodoldegvielas (skaldāmā materiāla) daudzums, pie kura sākas kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas uztur pati sevi.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kritiskā masa · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Kodolfizika un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Jaunums!!: Kodolfizika un Laukums · Redzēt vairāk »
Lietderības koeficients
Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti.
Jaunums!!: Kodolfizika un Lietderības koeficients · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Kodolfizika un Masa · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Kodolfizika un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Masas—enerģijas proporcionalitāte
Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.
Jaunums!!: Kodolfizika un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Kodolfizika un Matērija · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Kodolfizika un Neitrons · Redzēt vairāk »
Nukloni
Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Kodolfizika un Nukloni · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Kodolfizika un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Parafīns
Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.
Jaunums!!: Kodolfizika un Parafīns · Redzēt vairāk »
Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.
Jaunums!!: Kodolfizika un Plutonijs · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Protons · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Kodolfizika un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Kodolfizika un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Saule · Redzēt vairāk »
Siltummainis
Cilindrisks siltummainis caurule-caurulē Siltummainis ir iekārta, kura pārvada siltumu no vienas vides uz citu.
Jaunums!!: Kodolfizika un Siltummainis · Redzēt vairāk »
Smagais ūdens
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.
Jaunums!!: Kodolfizika un Smagais ūdens · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Kodolfizika un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Sprādziens · Redzēt vairāk »
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Jaunums!!: Kodolfizika un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Kodolfizika un Tilpums · Redzēt vairāk »
Turbīna
Tvaika turbīnas rotors, kas tiek gatavots Vācijā Turbīna (turbinis — ‘griešanās, virpulis’) ir rotējoša iekārta, uz kuras ass nostiprināts darbrats ar lāpstiņām, kas šķidruma, tvaika vai gāzes spiediena potenciālo enerģiju pārvērš par kinētisko enerģiju.
Jaunums!!: Kodolfizika un Turbīna · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Kodolfizika un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Kodolfizika un Vakuums · Redzēt vairāk »
Verners Heizenbergs
Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Kodolfizika un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »
Vilsona kamera
Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.
Jaunums!!: Kodolfizika un Vilsona kamera · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Kodolfizika un Zeme · Redzēt vairāk »
