Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Kolibri

Indekss Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Satura rādītājs

  1. 69 attiecības: Aļaska, Acs, Aerodinamika, Aminoskābes, Anatomija, Andi, Augi, Augstums virs jūras līmeņa, Bads, Baltā krāsa, Bišu kolibri, Bites, Centimetrs, Centrālamerika, Cukurs, Dienvidamerika, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Ekvadora, Eremītkolibri apakšdzimta, Evolūcija, Fruktoze, Glikoze, Grams, Hibernācija, Kilometrs, Kinemātika, Kolumbija, Krāsa, Krūms, Kukaiņi, Lapas, Ligzda, Mēle, Mērenā josla, Mežs, Minerālvielas, Nakts, Nāve, Nektārs, Nieres, Ola, Olbaltumvielas, Oranžā krāsa, Pasaule, Pigments, Posmkāji, Prizma, Putni, Saharoze, ... Izvērst indekss (19 vairāk) »

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Skatīt Kolibri un Aļaska

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Skatīt Kolibri un Acs

Aerodinamika

Lidmašīnas radīts gaisa virpulis, kuru var saskatīt, ja gaisā tiek izpūsti iekrāsoti dūmi. Aerodinamika (no (aēr) — 'gaiss' un δύναμις (dynamis) — 'spēks') ir aeromehānikas apakšnozare, kura pēta gāzveida vides kustības likumus un šīs vides mehānisko, siltuma un citu mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem (galvenokārt lidaparātiem), kas atrodas kustībā.

Skatīt Kolibri un Aerodinamika

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Skatīt Kolibri un Aminoskābes

Anatomija

Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.

Skatīt Kolibri un Anatomija

Andi

Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.

Skatīt Kolibri un Andi

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Skatīt Kolibri un Augi

Augstums virs jūras līmeņa

Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.

Skatīt Kolibri un Augstums virs jūras līmeņa

Bads

No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.

Skatīt Kolibri un Bads

Baltā krāsa

Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.

Skatīt Kolibri un Baltā krāsa

Bišu kolibri

Bišu kolibri (Mellisuga helenae) ir kolibri dzimtas pārstāvis, kas pieder pie svīrveidīgo kārtas, tipisko kolibri apakšdzimtas un ir pasaulē mazākais putns.

Skatīt Kolibri un Bišu kolibri

Bites

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.

Skatīt Kolibri un Bites

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Skatīt Kolibri un Centimetrs

Centrālamerika

Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.

Skatīt Kolibri un Centrālamerika

Cukurs

Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.

Skatīt Kolibri un Cukurs

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Skatīt Kolibri un Dienvidamerika

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Skatīt Kolibri un Dzīvnieki

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Skatīt Kolibri un Dzimta (bioloģija)

Ekvadora

Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē.

Skatīt Kolibri un Ekvadora

Eremītkolibri apakšdzimta

Eremītkolibri apakšdzimta (Phaethornithinae) ir mazākā no divām kolibri dzimtas (Trochilidae) apakšdzimtām, kas apvieno 37 sugas un kas iedalītas 6 ģintīs.

Skatīt Kolibri un Eremītkolibri apakšdzimta

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Skatīt Kolibri un Evolūcija

Fruktoze

Fruktoze Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.

Skatīt Kolibri un Fruktoze

Glikoze

Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.

Skatīt Kolibri un Glikoze

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Skatīt Kolibri un Grams

Hibernācija

Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.

Skatīt Kolibri un Hibernācija

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Skatīt Kolibri un Kilometrs

Kinemātika

Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.

Skatīt Kolibri un Kinemātika

Kolumbija

Kolumbija, oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika, ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts.

Skatīt Kolibri un Kolumbija

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Skatīt Kolibri un Krāsa

Krūms

Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.

Skatīt Kolibri un Krūms

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Skatīt Kolibri un Kukaiņi

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Skatīt Kolibri un Lapas

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Skatīt Kolibri un Ligzda

Mēle

Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.

Skatīt Kolibri un Mēle

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Skatīt Kolibri un Mērenā josla

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Skatīt Kolibri un Mežs

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Skatīt Kolibri un Minerālvielas

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Skatīt Kolibri un Nakts

Nāve

Amerikas pilsoņu kara laikā Pitersburgā, Virdžīnijā Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.

Skatīt Kolibri un Nāve

Nektārs

Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.

Skatīt Kolibri un Nektārs

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Skatīt Kolibri un Nieres

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Skatīt Kolibri un Ola

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Skatīt Kolibri un Olbaltumvielas

Oranžā krāsa

Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.

Skatīt Kolibri un Oranžā krāsa

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Skatīt Kolibri un Pasaule

Pigments

Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.

Skatīt Kolibri un Pigments

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Skatīt Kolibri un Posmkāji

Prizma

Prizma ir daudzskaldnis, kam ir divas vienādas un savstarpēji paralēlas skaldnes (pamati) un pārējām skaldnēm, kas ir paralelogrami, ir kopīgas malas ar katru no pamatiem.

Skatīt Kolibri un Prizma

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Skatīt Kolibri un Putni

Saharoze

Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem.

Skatīt Kolibri un Saharoze

Sarkanā krāsa

Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.

Skatīt Kolibri un Sarkanā krāsa

Sekunde

Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Skatīt Kolibri un Sekunde

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.

Skatīt Kolibri un Sirds

Spalva

Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.

Skatīt Kolibri un Spalva

Stunda

Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.

Skatīt Kolibri un Stunda

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Skatīt Kolibri un Suga

Svīrveidīgie

Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Skatīt Kolibri un Svīrveidīgie

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Skatīt Kolibri un Tauki

Tipiskie kolibri

Tipiskie kolibri (Trochilinae) ir lielākā no divām kolibri dzimtas (Trochilidae) apakšdzimtām, kas apvieno 320 sugas un kas iedalītas 100 ģintīs, apmēram 90% no visām kolibri sugām.

Skatīt Kolibri un Tipiskie kolibri

Tropi

Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.

Skatīt Kolibri un Tropi

Ugunszeme

Ugunszeme ir arhipelāgs pašos Dienvidamerikas dienvidos, kurš sastāv no apmēram 40 tūkstošiem salu.

Skatīt Kolibri un Ugunszeme

Valrieksts

Grieķijas valrieksta augļi Valrieksti ir dažādu riekstkoku ģints koku augļi — rieksti (pēc morfoloģiskā iedalījuma — kauleņi), kuru sastāvā ir daudz kaloriju un kas ir lielisks E vitamīna, kā arī B vitamīna avots.

Skatīt Kolibri un Valrieksts

Viļņu optika

Viļņu optika jeb fizikālā optika ir optikas nozare, kas apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā tās viļņu dabu.

Skatīt Kolibri un Viļņu optika

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Skatīt Kolibri un Vielmaiņa

Vitamīni

Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).

Skatīt Kolibri un Vitamīni

Zaļā krāsa

Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.

Skatīt Kolibri un Zaļā krāsa

Zieds

ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.

Skatīt Kolibri un Zieds

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Kolibri un Ziemeļamerika

Zirnekļi

Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Skatīt Kolibri un Zirnekļi

Zināms kā Kolibri dzimta, Trochilidae.

, Sarkanā krāsa, Sekunde, Sirds, Spalva, Stunda, Suga, Svīrveidīgie, Tauki, Tipiskie kolibri, Tropi, Ugunszeme, Valrieksts, Viļņu optika, Vielmaiņa, Vitamīni, Zaļā krāsa, Zieds, Ziemeļamerika, Zirnekļi.